Ance Aizsila: "Centos izbaudīt katru sekundi izlases kreklā"

Uzbrūkošā aizsardze aicinājumu piedalīties izlases treniņos saņēma Beļģijas pilsētā Mehelenā, kur individuāli gatavojās nākamajai sezonai. “Uzaicinājums nāca negaidīti – uzrakstīja izlases direktors Edijs Eglītis. Varēju turpināt rehabilitāciju ārzemēs, bet atgriezos Latvijā, lai varētu apmeklēt (brīvprātīgos) treniņus.”

Svētdien, 9. augustā, Ance pirmo reizi devās laukumā valstsvienības kreklā, spēlējot 13:31 minūti. “Gaidīju un ļoti priecājos par to. Centos izmantot katru iespēju un izbaudīt ikvienu sekundi izlases kreklā. Zinu, ka vēl jāatgūst pārliecība, jāuzņemas vairāk iniciatīva, kā arī daudz jāstrādā, lai sevi pilnveidotu.”

Debijas spēle pret Somiju beidzās ar zaudējumu un lika padomāt, kā spēlēt labāk. “Cīnījāmies, katra meitene centās izmantot savas mazās un lielās iespējas. Treneris teica, ka katram jābūt pārliecībai – nevar būt tā, ka pēc kļūdas padodamies un nākamā epizode ir sliktāka par iepriekšējo. Pārāk ilgi domājam – ātrāk jāatgriežas aizsardzībā. Un jāatbloķē.”

Katra jaunā spēlētāja sapņo par iespēju spēlēt augstākajā līmenī – valstsvienībā, Eirolīgā vai WNBA. Daļa izsitas ātri, bet lielākajam vairumam ilgi un pacietīgi jāgaida sava iespēja. Tā notika ar Anci – “Rīdzenes” trenera Aināra Čukstes audzēkne Latvijas izlasē debitēja 26 gadu vecumā.

Vēl nesasniedzot 20 gadus, viņa spēlēja “TTT Rīga” komandā, kura pēc trīs gadu pārtraukuma uzvarēja Latvijas čempionātā un pirmo reizi pacēla čempiones kausu Latvijas un Igaunijas līgā (2014). Toreiz vienības rindās atradās vēl divas deviņpadsmitgadnieces (Ilze Jākobsone, Rūta Stiprā) un divus gadus jaunākā Kitija Laksa.

Latvijas jaunietes 2013. gada vasarā trenera Aivara Vīnberga vadībā atgriezās A divīzijā. Šajā komandā citu meiteņu vidū bija māsas Ance un Kate Aizsilas, Jākobsone, Kate Krēsliņa, Liene Stalidzāne un Sabīne Dukāte. Gadu vēlāk sekoja piektā vieta Eiropas čempionātā Udinē (aiz Francijas, Spānijas, Itālijas un Serbijas), bet tālākais Ances ceļš izvērtās līkločiem bagāts.

Pirmā ārzemju pieredze Oberhauzenes klubā Vācijā (līdz 2016. gada martam). Spēlēšana RSU rindās pie trenera Vīnberga (līdz 2017. gada janvārim). Beļģijas kauss un Beļģijas čempiones tituls kopā ar “Castors Braine” un treneri Ainaru Zvirgzdiņu (2017). Beļģijas klubs “Waregem”. Četras spēles Francijas otrās līgas klubā Nantes “Reze” (2019. gada janvārī un februārī). Savainojums. Atgriešanās Beļģijā, līgums ar “Kangoeroes Basket” un jauns savainojums.

“Pagājušā gada aprīlī man bija muguras operācija,” Ance atcerējās pēdējo divu sezonu notikumus. “Rudenī gatavojos atsākt spēlēt Beļģijā, taču otrajā pārbaudes spēlē paslīdēju uz slidenas grīdas. Toreiz pirmā nokrita viena no Somijas izlases spēlētājām. Viņa parādīja tiesnesim, ka laukums ir slapjš, taču aicinājums tika ignorēts. Neredzēju mitro vietu un pretkustībā pārplēsu mediālo saiti.”

