Armands Krauliņš: "Zanes Jākobsones varonība silda sirdi"

Latvijas finālsērijas beigās pieredzējušais treneris nonāca viena panākuma attālumā no otrā triumfa divos gados. Viņa priekšteči Ainars Zvirgzdiņš un Ilze Ose-Hlebovicka spēja aizvest komandu līdz Latvijas zeltam attiecīgi 2009. un 2012. gada finālsērijās. Armands Krauliņš spēra nākamo soli – palīdzēja komandai izcīnīt otro titulu pēc kārtas, pirms tam nodrošinot perfektu sezonu pirmajā Latvijas un Igaunijas čempionātā (bilance 24-0).

Pērn Cēsis apspēlēja konkurentes sešās no septiņām spēlēm. Starpsezonā TTT pastiprinājās, taču Vidzemes kluba uzvaru sērija turpinājās. Armanda Krauliņa un Uģa Viļuma trenētā komanda panākumam pirmajā aplī pievienoja divas uzvaras “Top 6” turnīrā. Pirms Nordea līgas “Sešu fināla” Tallinā rīdzinieces savstarpējās cīņās nebija uzvarējušas gandrīz gadu, savukārt aprīlī uzvarēja četrās no sešām spēlēm un izcīnīja abus titulus.

Kluba prezidents teica, ka uzņemas visu vainu, norādot, ka nav parūpējies par sastāva rezervēm.
Nepiekrītu. Par rezultātu atbildīgs ir galvenais treneris. Uzņemos visu vainu uz sevi. Zaudējums bija sāpīgs, jo notika neparedzētais. Komandas kapteine Zane Jākobsone lauza degunu un viņai pēc pāris dienām tiks veikta operācija. Soliņu vēl vairāk saīsināja Džesikas Mūras savainojums. Neskatoties uz to, meitenes parādīja raksturu. Piektā spēle izvērtās līdzīga, taču pie mūsu labākajām spēlēm to pieskaitīt nevaru. Sezonas sākumā ar tādu pašu sastāvu spējām pretinieces pieveikt.

TTT finālsērijā uzvarēja pelnīti. Viņu mazo spēlētāju, īpaši Kristīnes Kārkliņas, sniegums rotā basketbolu. Žēl, ka viņa šovasar nevarēs spēlēt Latvijas izlasē, jo Kristīne komandas labā spēj paveikt ļoti daudz.

Pagājušais gads kļuva par Ditas Liepkalnes izlaušanās sezonu. Šogad viņa teicami nospēlēja Spānijā. Vai Liene Priede veikusi līdzīgu izrāvienu?
Liene Priede man patīk dažādos veidos. Viņa ir viena no tehniskākajām un individuāli labāk sagatavotajām spēlētājām. Liene apveltīta ar metienu lēcienā, labu attieksmi spēlēs un treniņprocesā. Trūkums – dažreiz laukumā nepieņem pareizus lēmumus un rada nevajadzīgas kļūdas. Liene ir jauna un var tikai augt.

Par cīņas sparu uzslavas pelnījusi Kristīne Silarāja.
Kristīne ir cilvēks, uz kuru var paļauties. Labāk vai sliktāk, taču viņa visu dara par 100 procentiem. Katru dienu. Nav nejaušība, ka viņas spēles laiks ir lielākais komandā.

Kāda ir galvenā trenera rīcība brīdī, kad trūkst garo spēlētāju, bet komandas kapteine pati iziet laukumā ar lauztu degunu un cīnās divas spēles pēc kārtas?
Sieviešu komandā man tā noticis pirmo reizi. Tā ir varonība. Mīlestība pret basketbolu. Mīlestība pret komandu. Tas silda sirdi. Karjeras laikā esmu daudz strādājis ar vīriešiem, tajā skaitā izlasēs, un līdzīgs gadījums bijis tikai viens. Visvaldis Eglītis Tautu spartakiādē (lielākais sporta notikums Padomju Savienībā, notika no 1956. līdz 1991. gadam) pirms finālspēles lauza pirkstu.

Pēdējā spēlē pieauga Aijas Brumermanes slodze.
Aija centās, taču no izlases centra spēlētājas finālspēlēs gaidīju vairāk. Pirmo sezonas pusi viņa nospēlēja ļoti labi, taču turpinājumā nepriecēja. Cerēju, ka metienu realizācija būs labāka, soda metienus ieskaitot.

Zane Jākobsone teica, ka tādā komandā būtu gatava spēlēt un spēlēt. Vai trenerim ir līdzīgas sajūtas?
Tas nav šībrīža sarunas temats. Šodien esmu iztukšojies.

Armands Krauliņš preses konferencē 2014. gada 7. martā. Foto: Romāns Kokšarovs, f64

Armands Krauliņš un Uģis Viļums

Vai jutāt kluba prezidenta un spēlētāju atbalstu?
Latvijā grūti atrast citu piemēru, kad kluba prezidents iegulda tik daudz laika un personīgo līdzekļu. Manā praksē līdzīgs gadījums bijis ar Aivaru Lembergu, taču viņa rocība no visām pusēm bija nesalīdzināmi lielāka. Mūsu prezidents ziedo savu naudu, mīlot Cēsis un mīlot basketbolu. Viņš izdarīja visu nepieciešamo, tāpēc viņa vainu zaudējumā nesaskatu. Vainu jāuzņemas man. Jāstrādā ar pieejamajiem spēlētāju resursiem, jāizmanto visas viņu labākās īpašības. Trenera uzdevums ir izspiest maksimālo no visiem un es to neizdarīju.