Anete Jēkabsone-Žogota: "Nespēju iedomāties, ka būšu WNBA čempione"
"Treniņos ierados vienā laikā ar Daianu Taurasi un Peniju Teilori, taču dažas meitenes vienmēr atradās priekšā. Neatkarīgi no sekmēm vakara spēlē, nākamajā rītā visa komanda gatavībā bija stundu pirms treniņa sākuma," par uzvarētāju attieksmi pret darbu stāsta WNBA čempione Anete Jēkabsone-Žogota.
Čempioni neuzvar katrā spēlē, taču gatavojas katrai sezonai un spēlei tā, lai uzvarētu. Viņi pacieš sliktus laika apstākļus, tālus pārbraucienus un citas grūtības, bet neveiksmju gadījumā visvairāk dusmojas uz sevi. Nav godīgi vainot citus, ja pats neesi izdarījis labāko.
Tieši tā sezonu aizvadīja WNBA čempiones, “Phoenix Mercury” basketbolistes. Latviete, poliete, trīs austrālietes un septiņas amerikānietes 2014. gada vasarā kļuva par uzvarām bagātāko komandu līgas vēsturē (regulārās sezonas bilance 29-5). Turpinājumā “Mercury” izcīnīja vēl septiņas uzvaras un pēc piecu gadu pārtraukuma triumfēja čempionātā. Atpūta nebija ilga, tāpēc ar Aneti runāju brīdī, kad viņa jau atradās savā jaunajā darba vietā Kurskā.
Visas komandas uz Kursku agrāk brauca ar vilcienu. Vai Tu arī ieradies pa sauszemi?
No Rīgas lidoju uz Maskavu, kur trīs stundas gaidīju nākamo lidmašīnu. Kurskā beidzot ir atvērta lidosta, tiesa, lidojumi nenotiek bieži. Vakaros notiek lidojumi maršrutā Maskava-Kurska, no rītiem otrādi. Tādā ziņā mums laimējies. Problēmu rada fakts, ka lidmašīnas nosēžas Vnukovā, savukārt uz Eiropu mums jālido no Šeremetjevo lidostas. Tas nozīmē, ka dažreiz izmantosim vilcienu.
Krievu meitenēm nakts vilciens nav problēma. Piemēram, atgriežoties no turnīra Čehijā, dažas spēlētājas ceļoja tieši tā. Manuprāt, pieradīšu. Tas nav nekas jauns, jo uz Kursku esmu braukusi, spēlējot Maskavas “Dinamo” un Vidnojē. No otras puses, pagājis daudz laika un esmu aizmirsusi, ka var ceļot ar vilcienu. Viens pluss ir – vilcienā var izstiepties un pagulēt.
Amerikā bija tikai lidmašīnas.
Neesmu lidošanas fane, tāpēc nav iebildumu mierīgi pabraukāt. Man nekad nav radušās domstarpības, ceļojot ar komandas biedrenēm.
Anete Jēkabsone-Žogota: trīs sezonas WNBA. Foto: Phoenix Mercury
Erina Filipsa, Mistija Bass, Šeja Mērfija, Evelīna Kobrīna un Anete Jēkabsone-Žogota
Anete Jēkabsone-Žogota un Britnija Grainere 2014. gada 2. septembrī
Anete Jēkabsone-Žogota un “Seattle Storm” saspēles vadītāja Sjū Bērda
Kurskā atbrauci pirms komandas?
Ierados ātrāk, jo 29. septembrī bija jāiziet medicīniskās apskates. Kurska medicīnas jomā nav tik attīstījusies kā Maskava vai Jekaterinburga, tāpēc sanāca savdabīga atgriešanās pagātnē. Stāvēju rindā un saņēmu uzbļāvienus no personāla par runāšanu uzgaidāmajās telpās. Uztvēru visu notiekošo ar smaidu. Kurskā var redzēt, kā cilvēki dzīvoja agrāk. Arī pārējās lietas ir savādākas nekā lielajās pilsētās.
