Māris Noviks Spānijā: futbola elpa ceļā uz Saragosu

Sākumā īsa atkāpe. Latvijas valstsvienību gaitām ārzemēs sekoju kopš 2005. gada, klubu un leģionāru gaitām – no 2007. gada. Sākot no 2009. gada, katru vasaru braucu uz jaunatnes izlašu spēlēm Eiropas čempionātos. Pateicoties basketbolam, esmu viesojies trīs pasaules daļās un apmeklējis vairāk nekā 30 valstis.

Kad vien iespējams, cenšos redzēt visu klātienē. Tikai tā iespējams iegūt spilgtākos iespaidus un iepazīties ar brīnišķīgiem cilvēkiem, kādu pasaules basketbolā ir ļoti daudz. Visi braucieni ir pašiniciatīva un izdevumus jāsedz pašam (jaunatnes turnīros 100% apmērā), taču nenožēloju nevienu ceļojumu.

Šobrīd esmu ieradies Spānijas pilsētā Saragosā, kur pirms dažām stundām sākās ceturtais Pasaules čempionāts. Ceļā, ieskaitot nakšņošanu, pagāja tieši diennakts, taču viss notika bez kavēšanās. Tagad par visu pēc kārtas.

Viena stunda un 20 minūtes. Tik laika nepieciešams, lai no Rīgas nokļūtu Šonefeldas lidostā Berlīnes dienvidaustrumos. Vācijas galvaspilsētā manā rīcībā bija astoņas stundas. Izmantoju tās, lai pusdienotu un noskaidrotu, vai Berlīnē iespējams sajust “EURO 2016” gaisotni.

Pārliecinājos – vācieši aktīvi seko līdzi valstsvienības gaitām. Tīrgartena meža ieskautā centrālā iela pie Brandenburgas vārtiem pārvērsta par iespaidīgu fanu zonu. Iežogoto teritoriju no vairākām pusēm ieskauj policijas kordoni, dežurē daudzas mediķu brigādes.

Nākot no Potsdamas laukuma, Brandenburgas vārtiem (Brandenburger Tor) piekļūt nav iespējams. Lai tiktu tiem blakus un dotos Bundestāga virzienā, jāapiet apkārt kvartālam, kurā atrodas ASV un Lielbritānijas vēstniecības, kā arī slavenā “Adlon” viesnīca. Lieki teikt, ka tas ir viens no apsargātākajiem kvartāliem Berlīnē, taču, neskaitot fanu zonu, citur pārvietošanās nav ierobežota.

Lidostas veikalos vēlāk ievēroju fanu pamatkomplektu. Galvas apsējs, havajiešu ziedu lente un karogs Vācijas krāsās maksā sešus eiro. Minētie apsēji un trīskrāsainās lentes, kā arī Vācijas krekli, fanu cepures un parūkas ir izplatītākās līdzjutēju atpazīšanas zīmes.

Sarosījušies arī dažādi uzņēmumi. Pie gājēju ceļa, kurš ved uz Berlīnes centrālo dzelzceļa staciju (Hauptbahnhof), meitenes dala Vācijas karodziņus. Lielā daļā bāru un restorānu televizori noregulēti uz futbola viļņa, bet ielu dzelzceļa (S-bahn) staciju monitoros skrejošā rinda atvēlēta aktuālā rezultāta atspoguļošanai (EM ticker).

Video: meitenes dala Vācijas karodziņus

Brīdī, kad vācieši gūst pirmos vārtus, atrodos vilcienā atpakaļ uz lidostu. Atšķirībā no Berlīnes ielām, vagonos čempionāta noskaņu nejūt. S-bahn vilcienos ir cita vērtīga lieta – katrā vagonā atvēlēta vieta velosipēdiem. Nav vajadzības riteņotos draugus iecelt statīvos, jo viss notiek zemes/grīdas līmenī un vāciešiem tā ir pašsaprotama lieta.

