M. Stepanova: "Spēle ir svētki!"

Marija Stepanova
Centra spēlētāja, Maskavas CSKA (202/1979)
Atēnu Olimpisko spēļu un 2005. gada Eiropas čempionāta vērtīgākā spēlētāja, Eiropas čempione (2007), Krievijas un Čehijas čempione, Eirolīgas uzvarētāja (2005), FIBA Pasaules līgas uzvarētāja, divkārtēja Olimpisko spēļu bronzas medaļniece (2004, 2008), četrkārtēja Olimpisko spēļu dalībniece (1996, 2000, 2004, 2008).

Marija, Olimpiskajās spēlēs esi piedalījusies vairākkārt. Kas palicis atmiņā šoreiz?
Pekinā bija jau manas ceturtās Olimpiskās spēles un ir ar ko salīdzināt. Varu teikt, ka organizācija Pekinā bija augstākajā līmenī un pat negaidīju, ka ķīnieši varēs visu izplānot un ņemt vērā katru vēlēšanos. Tur bija ievērotas visas sportistu vajadzības, sākot no atbilstoša izmēra gultām gariem sportistiem, beidzot ar personālu, kas visu laiku smaidīja, klanījās. Malači, varēja redzēt, ka rūpīgi gatavojušies. Viņi vēlējās radīt iespaidu un tas izdevās. Atklāšana bija ļoti skaista un patika pati pilsēta, man patika viss.

Basketbola turnīrā man nebija pirmā reize, kad spēlēju tik lielas auditorijas priekšā. Savulaik biju WNBA un tur mūsu spēles vidēji apmeklēja 10 tūkstoši cilvēku.

Pirms atklāšanas bija daudz debašu par dalību gājienā...
Izlēmu iet, uzskatu, ka tas ir viens no spilgtākajiem iespaidiem pēc medaļas saņemšanas (smejas). Pati iziešana stadionā, sekojot valsts karogam, kad uz tevi skatās miljoniem cilvēku visās valstīs. Tieši tas brīdis, nevis viss ceremonijas krāšņums. Iziešana aiz karoga man bija spilgtākais brīdis. Spēle ar Latviju bija vēlu vakarā, bija laiks atpūsties, palūdzām un treneris atļāva. Savulaik basketbolists Sergejs Belovs iededza Olimpisko uguni, tagad Andrejs Kiriļenko nesa valsts karogu. Krievijā runā, ka tā ir neveiksmes pazīme. Visiem, kas nesuši karogu, sacensībās nav veicies, lai gan, piemēram, cīkstonim Aleksandram Kareļinam tas netraucēja.

Ko interesantu paspēji redzēt ārpus basketbola?
Bijām paukošanas sacensībās. Neparasti iespaidi, jo šo sporta veidu nekad nebiju vērojusi klātienē. Varēju pakliegt par savējiem. Vēl redzējām tenisu, vairāk diemžēl nesanāca.

Pirms CSKA un „VBM SGAU” spēlēji Čehijā, Brno „Gambrinus”. Kā CSKA mainījies kopš Samaras laikiem?
Kad Čehijā saņēmu piedāvājumu no „Volgaburmash”, nebija nekādas pārliecības, ka Krievijā viss notiks, kā solīja. Solīt varēja jebko, taču nekādu garantiju nebija. Ja godīgi, pret klubu izturējos ļoti piesardzīgi. It kā vienojāmies, ka spēlēšu, taču pirmo sezonu izlaidu, jo biju mātes cerībās. Līgumu neparakstīju, bet apstiprināju mutisku piekrišanu. Pēc dzemdībām devos uz klubu atjaunoties un tobrīd meitenes teica, ka viss norit normāli, algas izmaksā laikā, parādu nav, klubs stingri stāv uz kājām. Riskēju un parakstīju līgumu, to nenožēloju. Manas vēlmes tika izpildītas, turklāt vienmēr laikā. Pat vairāk, ja radās kādas vajadzības, Andrejs Georgijevičs, mūsu sponsors, bija atsaucīgs, palīdzēja, kā varēja. Viņš izlīdzēja ne tikai naudas jautājumos, ir cilvēks, kuram var jautāt.

Kādas ir Tavas prognozes sezonai Krievijā?
Pamatā cīņā joprojām notiek starp trīs klubiem – CSKA, Jekaterinburgas UGMK un Maskavas apgabala „Spartak”. Domāju, arī šogad pjedestālu dalīsim savā starpā, protams, izmaiņas notiek katru sezonu. Pašreiz to nav iespējams pateikt. Skaidrs ir viens, katrs klubs cenšas izspiest maksimumu, jo parādījušās augstu apmaksātas spēlētājas, attiecīgas ir prasības. Visi vēlas uzvarēt, apkārt ir ambiciozi cilvēki, kas nemīl zaudēt ne biznesā, ne sportā un grib, lai viņiem piederētu labākā komanda. Trīs pirmo vietu nav.