Vēlāk līkne atkal sāka vīties augšup – “Kangoeroes Basket” parūpējās par Anci kā profesionālam klubam pienākas. “Mums ir lielisks fizioterapeits, kurš izdarīja visu iespējamo, lai varētu atgriezties par vienu trešdaļu ātrāk nekā parasti pēc tāda savainojuma. Klubs sedza apdrošināšanu, bet Beļģijā iegādātais ceļgala sargs (Ance tur viņu labajā rokā – Sportacentrs.com) padarīja rehabilitācijas laiku par vienu mēnesi īsāku. Viss tika nokārtots arī juridiski un sezonas turpinājumā varēju spēlēt.”

Ance Aizsila iesildīšanās laikā. Foto: Ivan Plettinckx

Ance aizsardzībā divu pagarinājumu spēlē pret “Phantoms Boom”

Ance uzvarētajā spēlē pret daudzkārtējo Beļģijas čempioni “Castors Braine”. Foto no Ances personīgā arhīva

”Kangoeroes Basket” komanda Centrāleiropas līgas izbraukuma spēlē

Eirolīgas klubs “Castors Braine” uzvarēja Beļģijas čempionātā septīto gadu pēc kārtas, bet “Kangoeroes Basket” iesaistījās cīņā par otro vietu. “Mūsu vieta kopvērtējumā neparādīja to, kādas bijām. Īsi pirms sezonas pārtraukšanas piedzīvojām divas sāpīgas neveiksmes pret tiešajām konkurentēm (viesos 88:92 pret #3 “Phantoms Boom” un 60:70 pret #4 “Belfius Namur”) un noslīdējām uz piekto vietu.”

Mehelenas klubs paralēli spēlēja Centrāleiropas līgā (CEWL). “Ķenguri” kvalificējās fināliem, 10 vienību turnīrā uzrādot trešo labāko bilanci aiz Eiropas līgas (EWBL) komandām “Pieštanske Čajky” un “Žabiny Brno”. “Gaidījām nākamo spēli Beļģijā un CEWL “Četru finālu”, taču sezona tika pārtraukta. Komanda bija laba – nākamajai sezonai izdevās saglabāt lielu daļu sastāva.”

Ances dvīņumāsa Kate valstsvienībā debitēja ātrāk – 2015. gadā viņa ar tālaika zvaigžņu sastāvu piedalījās Eiropas čempionātā Ungārijā. Pēdējos gados viņa palīdzēja māsai, kā vien varēja. “Mūsu attiecības ir tikai uzlabojušās. Tagad cenšos viņu atbalstīt – savainojumi viens pēc otra, taču Kate grib atgriezties basketbolā. Atbalsts ir abpusējs.”

Pandēmijas laiku abas pavadīja kopā. “Māsa atbrauca pie manis. Abas iestrēgām Beļģijā. Netikām mājās, jo nebija pat fiziskas iespējas nopirkt biļetes. Vēlāk, kad atsākās pirmie lidojumi, nolēmu neriskēt ar ceļošanu – Beļģijā bija diezgan slikta epidemioloģiskā situācija. Izmantoju labos apstākļus un sāku trenēties individuāli.”

Stāvot uz Daugavas sporta nama kāpnēm, Ance bija pateicīga. “Īpaši jāizceļ atbalsts no mammas – viņa ir liels mans un māsas fans! Paldies ģimenei, māsai ar draugu, draugiem Beļģijā un “Kangoeroes Basket” komandai, kuru pārstāvēšu arī nākamajā sezonā. Kluba prezidents un galvenais treneris bija ļoti pretimnākoši – vēlēja labu startu. Komandas fizioterapeits – JP Veldeman – palīdzēja ar padomiem un sagatavošanos. Viņš ieguldīja lielu darbu, lai būtu atpakaļ ierindā.”

Vasaras brīvprātīgajā darbā piedalījās 22 spēlētājas. “Pateicos visam treneru korpusam, izlases personālam un meitenēm par ieguldīto darbu. Tas man ļāva iegūt pieredzi un – apvienojumā ar palīdzēšanu valstsvienībai – deva lieliskas iespējas sagatavoties nākamajai sezonai!”

Svētdien sāka iezīmēties arī 2021. gada sezonas aprises. “Biļetes vēl nav rezervētas. Zinu, ka Beļģijas vīriešu čempionāta sākums pārcelts uz novembri. Izskatās, ka sieviešu turnīrs startēs oktobrī – uzreiz pēc spēles saņēmu epastu no komandas menedžera ar jautājumu, kurā lidostā ieradīšos. Līgums sākas 1. septembrī.”