Vētra: "LBS parādījusi mugurkaulu"

UGMK Rīgā aizvadīja Eirolīgas A grupas pirmā apļa pēdējo spēli, Olimpiskajā sporta centrā ar 74:53 pārspējot „TTT Rīga”. Vētra izcīnīja divdesmit septīto uzvaru Eirolīgā (trenera bilance 27-8, sezonas bilance 4-1) un preses konferencē stāstīja par savu komandu, vēlāk pievēršoties Latvijas basketbola jautājumiem.

„Neesmu apmierināts ar spēles kvalitāti,” teica Vētra. „No sezonas sākuma mūs vajā neveiksmes saspēles vadītājas pozīcijā, sit dažādi savainojumi, slimības un negadījumi. Kad pirmā saspēles vadītāja bija Dimēra, sākām labi. Viņai radās veselības problēmas, vajadzēja doties uz Franciju. Pondekstere vēl nebija atbraukusi, bez viņas mocījāmies. Atbrauca Pondekstere, tikko iespēlējās, nupat spēlē ar „Galatasaray” aizvadījām labu sacensību, taču tagad viņa ir saindējusies un Rīgā nevarēja spēlēt. Tas neļāva parādīt spēles zīmējumu un kvalitatīvu basketbolu.”

„Ir muļķīgi, ja žēlojos, sakot, ka trūkst spēlētāju, bet no sezonas sākuma nevaram dabūt nepieciešamo ritmu. Visu, ko gribam redzēt. Tā vietā saspēles vadīšanai izmantojam Abrosimovu un Nolanu. Visai komandai ir grūtāk pielāgoties, kad pretinieks sedz zonu vai lieto cilvēks-cilvēks aizsardzību. „TTT Rīga” paveica labu darbu, ar visādiem trikiem, aizsardzību maiņām cenšoties mūs piemānīt. Tāda līmeņa spēlētājām ar tādām lietām jātiek galā.”

„Gaidām Dimēras atgriešanos un Pondeksteres atveseļošanos. Runājot par rezultātu, uzvara ir uzvara. Sliktāk ir ar punktu starpību. Sezonas beigās tā tiks meklēta un skaitīta, bet uzskatu, ka nolikumā tas nav pareizi noteikts. Jāskatās uzvarēto un zaudēto spēļu attiecība, nevis, kurš vairāk iemetis punktus. Jāpieņem tas, kā ir, gatavosimies nākamajām spēlēm.”

Par UGMK spēlētāju motivāciju
Visas spēlētājas ir cienīgas spēlēt Eirolīgā, „TTT Rīga” nav pāris klases vājāka komanda. Ja saprotat, ko nozīmē būt augsta līmeņa profesionālam sportistam, nevar nonākt tādā līmenī, ja neesi patstāvīgi motivēts. Tāpēc speciāli vārdi spēlētājām man nav bieži jāmeklē. Varbūt (Latvijā) nācies pierast pie motivācijas problēmām vai tās nav. Lai spēlētu līmenī, kurā spēlē (UGMK) basketbolistes, bez motivācijas neviens nenonāk.

Par spēlētāju ambīcijām
Visas spēlētājas saprot, kāpēc atrodas UGMK komandā. Visas ir šajā komandā, jo grib uzvarēt spēles. Dabiski, viņu lomas ir nedaudz savādākas nekā, ja spēlētu citās komandās, kur varbūt katra no viņām būtu galvenā spēlētāja komandā. Viņas saprot, kāpēc te nākušās – iegūt titulus, grib uzvarēt Eirolīgā, Krievijas čempionātā, izcīnīt Krievijas kausu. Mērķu dēļ viņas ir ar mieru savu „es” pakārtot komandas interesēm. Meistarības un inteliģences līmenis ir tik augsts, ka motivācijas dēļ problēmas nekad nerodas.

