Ilggadējā TTT līdere Smildziņa-Budovska uzņemta FIBA Slavas zālē

“Jūsu lieliskie sasniegumi – 11 reižu izcīnīts Eiropas valstu čempionvienību kauss, pieci Eiropas un trīs pasaules čempiones tituli, kā arī neskaitāmie citi panākumi būtiski ietekmēja basketbola popularitāti jūsu valstī un visā pasaulē,” teikts FIBA izplatītajā oficiālajā paziņojumā.

“Esmu ļoti pagodināta, ka mani atceras, lai gan kopš basketbolistes karjeras beigām pagājis tik ilgs laiks,” priecīgā ziņa Skaidrītes kundzi sasniegusi dzīvoklī Rīgā, netālu no vēsturiskā Daugavas sporta nama, kur savulaik aizvadīts tik daudz aizraujošu cīņu. “Atdzīvojas atmiņas par spēlēm, par komandas biedrenēm, par sasniegumiem, kādu bija daudz, un par tiem ir arī dārgi maksāts. Vēl nezinu, vai pati varēšu būt klāt ceremonijā Singapūrā, bet tas ir augsts novērtējums ne tikai man – visai manas paaudzes TTT komandai, visam Latvijas basketbolam.”

Skaidrīte Smildziņa-Budovska (02.03.1943) un basketbols pirmo reizi satikās Rīgas 15.pamatskolā, kur par fiziskās audzināšanas skolotāju strādājošais basketbola treneris Aivars Rasa meitenēm ierādījis Latvijā populārāko sporta spēli. Sākumā spēlējusi kā aizsargs un iegūtās iemaņas noderēja visā karjerā, palīdzot kļūt par universālu centra spēlētāju.

Slaidais augums – oficiālajā statistikā tradicionāli minēti 190 cm – agri pavēris durvis uz pašu lielāko basketbolu. 15 gadu vecumā Skaidrīte VEF pieaugušo komandas sastāvā kļuva par Latvijas čempioni un izšķirošajā spēļu posmā Rīgas „Daugavai” palīdzēja izcīnīt Padomju Savienības čempionāta bronzas medaļas.

Pēc dažiem mēnešiem tika nodibināta TTT komanda, kurā Skaidrīte spēlēja no 1958. gada novembra līdz 1972. gada pavasarim, 11 reižu palīdzot komandai izcīnīt Eiropas valstu čempionvienību kausu, 12 reižu kļūt par Padomju Savienības čempionēm un Latvijas izlases sastāvā uzvarot trijos Tautu spartakiādes turnīros.

“Kad izeju sabiedrībā – kaut vai pie dakteriem, ar kuriem pēdējā laikā diemžēl bieži iznāk darīšana –, cilvēki bieži pazīst: „Jūs taču esat Skaidrīte!” Un daudzi saka: „Vai, cik skaistu basketbolu jūs spēlējāt…” Jā, sen tas bija… Tik sen, ka daudzi tagadējie basketbola cilvēki un līdzjutēji par mums nemaz nezina. Daudziem TTT un basketbols asociējas ar Uļu Semjonovu. Bet viņa ienāca komandā, kas jau bija desmitkārtēja čempione! Mēs smuki spēlējām. Baudāmi. Trenera Oļģerta Altberga laikā visas meitenes studēja, tāpēc bijām gudra komanda. Visas tika pie vārda — garās, mazās. Skatītājiem ļoti patika, zāles bija pārpildītas. Kad Mežaparkā atklātajā laukumā Eiropas kausa finālā vinnējām čehietes, ap laukumu visos kokos bija sakāpuši cilvēki. Jo vairāk skatītāju, jo labāk spēlēju,” saņemtā atzinība Skaidrītes kundzi mudina atcerēties lielo cīņu laiku.

16 gadu vecumā Skaidrīte Smildziņa kļuva par pasaules sieviešu basketbola zvaigzni. 1959. gada vasarā Maskavā notika pasaules čempionāts, un Padomju Savienības izlases galvenais treneris lietuvietis Steps Butauts (ilggadējā Rīgas komandu trenera Ramūna Butauta tēvs) komandā iekļāva arī talantīgo latvieti. Drīzāk, protams, ar domu par nākotni – lai meitene krāj pieredzi.