Kad satiki trenerus?
Otrdien lidoju uz Maskavu, lai iegūtu darba atļauju. Treneriem pievienojos viesnīcā. Man bija liels prieks viņus redzēt. Četratā devāmies kārtot dokumentus. Viss notika bez aizkavēšanās. Vakarā draudzīgi lidojām uz Kursku.
Pirmajā oktobrī aizvadīju pirmos divus treniņus. Ļoti patika treneru attieksme pret darbu. Ēriks Visockis labi sagatavo komandu treniņiem. Mārtiņš Zībarts pārzina visas sadarbības un Gundars Vētra labi vada komandu. Visi trīs ir sastrādājušies un zina, ko dot komandai. Man bija vieglāk lidot uz šejieni, zinot, ka satikšu trīs pazīstamus Latvijas trenerus un varēšu runāt latviski.
Ēriks sodiņus met tikpat labi kā Tu.
Sarunāju, ka ar Ēriku rītos strādāšu papildus. Saderējām, ka sacentīsimies soda metienos. Iemetu 9 no 10 metieniem, Ēriks – trāpīja visus! Zaudētājs izmaksā pusdienas.
Gundars Vētra strādāja CSKA un Jekaterinburgā. Kādi ir Tavi iespaidi par viņu?
Pateicos Gundaram Vētram! Viņš uzaicināja mani spēlēt Jekaterinburgā, kad pati spēlēju Stambulas “Fenerbahce”. Diemžēl sanāca tā, ka atnācu, bet treneris jau bija devies projām. Tādējādi treneru Vētras un Zībarta sistēmas apgūstu pirmo reizi. Domāju, ka viss būs labi. Treneris Vētra paskaidro, kā un kāpēc vajag darīt. Viņš nelaiž komandu pašplūsmā. Brīdī, kad spēlētājas kļūdās, vingrinājums tiek apturēts un treneris vēlreiz pastāsta par ieceri. Meitenes viņu uzklausa. Man viņas jānoķer.
Pārējie iespaidi ir tikpat labi. Gundars ar sievu atbrauca uz manām spēlēm Fīniksā, redzēja divas vai trīs spēles un ieteica izturēt līdz sezonas beigām. Mums neizdevās tikties vienīgi Losandželosā, jo komanda uzreiz lidoja projām. Bija forši, ka zālē ir savējie.
Iepriekšējās divās nedēļās tev bija daudz sabiedrisko pienākumu. Nenoguri?
Man nepatika, ka šajā laikā nevarēju pilnvērtīgi trenēties. Basketbols ir mans darbs un tam jābūt prioritātei. Septembra otrajā pusē citas lietas ņēma pārsvaru. Padomāju: “Anete, tas ir nepareizi! Man jābūt zālē un jātrenējas.” Vasarā nesaskāros ar pārslodzi, jo spēles laiks nebija liels. Tas nenozīmē, ka varēju atļauties neko nedarīt. Dusmojos uz sevi, jo dienai bija jāsākas ar treniņu.
Kas Tevi vairāk nogurdināja – draudzenes vai žurnālisti?
Visvairāk laika prasa mājas celtniecība. Divas dienas bijām Liepājā, aizbraucām arī pie vīra radiem, brāļa ģimenes un krustdēliem. Ceturtajā vai piektajā dienā pēc atgriešanās no Amerikas nolēmām, ka vismaz vienu reizi modinātāju neliksim.
WNBA titula iegūšanai “play-off” nepieciešams izcīnīt septiņas uzvaras
”White-out” pirms “Mercury” spēles “US Airways Center” arēnā
”Mercury” spēlētājas regulārajā sezonā uzvarēja 29 spēlēs, sasniedzot jaunu WNBA rekordu
Amerikā liki modinātāju?
Visu laiku, jo komandas treniņi notika rītos. Tie nebija gari – stundu un piecpadsmit minūtes – un notika salīdzinoši reti, jo visu laiku bija jāspēlē. Oficiālais treniņa sākums bija desmitos vai pusvienpadsmitos. Centos zālē būt stundu agrāk. Gāju uz trenažieru zāli, metienu treniņiem. Daudz spēlējām pret puikām. Bieži skatījāmies spēles video, tāpēc agra ierašanās bija ikdiena.