Par UGMK sastāva komplektāciju
Komplektējot komandu, cenšos pievērst uzmanību spēlētājām, kuras var iederēties mūsu sistēmā. Cenšamies tikt pie spēlētājām visās pozīcijās, lai viņas būtu vispusīgas, nebūtu limitētas. Ja tā ir centra spēlētāja, viņai jābūt gatavai spēlēt gan ar seju, gan muguru pret grozu. Ja tā ir ārējās līnijas spēlētāja, viņai jābūt gatavai uzņemties spēlēt gandrīz jebkurā pozīcijā. Ar Voutersu sadarbojāmies CSKA, trenera sistēma viņai bija zināma un iekļauties bija visvieglāk. Dimēra, uzskatu, ir labākā saspēles vadītāja Eiropā. Visas lietas, ko viņai parādi, viņa uztver momentā un ir gatava tās izpildīt.

Lielākā sāpe ir, ka nevar visas spēlētājas vienlaikus komandā dabūt veselas. Saņemot triecienu atslēgas pozīcijā, daļa no pārējām spēlētājām nevar parādīt savu labāko sniegumu. Bez saspēles vadītājām, bez labas spēles organizācijas ir grūti. Saspēles vadītājas laukumā izliek trenera domas. Mēs nežēlojamies un nežēlosimies. Decembra beigās būs svarīgas spēles, mājās ar „Ros Casares” un pēc tam izbraukumā ar Maskavas apgabala „Spartak”. Cerams, būsim labākajā sastāvā un kondīcijā.

Par WNBA spēlētāju vēlāku ierašanos komandā
Tā ir problēma, ja spēlētājas ierodas vēlāk. Pat ar sajūtu, ka spēlētāju komplekts pieejams tik bagātīgs, ka nav jāuztraucas par spēlētāju vēlāku pievienošanos, bet īstenībā problēmas pastāv. Cenšamies sakārtot sezonas pirmo pusi, lai lielākā daļa spēļu būtu izbraukumā un sezonas otrajā pusē mājās. Ja lielāko daļu spēļu sākam izbraukumā un visa komanda nav klāt, ir diezgan grūti uzvarēt visās spēlēs. Tā notika Valensijā. Pavasarī viņas visas būs, tomēr zaudēt spēlēt te, zaudēt spēli tur, var sabojāt iespēju kopumā. Sezona sākusies ne pārāk veiksmīgi, tomēr, neskaitot spēli Valensijā, viss iet uz priekšu.

Par pieaugušo izlašu startiem Eiropā
Par izlašu sniegumu Eiropas čempionātos bijis liels troksnis. Ir daudzas lietas un zemteksti, kas netiek teikti un, droši vien, nav jāzina. Kopumā Latvijas basketbola savienība attiecībā uz vīriešu izlasi parādījusi mugurkaulu. Vai tā ir, krieviski sakot, „pokazuha” (izrādīšanās, dižošanās), vai tā nesīs kādu rezultātu, šobrīd grūti pateikt. Cerams, ka vīriešu izlasē kārtība būs lielāka. Sievietes Eiropas čempionātā Rīgā un Liepājā radīja daudz prieka, šur un tur nepaveicās. Viena metiena tiesa izšķīra, esi vai neesi četriniekā. Domāju, darbs tika paveikts labs, meitenes priecēja mūs visus. Žēl, ka Anete (Jēkabsone-Žogota) šobrīd nolēmusi nespēlēt un grūti pateikt, kā ies nākamgad bez viņas. Iespējams, viņa pamainīs savu viedokli.

Par jaunatnes basketbolu Latvijā
Fakts, ka jaunieši, īpaši meitenes, gandrīz katru gadu izcīna medaļas, nozīmē, ka jaunatnes basketbols ir uz pareizā ceļa. Kopš strādāju basketbolā, esmu teicis, ka nemākam tikai spēlētājus attīstīt, kad viņi sasniedz 19-20 gadu vecumu. Tajā brīdī viņi „pazūd” vai aizbrauc uz ārzemēm, pieņemot nepareizus lēmumus, vai nemākam viņus attīstīt Latvijā. Jaunatnes čempionāti parāda, ka astoņpadsmit, sešpadsmit, deviņpadsmit gadu vecumā mūsu jaunieši ir uz viena pakāpiena ar citu valstu jauniešiem. Neredzu iemeslus, kāpēc lai tas nenotiktu, kad viņi sasniedz 23-24 gadus. Tas nenotiek, tajā posmā lietas nestrādā un kaut kas nenotiek pareizi. Par to jādomā.