Uzvaras Eirolīgā un Krievijas superlīgā Tev ir vienlīdz svarīgas?
Uzskatu, ka trīs vadošie Krievijas klubi vienlaikus ir stiprākie Eiropā. Vienīgi FIBA, manuprāt, nepareizi noteikusi, ka „Četru finālā” nevar iekļūt trīs vienas valsts komandas. Tāpēc mūs savā starpā saved jau pirms izšķirošajām spēlēm. Citādi, viss pirmais trijnieks varētu tikt Krievijas klubiem.

Šogad CSKA ir 85 gadu jubileja. Kā to nosvinējāt?
Kopā ar Ilonu (Korstinu) un Dmitriju Guberņevu vadījām 85 gadu jubilejas pasākumu. Svētki izdevās interesanti, tika uzaicināti dziedātāji, bērni sagatavoja mazus uzvedumus. Bija ielūgti ļoti daudzi CSKA sportisti, pārstāvot visus sporta veidus. Tiesa, basketbolistiem atsevišķa pasākuma nebija.

Kā Tevi basketbolā atbalsta ģimene?
Dēlēns apmeklē bērnudārzu. Visticamāk, no nākamās sezonas vēlos, lai viņš sāk basketbola nodarbības. Vīrs nodarbojas ar ģimenes biznesu, apmeklē mājas spēles. Šoreiz diezgan daudz cilvēku atbrauca uz Pekinu – mans vīrs un mamma, vīra tēvs, citu meiteņu mīļotie cilvēki. Satikties bija sarežģīti, viņi vienu reizi stundu bija Olimpiskajā ciematā. Ļoti žēl, ka pietrūka laika parādīt visu ciematu, pēc stundas vajadzēja doties atpūsties, jo sekoja svarīgs treniņš. Vēl reizi stundu tikāmies brīvdienā.

Tavs iecienītais rituāls pirms spēles?
Pirms iziešanas laukumā man noteikti jāieiet dušā, jāuzkrāsojas. Spēle ir svētki, gatavojos tai kā māksliniece, uznākot uz skatuves. Jābūt tīrai, ar frizūru un make-up, pošos kā svētkiem.

Vai paliksi sportā pēc karjeras beigām?
Trenere noteikti nebūšu, dvēselē nav aicinājuma. Ļoti nepateicīgs un smags darbs, manuprāt, to nespētu. Ja godīgi, gribas tikt uz nākamo Olimpiādi, jo ir palikusi nepabeigtības sajūta. Iegūt Olimpisko medaļu ir pats labākais, kas iespējams. Būtu pilns komplekts, neskaitot iepriekšējo, piemēram, man ir Pasaules čempionāta sudraba medaļa. Ja tiktu pie Olimpiskās, vēl vienu no Pasaules čempionāta man nevajadzētu (smejas), gribētos zeltu.

Kādas komandas vēl atbalsti/seko līdzi?
Mūsu ceļi ar CSKA vīriešu komandu gandrīz nekrustojas. Ja izdodas, ejam atbalstīt viņus, tomēr mūsu klubs. Citādi iecienīta sporta veida vai komandas nav, skatos visu. Piemēram, kad mans vīrs spēlēja ūdenspolo, interesējos par ūdenspolo. Tagad mazāk, jo viņš nespēlē. Sekoju līdzi un atbalstu draugus.

Trenējāties „Arēnā Rīga”, kur nākamgad notiks Eiropas čempionāta izšķirošās spēles. Kā patika?
Jāā (gari), arēna iespaido, grozi labi. Reizēm ir briesmīgi, nupat spēlējām Kurskā, viņiem viens grozs ir augstāk par otru. Rīga ir laba zāle, kas atbilst basketbola standartiem. Citādi, skatītāju skaits man nav galvenais. Labi, ja viņi ir, viens vai desmit tūkstoši, nekādas starpības.

Izdevās apskatīt pilsētu?
Devos pastaigā, jo no rīta bija brīvs laiks. Aizgāju apskatīties vecpilsētu, „Trīs brāļus”. Esmu bijusi Latvijā iepriekš, bija nometne Jūrmalā, kopumā ļoti patīk.

Tavs veltījums basketbola draugiem Latvijā?
Vēlos pateikt paldies basketbola līdzjutējiem, kas mūs atbalsta. Ja atnāks uz spēli just līdzi, ļoti priecāsimies par to. Un vēl, novēlu ne tikai just līdzi, bet arī pašiem nodarboties ar sportu.

Autors pateicas basketbola kluba CSKA menedžerim Vitālijam Trofimenko un galvenajam trenerim Gundaram Vētram par sadarbību intervijas tapšanā. Drīzumā lasiet interviju ar CSKA spēlētāju Ilonu Korstinu.

"TTT Rīga" - Maskavas CSKA spēles sākums plkst. 20:15 "Arēnā Rīga".

Izmantotie resursi:
tttriga.lv