Kuras spēlētājas nāca tikpat agri?
Britnija Grainere, Šeja Mērfija un Mistija Bass gandrīz vienmēr bija priekšā. Pati ierados vienā laikā ar Daianu Taurasi un Peniju Teilori. Var teikt, ka visa komanda gatavībā bija stundu pirms treniņa sākuma.
Visa komanda dzīvoja vienā rajonā. Pagalmā bija baseins un lielais pludmales volejbola laukums. Atsevišķi atradās mājas kinozāle, bezmaksas popkorns un biljarda istaba. Visi ciemata iedzīvotāji varēja izmantot šos labumus.
“Mercury” un “Suns” atrodas vienā sistēmā. To varēja just?
Atšķirības ir lielas, jo “Suns” spēlētājiem pieejams cits nodrošinājuma līmenis. Vīriešu komandai ir sava lidmašīna, savukārt spēlētājiem piešķirti augstākās klases dzīvokļi Fīniksas centrā. Arēnā par komandām rūpējas vienādi. Ģērbtuves vienmēr bija sakārtotas, spēlētāju skapīšos viss sagatavots. Izbraukumos pat botas lika atsevišķās somās, spēlētājām līdzi vajadzēja paņemt tikai pases.
Nevaru nosaukt nevienu nesagatavotu lietu. Pirms treniņiem vienmēr bija pieejami augļi, atspirdzinājumi un dabīgie našķi. Ģērbtuvēs ir trīs masāžas galdi. Mūsu fizioterapeitei treniņos vienmēr nāca palīgā divas meitenes, tādējādi viss notika ātri. Treneri skautingu bija sagatavojuši no A līdz Z. Katrai spēlētājai vienmēr bija pieejama plaša informācija par nākamajām sāncensēm. Mūsu galvenais uzdevums bija neitralizēt pretinieču spēlētāju stiprākos ieročus.
Braukājāt uz spēlēm divatā?
Katrai spēlētājai bija savs dzīvoklis un laba automašīna. Pāris reižu mājās izmantojām grilu. Turpat pulcējāmies pēdējā vakarā pirms aizbraukšanas un jauki pavadījām laiku. Visgrūtāk bija pierast pie laika apstākļiem. Arizonā vasarās ir šausmīgi karsts. Plus 40 grādi pēc Celsija. Bija pat 45 un 46 grādi. Dienās, kad gaiss atdzisa līdz 32-34 grādiem, biju sajūsmā. Pat šķita, ka kļūst vēsi. Pie karstuma nepieradu līdz pašām beigām, tiesa, tas netraucēja.
Amerikāņi nepārspīlēja ar kondicionieru lietošanu?
Pirmajā naktī, kad ierados, mājās bija tik karsts, ka ieslēdzu kondicionieri. Naktī pamodos pārsalusi. Tik ļoti, ka nevarēju izkāpt no gultas un izslēgt kondicionieri. Tālāk iemācījos noregulēt normālu temperatūru. Nesaaukstējos nevienu reizi.
Izej ārā no ciemata – apkārt tuksnesis.
Tuksnesis, kaktusi un koijoti. Edgars reiz vienatnē spēlēja golfu. Vēlāk viņš atsūtīja foto, kurā dažus metrus tālāk stāv koijots. Vietējie stāsta, ka viņi cilvēkiem neuzbrūk.
Amerikā čempionu gredzenus pasniedz nākamās sezonas sākumā, tātad vēlreiz brauksi uz Fīniksu.
Braukšu ar lielāko prieku. Klubā paliku tieši gredzena dēļ, jo, spēlējot WNBA, tā ir lielākā vērtība. Kad uzvarējām, klubs saņēma uzvarētāju kausu. Medaļu nebija. Spēlētājām paliek tikai gredzeni un čempionu krekli. Kad ieraudzīšu gredzenu, sapratīšu, ka esmu Amerikas čempione.