Divarpus stundu lidojuma laikā lidmašīna pārlido Marseļu un tieši pusnaktī piezemējas uz Barselonas lidostas skrejceļa. Gan lidostā, gan ātrgaitas dzelzceļa stacijā goda vietās atrodas veikali ar “FC Barcelona” simboliku.

Stundas laikā pēc piezemēšanās esmu rezervētajā hostelī netālu no Spānijas laukuma (Plaza Espanya). Diennakts tumšajās stundās no lidostas līdz Katalonijas laukumam un Kolumba piemineklim kursē nakts autobuss N17. Tā cena ir pavisam draudzīga – 2,15 eiro – un daudzi lidostas darbinieki izmanto tieši šo pārvietošanās līdzekli.

Sešu stundu miegs, mazgāšanās un dodos tālāk. Apzināti izvēlējos naktsmītni centrālās dzelzceļa stacijas tuvumā – līdz “Barcelona Sants” ir 10 minūšu gājiens. Apkārtējās ielās valda dzīva rosība, bet plašā stacijas ēka astoņos no rīta ir ļaužu pilna – lielākā daļa cilvēku dodas uz/no darba.

Spānijas dzelzceļa kompānijas “Renfe” automātā izdrukāju internetā iegādāto biļeti (41,70 EUR). Tālāk seko drošības pārbaude, kura atgādina Ķīnas dzelzceļa stacijās redzēto – somas jālaiž cauri skanerim, bet individuālās apskates praktiski nenotiek. Noslēgumā biļešu pārbaude un eskalators uz pazemi, kur izvietoti ātrgaitas vilcienu peroni.

Ātrgaitas vilcienu satiksme Spānijā tika atklāta 1992. gadā, kad risinājās trīs svarīgi notikumi – Pasaules izstāde Seviljā (World Expo), Barselonas spēles un 500 gadu jubileja kopš Kristofora Kolumba pirmā ceļojuma uz Ameriku (Bahamu un Karību jūras salām).

Pirmā līnija savienoja Sevilju un Madridi, bet nākamajos 24 gados Spānija ieguva otro garāko ātrgaitas vilcienu tīklu pasaulē aiz Ķīnas. Jāatzīst, ka AVE (putns – spāņu val.) sistēma ir Spānijas sabiedriskā transporta karaliene. Plašas stacijas, jauni un skaisti vilcieni, ātrums līdzenuma posmos līdz 300 kilometriem stundā!

Video: AVE vilciens no Barselonas uz Sevilju

Divdesmit minūtes pāri astoņiem iekāpju vilcienā Barselona – Sevilja. Starts pusdeviņos. Paiet vairākas minūtes, kamēr vilciens, uzņemot ātrumu, pamet Barselonas pazemes labirintus. Pirmajā pusstundā ceļš ved pa piekrastes līdzenumiem uz Vidusjūras piekrastes pilsētu Tarragonu. No turienes, apliecot loku piekrastes kalniem, vilciens dodas iekšzemē, lai pieturētu Leidā un Saragosā. Summā 250+ kilometri vienā stundā un 47 minūtēs.

Vilciena iekšpuse, salīdzinot ar franču radinieku TGV, šķiet vēl mājīgāka. Pavadonis izdala austiņas – pieejami vairāki mūzikas un viens filmu kanāls. Piedāvājumā nav amerikāņu un britu popmūzikas. Var paklausīties amerikāņu klasiku – blūzs, souls, džezs, kā arī modernā etnomūzika un klasiskā mūzika.

Aiz loga nevainojami zilas debesis un pustuksneša krāsas. Spānijas dienvidi un centrālā daļa, kā ierasts, piedāvā vērot saules izdedzinātu plakankalni, kuru tālumā izdaiļo zemu un vidēji augstu kalnu grēdas. Zaļumu maz, bet visu glābj Ibērijas pussalas saulainais laiks un siltums.

Noteiktajā laikā – 10:17 – vilciens ieslīd plašajā Saragosas stacijā. Pirmās stundas Ebro krastos būs raibas kā dzeņa vēders!