Anete Jēkabsone-Žogota: "Nākotnē gribu palīdzēt Latvijai"

Trīspadsmit vasaras pēc kārtas – no 1997. līdz 2009. gadam – Anete veltīja Latvijas jaunatnes un pieaugušo izlasēm. Šajā laikā aizsardze spēlēja trīs Eiropas jaunatnes finālturnīros (1998, 2000, 2002), pirmajā Pasaules jaunatnes čempionātā Horvātijā, trīs Eiropas čempionātu finālturnīros (Turcija 2005, Itālija 2007, Latvija 2009), Olimpiskajā kvalifikācijas turnīrā un 29. Olimpiādes spēlēs Pekinā.

Ziemas tika pavadītas Normandijā, Luāras ielejā, Maskavā, Bosfora krastos un Urālos, savukārt no 2009. gada Anete saspringto grafiku papildināja ar spēlēšanu WNBA. Milzīgā slodze un pārciestie savainojumi nav dzēsuši basketbolistes vēlēšanos uzvilkt Latvijas valstsvienības kreklu. Tajā Anete 116 spēlēs guvusi 1934 punktus, tai skaitā 56 oficiālās spēlēs savākti 960 punkti.

Latvijā ir astoņas basketbolistes, kuras valstsvienībā aizvadījušas vairāk nekā 100 spēļu – Gunta Baško-Melnbārde (152), Ieva Tāre (148), Zane Tamane (125), Ieva Kubliņa (122), Liene Jansone (121), Anete Jēkabsone-Žogota (116), Zane Eglīte (106) un Ilze Ose-Hlebovicka (103).

Anete Jēkabsone-Žogota:
“Priecājos, ka meitenes tika uz Eiropas čempionātu. Salīdzinot ar pārējām komandām, Latvija nebija tik vāja, lai netiktu ārā no grupas. To apliecina fakts, ka Latvija spēlēja četros iepriekšējos finālturnīros.

Meitenes pierādīja, ka ir pelnījušas spēlēt Francijā. Man ļoti patika skatīties Latvijas spēles klātienē. Biju pārliecināta, ka Latvijai jāuzvar visās E grupas spēlēs, arī pret Itāliju un Grieķiju. Komanda parādīja labu basketbolu visās mājas spēlēs, pārliecinoši spēlējot pret visām konkurentēm.

Izbraukuma spēlēs vajadzētu vairāk koncentrēties un mācīties no pieļautajām kļūdām. Ir savādi mājās uzvarēt ar plus divdesmit, bet izbraukumā zaudēt. Tā nevajadzētu būt. Nav jāmeklē attaisnojumus par nogurdinošiem izbraukumiem, tiesnešiem. Profesionālismam mājās un viesos jābūt vienādā līmenī. Līdzīgi apstākļi ir visām komandām, vajag iet un spēlēt!

Latvija spēj viesos cīnīties pret Itāliju un Grieķiju. Uzvaras izbraukumā veidotu vēl spēcīgāku un pārliecinātāku komandu. Nākotnē tādi panākumi būs nepieciešami, lai nebūtu – kā šoreiz – jāgaida uz citu spēļu iznākumiem. Labākais veids ir parūpēties par visu pašām, nepaļaujoties uz citām komandām.

Izšķirošs bija visas komandas ieguldījums. Vērtējot pozīcijas, labu sniegumu rādīja otrie numuri. Ļoti iepriecināja Ievas Krastiņas spēle, patika, kā spēlēja Kristīne Kārkliņa. Ņemot vērā, ka sastāvā nebija Guntas Baško-Melnbārdes un Elīnas Babkinas, viņas sevi parādīja ļoti labi. Neskaitot Andu Eibeli, komandā nav izteiktu pirmo numuru, tāpēc Andu jāuzteic par labo sniegumu mājas spēlē pret Somiju. Viņa nospēlēja kā saspēles vadītājai pienākas. Vēlu Andai turpināt spēlēt tikpat augstā līmenī.

Lielu ieguldījumu cīņā zem groziem deva Zane Tamane. Novēlu viņai nākamo sezonu tikpat auglīgu kā 11. jūlija spēli pret Somiju. Viņa ir spēcīga spēlētāja, kura var savākt 15 punktus un 15 atlēkušās bumbas. Labi sevi parādīja komandas kapteine Liene Jansone. Patika komandas spēle, kurā katra meitene uzņēmās savu lomu un katra nesa ieguldījumu.

Esmu pārliecināta, ka Francija spēs pienācīgi sarīkot Eiropas čempionātu. Francijas izlase ilgu laiku ir bijusi Eiropas un pasaules vadošo komandu vidū, tāpēc meitenes pelnījušas iespēju uzņemt finālturnīru. Francija ir skaista zeme, būs forši!

Treneri vienmēr jāapsveic pirmo. Viņš iegulda visvairāk darba. Izjūt pārdzīvojumu, stresu un negulētas naktis. Šo iemeslu dēļ vienmēr saku, ka negribētu būt par basketbola treneri. Ja nav vajadzīgais rezultāts, viņu kritizē visvairāk. Tad vainīgs ir treneris, nevis spēlētājas. Manuprāt, atbildībā jādalās. Kad spēlēju, trenerus nevainoju. Tagad treneris Nerips var uzelpot, jo padarīts labs darbs.

Priecājos, ka izlasē strādāja latviešu treneri. Ceru, ka galvenajam trenerim turpinās veikties Eiropas čempionātā. Aigars Nerips ir pietiekami spēcīgs treneris, lai Latvija finālturnīrā izcīnītu augstu vietu. Patīk stingri treneri, kuri prasa disciplīnu un kārtību no visiem. Viņš ir viens no tiem.

Izlasei neesmu pateikusi nē. Ja veselība ļaus, apsvēršu domu spēlēt valstsvienībā. Ja viss veiksies ļoti labi, kāpēc ne? Nākotnē gribu palīdzēt Latvijai.

Neredzu nevienu komandu, kas Londonā varētu stāties pretī ASV sieviešu valstsvienībai. Tālāko vietu sadalījumu ir grūti prognozēt. Krievijā notikusi paaudžu maiņa. Jaunpienācējas nav sliktākas par pieredzējušām spēlētājām, taču jaunam modelim vajag laiku saspēlēties. Cīņā par medaļām var iejaukties Austrālija, iespējams, Ķīna. No Eiropas komandām grūti kādu izcelt, piemēram, Spānijas izlase Olimpiskajās spēlēs nemaz nespēlēs. Man ir daudz pazīstamu spēlētāju daudzās valstsvienībās. Kuras vairāk spēlēs, tām vairāk jutīšu līdzi."