Nejūties kā čempione?
Jūtos kā čempione. Priecājos, ka izturēju, jo sezonas laikā radās domas visu pamest un braukt mājās. Šķita, ka trenere neredz man vietu vai nezina, kā mani izmantot. Sākumā deva iespēju, taču pēc “All Star” spēles sāka paļauties uz 5-6 spēlētājām. Rotācijā gāja Mistija Bass, taču pamatpiecnieks spēlēja bez īpašas atpūtas. Varēja redzēt, ka trenere negribēja laist pārējās meitenes, lai neizjauktu sistēmu, kādu viņa to iedomājās. Sistēma bija – starta piecnieks un divas vai trīs palīdzes. Nevaru viņai neko pārmest, jo komanda uzvarēja.
Mans devums komandai nebija no lielākajiem, tāpēc savu ieguldījumu tik ļoti neizjutu. Piemēram, “play-off” laikā spēlēju maz, bet trešajā finālspēlē Čikāgā laukumā neizgāju vispār. Priecājos un jutu līdzi komandai, taču sajūtas palika divējādas. Ja neskatās tikai spēles laiku, protams, visu laiku dzīvoju un spēlēju komandā.
Tu biji pelnījusi nokļūt čempionu komandā!
Manas sajūtas var salīdzināt ar svariem – vienu dienu tie ir augšā, citu dienu lejā.
Taurasi, Bonnere, Teilore, Duprī, Grainere. Viņas spēlēja visu laiku.
Penija Teilore Fīniksā spēlē vairāk nekā 10 gadus. Daiana Taurasi karjeras laikā spēlējusi tikai “Mercury”. Bonneres un Graineres gadījumā tas pats. Tikai Duprī pārnāca no Čikāgas, taču Fīniksā jau pavadījusi pietiekami daudz laika. Viņas spēlē tiešām smuki. Var redzēt, ka tas ir pirmais piecnieks un spēlēs viņas to pierādīja.
Kādas viņas ir ikdienā?
Patika tas, ka neskatoties uz 36-37 minūšu spēles laiku, nākamajā rītā viņas nedeva sev nekādas atlaides. Ieradās zālē un trenējās ar tādu pašu atdevi kā spēlēs. Vienmēr uzmundrināja pārējās. Īpaši izcēlās Daiana. Viņa ir ļoti prasīga gan pret sevi, gan citiem. Rādīja priekšzīmi visām spēlētājām, kā jāstrādā.
Cepuri nost Penijas Teilores priekšā! Ļoti patika, kā viņa spēlēja, neskatoties uz iepriekšējos gados gūtajiem savainojumiem. Viņa spēja atgriezties tādā pašā līmenī. Tas ir apbrīnojami. Komandai veicās, jo šovasar iztikām bez nopietniem savainojumiem.
Basketball is basketball: Fīniksā nešķiro vīriešu un sieviešu basketbolu
”Mercury” basketbolistes ar komandas goda treneri Maju Makholandu
Anete Jēkabsone-Žogota un Erina Filipsa
Kāds bija komandas sauklis?
Pirms spēlēm salikām kopā rokas. Trenere noskaitīja “Viens, divi, trīs.” Mēs bļāvām “Mercury!” Vēl saucām “Team” un “Win”. Nebija tā, ka visu laiku saglabājām nopietnību. Komandā daudzas meitenes mīlēja pajokot.
Kura bija lielākā jokdare?
Galvenā komiķe bija Daiana. Man arī patīk joki. Ļoti komunikabla bija Šeja Mērfija, faktiski visas meitenes varēja komandai dot pozitīvas lietas.
NBA noteikumi paredz, ka žurnālisti pēc spēlēm var nākt komandas ģērbtuvēs.
