Pirmais zelts!

Agri vai vēlu, bet reiz bija jāpienāk tai dienai, kad LBL čempionu kausam ir jānokļūst Ventspilī. Par uzvaru LBL čempionātā Ventspilī nopietni sāka domāt līdz ar Armanda Krauliņa parādīšanos Vents krastos. Kur Krauliņš, tur pat divu domu nevar būt – šo treneri apmierināja tikai viens rezultāts un tā ir uzvara.

Tas bija laiks, kad Latvijā saimniekoja tikai viena komanda – Brocēni. Kopš LBL pirmssākumiem tikai un vienīgi šī komanda bija kļuvusi par valsts čempioni. Pirmajos LBL gados bija gana daudz gribētāju kaut ko mainīt, taču nekā. Arī BK Ventspils kopā ar Krauliņu pirmajos divos gados neizdodas mainīt ierasto dienas kārtību. Kluba vēsturē tiek veikti pirmreizēji ieraksti. 1998. gada pavasarī uz Ventspili pirmo reizi tiek atvests LBL fināls. Pēc gada vēl viens, taču abās reizēs broči paliek sēžam iesildītajā čempionu krēslā. Tomēr ir jaušamas, ka tālu vairs nav tas brīdis, kad zelta krēsls atradīs jaunus saimniekus un tas notiek Krauliņa trešajā darba gadā Ventspilī.

Jau trešo gadu pēc kārtas LBL fināla pāris bija nemainīgs – Ventspils pret Brocēniem. Pirmajos divos gados broči sērijas līdz četrām uzvarām vinnēja ar 4:1 un 4:2. Trešajā abu komandu randiņā bija pavisam karsti. Ne tikai laukumā, bet arī tālu ārpus tā... daudzi šodien aizmirsuši, ka tajos laikos Ventspils un Brocēnu (Rīgas) attiecības bija tikpat aukstas, kā šodien Rietumiem ar Krieviju. Lai vēl vairāk izprasu tos laikus, pietiek atgādināt, ka Rīgā toreiz valdīja pašpasludinātais basketbola ģenerālis Valdis Valters ar visām no tā izrietošajām sekām.

Kariņš sākās vēl pirms finālsērijas sākuma, kad Valdis Valters visādiem veidiem centās kā mājas spēļu zāli savai komandai izkārtot ASK sporta kompleksu, pat Mežaparka sporta zāli, kaut oficiālajā pieteikumā bija ierakstīts Daugavas SN. Vien skāde, ka broči nebija laikus rezervējuši sev šo Latvijas basketbola svētnīcu.... Kad tomēr komandas iekļuva DSN, Valters tomēr nesēja nomierināties un lietas sakārtoja tā, ka ventspilnieku līdzjutējiem netika neviena biļete.

Neiztika arī bez tiesnešu skandāliem un skandāliņiem. No Ventspils puses pat tika saņemta brīdinājuma vēstule par iespēju, ka finālu varot pabeigt tikai viena komanda. Pārāk uzkrītošas esot soģu simpātijas pret bročiem. Tiesnešus lenca arī broči un beigu beigās savu vārdu teica arī paši tiesneši – ja no abu komandu puses turpināšoties šāds spiediens, tiek apsvērta iespēja pārtraukt tiesāt LBL finālspēles. Tādos, lūk, apstākļos ventspilnieki izkala pirmās zelta medaļas kluba pastāvēšanas vēsturē.

Zelta komandas noskaidrošanai bija nepieciešamas visas septiņas spēles. Pirmajās divās uzvaras izcīna Ventspils – 83:81 un 83:64. Pēc tam seko atbildes trieciens un jau divas uzvaras bročiem – 83:93 un 71:74). tad atkal vārds ventspilniekiem (97:70), atkal bročiem (81:85) un visbeidzot septītajā spēlē ceturtā, zelta vērtā Ventspils uzvara ar 79:60.

Zelta spēle tika aizvadīta sekojošā sastāvā: Jevgeņijs Kosuškins (0 punktu), Aigars Vītols (19, komandas kapteinis), Darnels Hoskinss (18), Sandis Buškevics (0), Jānis Laksa (8), Māris Ļaksa (0), Kristaps Purnis (18), Johans Nikolass (7), Aigars Zeidaks (9) un Alekss Šturms (0). Vēl komandā šajā sezonā spēlēja Andrejs Kapinoss, Andrejs Jansons, Dž. Dž. Polks un Mervins Mūrs.

Pēc pirmās zelta sezonas Ventspils LBL čempionu godā nokļuva vēl nākamās sešas sezonas pēc kārtas.