Vassilakopuls: "Latvijai ir tradīcijas"

eSports.lv: Prezidenta kungs, kā Jūs vērtējat Latvijas apmeklējuma rezultātus? (saruna notika 4. martā, vēlāk satiekoties 13. martā Maskavā - eSports.lv)
Georgs Vassilakopuls, FIBA Eiropas nodaļas prezidents: Latvijas basketbola federācijas prezidents Ojārs Kehris ir mans draugs, mums ir lieliskas attiecības. Apmeklēju Latviju pirmo reizi ne tikai tāpēc, ka rīkosiet nākamo Eiropas sieviešu čempionātu, Jums ir ievērojamas basketbola tradīcijas un liels ieguldījums Eiropas basketbola attīstībā. Līdz ar to, esot FIBA Eiropas prezidentam, man bija pienākums apmeklēt Jūsu valsti. Tikos ar valsts augstākajām amatpersonām - Valsts Prezidentu, kurš pats spēlējis basketbolu, premjerministru un izglītības ministri. Uzskatu - un tas ir mans viedoklis - 2009. gadā Latvija sarīkos lieliskas Eiropas meistarsacīkstes. Atstāju valsti ne tikai ar laba vēlējumiem, arī ar lielu pārliecību. Iespējams, basketbols Latvijā ir nacionālais sporta veids, tāpēc ieguldījums varētu būt īpaši jūtams, nodrošinot labu čempionāta organizāciju.

Ko zinājāt par Latvijas basketbolu, pirms kļuvāt par FIBA Eiropas prezidentu?
Zināju, ka Rīgas komanda Eiropas klubu sacensībās jau pašā sākumā bija labākā. Turklāt pirms Otrā Pasaules kara Latvija bija viena no basketbola aizsācējām Eiropā, īpaši nacionālo valstsvienību līmenī, Eiropas meistarsacīkstēs. Un nevar nepieminēt, ka pēdējos gados Latvija "nāk atpakaļ". Un, protams, gan vīriešu, gan sieviešu basketbolā, ko apliecina izcīnītās vietas kontinenta labāko komandu astoņniekā.

Notiek reģionālo basketbola līgu attīstība - Baltijas Basketbola līga, Adrijas līga, izveidota Centrāleiropas sieviešu basketbola līga. Apmeklējāt SEB BBL spēli "ASK" - "Žalgiris", kādi ir iespaidi?
Priecājos par Latvijas klubu plašāku dalību Eiropas kausos un reģionālajās sacensībās. Vairāk spēlējot ārpusē, aug konkurence un jāiegulda lielāki līdzekļi basketbolā. Konkurence ir dzinējspēks, liekot Latvijas komandām kļūt labākām un vēl labākām. Piemēram, Latvijas sieviešu basketbola valstsvienībai, vērtējot Turcijas un Itālijas finālturnīru iznākumu, ir labas izredzes 2009. gada čempionātā.

FIBA Eiropas nodaļa joprojām ir jauna organizācija, taču aizvadītajos gados notikušas lielas izmaiņas.
FIBA Pasaules vadība pārcēlusies no Minhenes uz Ženēvu, savukārt FIBA Eiropas nodaļa beidzot ieguvusi savas mītnes īpašumtiesības. FIBA Eiropas nodaļa sāka darbu pirms sešiem gadiem un, salīdzinot toreizējās Ģenerālās Asamblejas (kopsapulces) ar tagadējām, pārmaiņas ir redzamas un jūtamas. Esmu gandarīts par šajos gados paveikto, FIBA Eiropas nodaļa kļuvusi par aktīvāko FIBA sistēmā, pasaules līmenī. Kopā ar ULEB izveidojām jaunu sacensību sistēmu Eiropas klubiem. 2004. gadā panācām pirmo kopējo vienošanos. Sekoja pārkāpumi un jaunas sarunas ar ULEB vadību, 2008. gada 7. martā Ženēvā palīdzot panākt vienošanos par papildus izmaiņām reglamentos. Tagad mūsu savstarpējās attiecības ir ļoti labas, kopā jāturpina stiprināt Eiropas basketbolu. Esmu ļoti, ļoti optimistisks.

Viena no pazīmēm, kas liecina par Eiropas basketbola augšupeju, ir fakts, ka vairums lielo turnīru nākamajos piecos gados notiks Eiropā – Olimpiskās kvalifikācijas Spānijā (sievietēm) un Grieķijā (vīriešiem), 2010. gada Pasaules čempionāti Čehijā (sievietēm) un Turcijā (vīriešiem), trīsdesmitās Olimpiādes spēles Londonā 2012. gadā, eiropieši intensīvi piesakās 2014. gada Pasaules čempionāta rīkošanai, Madride ir nopietna kandidāte 2016. gada Olimpiskajām spēlēm...
Jā, Eiropa nokļūs pasaules basketbola uzmanības centrā. Pacietīgi realizējam savas idejas, mūsu kapacitāte un rīkošanas spējas aug, tāpat kā spējas rīkot pasaules līmeņa turnīrus. Esmu priecīgs, ka FIBA Eiropas nodaļa veidojas par centru FIBA Pasaules sistēmā. Paldies par labu jautājumu!