To pieredzēju jau Konektikutā un biju pieradusi. Žurnālisti parasti nāca runāties ar komandas līderēm. Pārsvarā runāja Taurasi un Grainere. Daiana uzvaras gadījumā vienmēr uzsver komandas nopelnus panākumā, nepievēršot uzmanību daudzajiem gūtajiem punktiem. Nekad dzīvē neesmu dzirdējusi, ka viņa uzsvērtu savus nopelnus. Viņa vienmēr pateicas visām komandas biedrenēm, uzsverot, ka labi nospēlējusi, pateicoties viņām.
“US Airways Center” tika rīkota čempionu sveikšana un Daiana atkal pateicās visām spēlētājām.
To pašu darīja Penija, kura ir sirds cilvēks. Viņas uzruna svinībās saraudināja visu zāli, jo viņa pateicās pilnīgi visiem. “Mercury” valdīja laba komandas aura. Mums nekad nebija problēmu. Penija pateica, ka svarīgākais ir būt labai komandas biedrenei un vienmēr atbalstīt savu komandu, neatkarīgi no situācijas.
Penijas runa bija “Oskaru” ceremonijas cienīga. Daiana vairāk jokoja un fani bija priecīgi. Britnijai klajā nāca grāmata un viņa pastāstīja par to. Uzrunas teica arī galvenā trenere, kluba prezidents un ģenerālmenedžeris. Kad ienācām ģērbtuvē pirms sveikšanas, kļuva jocīgi. Neticēju, ka sezona beigusies, bet pie sienām jau bija novietotas kastes mantu savākšanai. Agrāk nespēju iedomāties, ka kļūšu par WNBA čempioni.
Finālsērijā “Mercury” uzvarēja Čikāgu, kuru trenēja bijusī “Sparta&K” trenere Pokija Četmena. Tev tas nozīmēja daudz?
Spēlēju tik ilgi, ka savstarpējās attiecībās pārmetumu vairs nav. Nebija nekāda aizvainojuma.
Draudīgākās pretinieces “play-off” bija “Minnesota Lynx” spēlētājas?
Ne mazāk nopietnas pretinieces bija “Los Angeles Sparks” ar Kendisu Pārkeri priekšgalā. Rietumu pusfinālos pret Losandželosu nospēlējām labi, taču sezonas laikā pret “Sparks” klājās smagi. Zaudējām vai uzvarējām pagarinājumā ar pāris punktu pārsvaru. Var teikt, ka galvenās konkurentes bija Minesota un Losandželosa.
Fīniksai bija labi līdzjutēji. “Connecticut Sun” publika atšķīrās, jo skatītāju vidū atradās daudzi gados vecāki kazino apmeklētāji.
Abi klubi lielu uzmanību veltīja pirmsspēles šovam, jo tādi ir NBA noteikumi. Līga dara visu, lai skatītājiem būtu interesanti. Arī meitenēm bija interesanti vērot starplaikos laukumā notiekošo. Meitenes saka, ka Fīniksā ir vieni no labākajiem līdzjutējiem līgā.
“Suns” spēlētāji jau bija atbraukuši?
NBA spēlētājus parasti satikām trenažieru zālē, kur ieradāmies vienā laikā. Tur iepazinos ar Ukrainas basketbolistu Aleksu Lenu.
”US Airways Center” pirms “Mercury” spēles
Anete treniņā
”Phoenix Mercury” basketbolistes: trešais WNBA tituls astoņu sezonu laikā (2007, 2009, 2014)
Ar kurām meitenēm sapraties vislabāk?
Visvairāk laika pavadīju ar Erinu Filipsu un Evu Kobrinu. Kad devāmies izbraukumos, vienmēr bijām kopā. Neteiktu, ka komanda bija sadalījusies grupējumos, vienkārši visas apkārt kopā nestaigā. Mums nebija spēlētāju, kuras norobežojas no pārējām.
Fīniksas spēlētājas ir māņticīgas?
Tādas lietas parasti cenšas neatklāt, taču katrai bija savi paradumi.
WNBA ir amerikāņu līga, kuras politika tiek pakārtota amerikāņu spēlētājām. Var teikt, ka nedaudz cieti no tā?
