Baško: "Jācīnās par visiem 100%, un rezultāti neizpaliks"

Visi grib mūs uzvarēt

"Nevajag visu laiku domāt par to, ka mums vajag par katru cenu uzvarēt. Vajag šīs sajūtas maksimāli neitralizēt, lai nebūtu lampu drudzis, un vienkārši iziet laukumā, lai atdotu visus spēkus," Gunta runā par spiedienu un atbildību, ko uzliek čempionāts savās mājās. "Mēs nevaram domāt, ka uzvarēsim visas komandas bez problēmām. Ir jāaizmirst tas, kas bijis, un jākoncentrējas tam, kas ir palicis. Jācīnās par visiem 100%, un rezultāti neizpaliks. Šobrīd esam viena no tām komandām, kuru visi grib uzvarēt. Pie tam esam mājinieku komanda – visas komandas vēl jo vairāk gribēs sevi apliecināt pret mums."

"Atmosfēra [komandā] ir ļoti draudzīga. Lai arī visas neesam "baigās draudzenes", tomēr visām ir labas savstarpējās attiecības," par atmosfēru komandā tikai labus vārdus zina teikt kapteine.

Savukārt, runājot par galveno treneri Ainaru Zvirgzdiņu, Gunta atzīst - treneris ir perfekcionists: "Viņam ir savs domu gājiens, un viņš ļoti labi izprot spēli. Labi analizē taktiskās viltības un spēli. Viņš ir perfekcionists, kuram gribas, lai būtu tieši tā, kā teikts. Līdz detaļām. Šad tad viņš arī saka, ka vajag arī vairāk improvizēt. Citreiz mēs nedaudz aizraujamies ar to sistēmu – gribam izdarīt precīzi tā, kā norādīts. Bet pašām vajag saprast, ka jāskatās ir plašāk."

Savi līdzjutēji dod milzu enerģiju

"Notikusi tiešām milzīga izaugsme. Senāk uz izlases spēlēm atnāca labi ja 10 vai 15 cilvēku un radinieki. Cilvēkiem Latvijā nebija intereses par sieviešu basketbolu. Kas notiek tagad, ir labi redzams. Bet darbs ir ieguldīts milzīgs – gan mēs pašas esam smagi strādājušas, gan arī citi cilvēki ap basketbolu tajā ir ieguldījuši lielu darbu," Baško ir priecīga par pilnajām tribīnēm un milzīgo atbalstu spēļu laikā.

"Mēs cenšamies dot tās labās emocijas arī citiem. Tas varbūt uz to brīdi ļauj aizmirsties, cik grūti ir. Tas visiem ļauj saliedēties. Gribam, lai arī Latvija ir tik saliedēta kā mūsu komanda. Kā pingvīni, kas saspiežas ciešāk kopā. Tas labais jau cilvēkos nekur nav pazudis. Cilvēki, iespējams, noticēs sev un tam, ka viss būs labi."

"Spēle bez skatītājiem ir galīgi garām. Spēle ar skatītājiem – jau labāk. Bet spēle ar saviem skatītājiem... tas dod ne tikai labas emocijas, bet arī milzu enerģiju un lādiņu. Tas tiešām ir kā sestais laukuma spēlētājs, jo skatītāji mūs mudina "grauzt grīdas dēļus" – atdot sevi visu. Tāpēc palīdziet mums! Atbalstiet!"

Nākotni saista ar Latviju

"Ir jau man varianti vairāki galvā [ko darīt pēc profesionāles karjeras beigām]. Galvenais, lai ir laba veselība. Darīt var jebko, lai tikai ir gribēšana, varēšana un zināšanas. Mēs jau neko citu, izņemot basketbolu, nebijām darījušas. Būs grūti uzsākt jebko. Katrā ziņā es savu nākotni saistu ar Latviju. Es zinu, ka te nav tik rožaini un saulaini. Apzinos, ka šobrīd mūsu valstī ir lielas grūtības. Bet mani vienmēr velk uz Latviju. Man gribas atpakaļ. Aizbraucu uz ārzemēm, bet man gribas mājās. Es vienmēr zinu, ka braukšu atpakaļ."

"[Runājot par atalgojumu sieviešu basketbolā] Ir jānodala divas lietas: Krievija un Eiropa. Eiropā augstākā alga var būt, teiksim, kādi 10 tūkstoši latu mēnesī. Krievijā šī summa var sasniegt pat 500 tūkstošus par sezonu. Es pati ļoti labi jūtu, kā augušas līgumu summas. Bet Krievijā tās cenas ir uzsistas pārāk augstu. Algas Krievijā tiešām ir lieliskas, bet arī Eiropā tās ir ļoti pieklājīgas. Un tas dod motivāciju turpināt strādāt – turpināt attīstīties kā spēlētājai."

"Protams, kad es beidzu koledžu, man ļoti gribējās tur [WNBA] tikt. Bet sanāca, latviešu valodā runājot, "aplauziens" (smejas). Gribētos, protams, tur uzspēlēt – redzēt, vai varētu palikt un konkurēt."

Izmantotie resursi:
db.lv