„Pirmajās spēlēs laukumā tiku, kad komandai jau bija liels pārsvars. Finālmača laikā mierīgi sēdēju uz soliņa, bet pirmā puslaika vidū, kad bulgārietes bija dažus punktus priekšā, pienāca treneris Butauts — esot jāiet laukumā. Ja jāspēlē — jāspēlē! Nekāda satraukuma nebija, vēl jau galvā nebija baiļu, kas būs, ja zaudēsim. Arī pretinieces mani neņēma nopietni. Bet uzmetu – iekšā! Uzmetu vēlreiz – atkal iekšā! Komanda guva 51 punktu un no tiem 26 bija manējie. Kad soļojām pēc medaļām, publika skandēja: „Smildziņa, Smildziņa…”

Ar to spēli biju nodrošinājusi stabilu vietu PSRS izlasē uz desmit gadiem. Vislabāk nospēlēju pasaules čempionātā 1964. gadā, kad mani ievēlēja zvaigžņu piecniekā un atzina par Mis Mundial. Līdzdalība PSRS izlasē bija pienākums un arī iespēja tikt uz ārzemēm, kur, tiesa, galvenokārt redzējām lidostu, viesnīcu, sporta zāli. Bet vislabākās emocijas bija, pārstāvot TTT un Latviju. Bija ticība sev un trenerim, bija pārliecība, ka nevaram zaudēt. Krievijā mūs sauca par fašistēm, bet tad ar īpašu azartu gājām laukumā un vinnējām. Ar lietuvietēm bija ļoti principiālas cīņas, ar gruzīnietēm, igaunietēm… Toreiz PSRS sacensībās bija augstākais līmenis Eiropā. Uzvaras neapnika, motivācijas problēmu, kā tagad modē teikt, nebija. Kad teica – jāspēlē, nevarēju iedomāties, ka varu atteikties. Arī tagad neticu atrunai: „Gribu, bet nevaru.” Ja patiešām grib, tad arī var!”

1967.gada 6. novembrī visu „zelta meiteņu” klātbūtnē svinētas komandas kapteines Skaidrītes Smildziņas kāzas ar TTT komandas ārstu Māri Budovski. 1970.gada augustā piedzima Evija, bet decembrī Skaidrīte jau braukusi palīdzēt komandai. Kad 1972.gadā piedzima Agnija, basketbolistes gaitām tika pielikts punkts.

“Basketbolu biju izspēlējusies, par treneri strādāt nekad neesmu gribējusi. Bet profesionālisms iekšā palicis. Kad skatos spēles, vienmēr pārdzīvoju: kāpēc tu nedari, tā taču vajag! Pati ietu un izdarītu… Protams, tagad ir cits basketbols – ātrāks, atlētiskāks. Bet katrā spēlē ir tādi brīži, kad jānospēlē ar galvu. Jāzina, kad izmest un kad pieturēt bumbu. Mēs to savulaik pratām,” Skaidrītes kundze joprojām ir lietas kursā par basketbola aktualitātēm.

2007. gadā dibinātās FIBA Slavas zāles pamatsastāvā tika iekļauta divkārtējā olimpiskā, trīskārtējā pasaules un desmitkārtējā Eiropas čempione, kā arī divpadsmitkārtējā Eiropas kausa ieguvēja Uļjana Semjonova.

2017. gadā FIBA Slavas zālē tika uzņemts pasaules un divkārtējais Eiropas čempions Valdis Valters.

Līdz šim FIBA Slavas zāles spēlētāju kategorijā uzņemti 66 spēlētāji un 30 spēlētājas.

Treneru kategorijā uzņemts 37 cilvēki, to skaitā Aleksandrs Gomeļskis, kurš savas garās karjeras pirmos 12 gadus (1953-1964) strādāja Rīgā, un viņa vadībā ASK trīs reizes uzvarēja Eiropas kausa izcīņā.

Tiesnešu kategorijā uzņemti 14, rīkotāju kategorijā – 35 cilvēki un astoņas organizācijas – FIBA dibinātājvalstu Argentīnas, Čehoslovākija, Grieķijas, Itālijas, Latvijas, Portugāles, Rumānijas, Šveices nacionālās basketbola federācijas.

Kandidātus uzņemšanai FIBA Slavas zālē izvirza nacionālās federācijas. Latvijas Basketbola savienība uzņemšanai FIBA Slavas zālē nominējusi arī Latvijas basketbola leģendas Oļģertu Altbergu, Valdemāru Baumani, Dzintru Grundmani, Helēnu Hehtu (Bitneri), Rūdolfu Jurciņu, Juri Kalniņu, Dzidru Karamiševu (Uztupi), Raimondu Karnīti, Silviju Kroderi (Ravdoni), Jāni Krūmiņu, Valdi Muižnieku, Tālivaldi Pētersonu, Imantu Pļaviņu, Juri Silarāju, Gunāru Siliņu, Maiju Šiliņu (Salenieci), Maigoni Valdmani.

Izmantotie resursi:
https://latvijas.basket.lv/ilggadej...