2010. gadā Singapūrā notiks pirmās Jaunatnes Olimpiskās spēles, jauniešiem sacenšoties 3x3 basketbola sacensībās. Kā vērtējat tendenci rīkot sacensības arvien jaunos basketbola veidos?
Nacionālās Olimpiskās komitejas rīko seminārus šajos jautājumos, taču vēlos izteikt savas bažas. Katru gadu rīkojam arvien vairāk sacensību, radot lielāku skaitu sporta notikumu. Pārlieka notikumu pārklāšanās, blīvs kalendārs un sajukums var radīt neērtības, mazināt rīkošanas spēju kapacitāti. Domāju, pienācis laiks to pārdomāt, veikt izvērtēšanu un starptautisko sacensību kalendāru saskaņošanu.

Laika plānošana ir ļoti svarīga, vai tā palīdz panākt labāku saprašanos ar FIBA Europe partneriem un atbalstītājiem?
Vienmēr esam centušies veidot pēc iespējas pilnīgāku kalendāru, kā arī sagatavot precīzu programmu nākamajiem četriem gadiem. Piemēram, valdes sēdē pirms dažiem gadiem vienojāmies piešķirt 2007. gada Eiropas čempionāta rīkošanas tiesības Spānijai, 2009. gadā Polijai. Tādējādi vēl pirms kārtējo meistarsacīkšu rīkošanas zināms, kur notiks nākamais finālturnīrs. Tas ir svarīgi sponsoriem un partneriem. Strādājam ne tikai šodienai un rītdienai, palīdzam orientēties, noteikt kontrolpunktus tālākā perspektīvā.

Latvija 1937. gadā rīkoja otrās Eiropas basketbola meistarsacīkstes un bijušas pirmās sarunas par Latvijas iespējām rīkot vīriešu čempionāta finālturnīru nākamo 5-9 gadu laikā. 2011. gadā finālturnīru rīkos valsts ar 3,5 miljoniem iedzīvotāju – Lietuva. Vai EuroBasket sacensību rīkošana šodien ir pa spēkam valstij ar 2 miljoniem iedzīvotāju?
Tas nav neiespējami, jo Jums ir basketbola tradīcijas. Nepieciešami papildus ieguldījumi, lai sagatavotu spēlēm un līdzjutējiem nepieciešamo infrastruktūru, ne tikai arēnas, arī viesnīcas, lidostas, ceļus, svarīgs valsts atbalsts.

Tātad Latvija ir reāla kandidāte EuroBasket 2015 vai 2017 rīkošanai?
Jā, kāpēc ne?

2007. gadā FIBA Europe pieņēma lēmumu paplašināt sieviešu Eirolīgu līdz 24 komandām. Vai jaunā koncepcija sevi jau pierādījusi kā veiksmes stāstu?
Paplašināšana bija ļoti veiksmīga, turklāt sniedzām iespēju sacensībās piedalīties Latvijas komandai. Domāju, cīņa par vietām „Četru finālā” kļuvusi vēl spraigāka un jaunpienācējas sasniegušas labus rezultātus, tāpēc lēmums sevi attaisnojis.

Ir arī pretrunas – Krieviju un Franciju Eirolīgā pārstāv četri klubi, tāpēc ir noteikumi, ja vairākas vienas valsts komandas iekļūst ceturtdaļfinālos, tām šajā turnīra fāzē jāspēlē savā starpā. Nesen tā jau notika un viena no ¼ finālistēm – Jekaterinburgas „UGMK” pat atteicās piedalīties Visu Zvaigžņu spēlē.
Tas ir oficiāli noteikts reglamentā un sacensības notiek jau daudzus gadus, nekā jauna. Jekaterinburga protestēja, jo negribēja ceturtdaļfinālā spēlēt ar Maskavas „CSKA”. Tagad, pēc sekmīgas iekļūšanas „Četru finālā”, viņiem vairs nav par ko žēloties un var vēlēt tikai labu veiksmi.

Pirms diviem gadiem Parīzē pasniedzāt Eiropas labākās jaunās spēlētājas balvu Anetei Jēkabsonei-Žogotai, noteikti būsiet klāt nākamajā apbalvošanā Maskavā?
Noteikti, būšu tur. Zinu, ka Jēkabsone guva savainojumu un 3. martā satiku viņu Rīgā, priecāšos pasniegt viņai Eiropas labākās spēlētājas balvu. Runājot par Zvaigžņu spēli, pēc manā rīcībā esošās informācijas tas būs lielisks šovs, piedaloties Eiropas un Pasaules labākajām spēlētājām.

Kalmanoviča kungs solījis demonstrēt līdz šim neredzētas lietas ar devīzi „Mēs Jums parādīsim”, pat pārspēt amerikāņus, kas Zvaigžņu spēles rīkojuši desmitgadēm?
Viņš ir mans draugs, ļoti enerģisks vīrs, aktīvs un mīl sieviešu basketbolu. Nav brīnums, ka tieši viņš vēlas rīkot tāda mēroga pasākumu. Krievija ir lielākā valsts Eiropas basketbolā, ilgu laiku tā bija militāra un enerģētikas izejvielu lielvara, taču pamazām kļūst arī par nozīmīgu finanšu spēku. Labi, ka tā vairs nenāk ar bruņojumu, bet kā finanšu lielvara. Ceru, tā tiks galā ar pagātnes problēmām. Finanšu kapacitāte tai jau ir, kas tiek izmantota tostarp jaunu arēnu būvei.

eSports.lv pateicas Latvijas basketbola savienības preses dienestam par sadarbību intervijas tapšanā.

eSports.lv raksti par sieviešu basketbolu
Dāmu basketbols Latvijā un pasaulē
Latvijas sieviešu un vīriešu valstsvienības
Viss par 2007. gada Eiropas čempionātu Itālijā