Tā nav vienīgā līga, kur ārzemniecēm pastāv zināmi ierobežojumi. Piemēram, Krievijas kausa izcīņā varēs spēlēt tikai Krievijas spēlētājas. Jāsadzīvo ar faktu, ka viesspēlētājām ārzemēs pastāv dažādi ierobežojumi. Būtu lieliski, ja Latvijas komandas sasniegtu tādu līmeni, lai ieviestu līdzīgus noteikumus.
Kā šķīries no Sendijas?
Galvenā trenere savu darbu paveica ļoti labi. Viņa sasniedza lielāko uzvaru skaitu regulārajā sezonā, izcīnīja 16 uzvaras pēc kārtas un tika atzīta par līgas labāko treneri. Izcīnīja titulu un pelnījusi tikai labus vārdus. Zināms, ka visiem nekad neizpatiksi. Jāsaprot, ka WNBA tiek spēlēts agresīvs amerikāņu basketbols.
Neatbildēts paliek viens jautājums. Biju pirmā, kuru viņa vēlējās uzaicināt komandā. Domāju, kāpēc viņai radās tik liela interese par mani, taču beigās mani izmantoja maz. To viņai labprāt pajautātu. Par pārējo nevaru neko pārmest.
Sezonas laikā teicu, ka varbūt varu braukt mājās. Sendija teica, lai palieku, jo esmu vajadzīga. Beigās viņa vairāk neko neprasīja. Mēs vēl tiksimies, jo Sendija kopā ar Olafu un Todu turpinās strādāt Jekaterinburgā.
Kurā brīdī viņu uzrunāji?
Trīs nedēļas pirms “All Star” spēles. Sendija pierunāja, lai līdz tai nebraucu prom. Pēc tam viss krasi mainījās. Daudzi apkārtējie cilvēki teica, lai palieku. Rakstīja Ainars Zvirgzdiņš. Ģimene ieteica kārtīgi padomāt un beigās izšķīros palikt.
”Mercury” galvenā trenere Sendija Brondello tika atzīta par WNBA labāko treneri
WNBA Čempiones 2014
Anete Jēkabsone-Žogota: WNBA Čempione
Anete Jēkabsone-Žogota un WNBA
+WNBA regulārās sezonas uzvarētāja (2014)
+WNBA Rietumu konferences uzvarētāja (2014)
+WNBA čempione (2014)
+Trīs sezonas līgā (Connecticut Sun 2009, 2010, Phoenix Mercury 2014)
+83 spēles (Sun 47 spēles, Mercury 36 spēles no 42)
+Gūti 492 punkti, izcīnītas 137 bumbas zem groziem un izdarītas 126 rezultatīvas piespēles
+Regulārajā sezonā 79 spēlēs vidēji 16,9 minūtēs gūti 6,2 punkti, savāktas 1,7 atlēkušās bumbas un izdarītas 1,5 rezultatīvas piespēles
+”Mercury” sastāvā regulārajā sezonā izgāja laukumā 32 no 34 spēlēm, vidēji 10,7 minūtēs gūstot 2,7 punktus, izdarot 0,9 rezultatīvas piespēles un izcīnot 0,5 bumbas zem groziem
+Sezonas bilance 36-6 (regulārā sezona 29-5, izslēgšanas spēles 7-1)
+Mājas spēļu bilance 21-1, tai skaitā 20 uzvaras pēc kārtas (play-off 5-0)
+Izbraukuma bilance 15-5 (play-off 2-1)
+4 [+] [-]
-2 [+] [-]
+7 [+] [-]
+6 [+] [-]
+4 [+] [-]
Parasti Jūs nolieku dēļ truliem virsrakstiem, no kā es atkāpties netaisos Bet atzīstu, ka Jums sanāk saturīgas, interesantas intervijas, cepums par to
-1 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
+1 [+] [-]
Senscore un Radzinsh dauņi ir, ko paši sasnieguši esat?
-1 [+] [-]
[+] [-]