Buškevics: "Latvijā tuvākajā nākotnē redzu daudz talantīgu jauno basketbolistu"

Zina, kā ir būt starp zvaigznēm un zina, kā ir būt bez kluba ilgāku laiku. Tomēr, kā pats atzīst, ja dienu no dienas neceltos ar domu, ka jāiet un jāstrādā papildus, droši vien tik tālu nekad nebūtu ticis. Lai kā arī nebūtu veidojusies Sanda Buškevica karjera, viņš tomēr ir un paliks pirmais Ventspils basketbola skolas audzēknis, kurš izvēlējās savu dzīvi saistīt ar profesionālo basketbolu. Šoreiz saruna tikai par basketbolu.

Sandi, esi atkal atgriezies savā dzimtajā pilsētā. Ar kādām sajūtām dosies laukumā?
Ar prieku, protams. Es nesolu, ka rezultāti no manas puses būs mēneša laikā, tomēr tie noteikti būs tieši vajadzīgajā brīdī. Es ceru, ka man izdosies parādīt savu labāko sniegumu jau pavisam drīz. Kaut gan šobrīd Latvijas iedzīvotājiem nav tie labākie laiki, un reizēm nākas dzīvot trūcīgos apstākļos, tomēr kluba administrācija domā par visiem, lai katrs varētu atnākt uz basketbola spēli, tāpēc man ļoti gribētos, ka skatītāji atrastu iespēju un nāktu mūs atbalstīt. Šobrīd mums ir ļoti svarīgas spēles FIBA Eiropas Izaicinājuma kausā. Vēlētos sajust to lielisko atbalstu, kuru šeit saņēmām pirms vairākiem gadiem.

Kā Tev pašam šķiet, vai Ventspils klubs pa šiem gadiem ir mainījis savu īpašo auru? Šobrīd ir savādāks Ventspils klubs ?
Laiks iet uz priekšu. Mainījušies daudzi spēlētāji un treneri. Tomēr kluba mērķi kā toreiz, tā arī tagad ir pietiekami ambiciozi, tendēti uz augstiem sasniegumiem.

Kad paziņojām, ka esi pievienojies mūs klubam, daudzus tas nemaz nepārsteidza, vairāk visiem bija viens jautājums kā sadzīvosi ar savu komandas biedru Rašadu Andersonu, kurš bija arī Tavs komandas biedrs Itālijā, un Tu esot diezgan negatīvi par viņu izteicies.
Nē, negatīvu izteikumu tieši par viņu nebija. Vien raksturoju, ka tobrīd Itālijas komanda tā spēlēja, un tāds bija arī treneru uzstādījums, kurā bija atļauts Rašadam spēlēt diezgan individuālu basketbolu. Nezināju kāds ir BK Ventspils plāns, piesaistot šo spēlētāju, kā kluba treneri domā Rašadu izmantot, un kāds būs viņa uzdevums laukumā. Zināju, kā bija Itālijā un tā arī viņu raksturoju. Bet mums ar Rašadu ir ļoti labas un draudzīgas attiecības. Nekādu konfliktu nekad nav bijis un jādomā, ka arī nebūs.

Redzot Tevi treniņos un arī pirmajā spēle, diezgan pārliecinoši dodies laukumā un uzreiz jau dod komandas biedriem skaidras norādes, kurās viņi ieklausās. Izskatās, ka viņi Tevi ļoti respektē.
Šogad Ventspils komanda ir pavisam savādāka, nekā tā bija pagājušo gadu. Redzams, ka dažiem iepriekšējā gada spēlētājiem klāt ir nākusi pieredze. Protams, ko es redzu, to es arī pateikšu. Pozitīvs vai negatīvs, bet es to pateikšu. Jācitē Ramūnas Butauts (bijušais ASK Rīga galvenais treneris) , kurš mēdza teikt, ja ir kāds asāks vārds pateikts, lai atceras, ka šī nav sieviešu komanda un nav jāapvainojas, jo visi šeit kopā esam viena iemesla dēļ – spēlēt labāk un uzvarēt! Katrā ziņā, uzskatu, ka man ir pietiekami liela pieredze, lai tajā dalītos ar saviem komandas biedriem.

Kā vispār vari raksturot savus gados jaunos komandas biedrus – Jāni Strēlnieku , Artūru Bērziņu un Lauri Blauu. Ar viņiem izdevās kopā uzspēlēt arī pagājušajā gadā.
Jāsaka, ka Latvijas basketbola vispār šis ir jauno basketbolistu iespēju laiks, jo es viņu vecumā sēdēju tālākajā rezervē, visu laiku gaidīdams, kad tikšu laukumā. Jo man priekšā bija ļoti pieredzējuši Latvijas spēlētāji, kā arī tajā laikā tika piesaistīti ļoti labi leģionāri. Vēl savā trešajā gadā man priekšā bija ļoti labi spēlētāji, nebija viegli ar to sadzīvot. Tāpēc viņiem šobrīd ir visas iespējas sevi lieliski parādīt. Es toreiz ļoti daudz strādāju papildus, ilgas stundas aizvadīju 6. vidusskolas zālē.

Kas šosezon Tev ir lielākais izaicinājums?
Tā kā es pēdējo sezonu maz spēlēju, bet ļoti daudz trenējos individuāli, tad vēlos atkal sajust emocijas. Visas tās, ko basketbols spēj dot. Pašam priekš sevis vēlos atgūt sportisko pārliecību. Bet pats galvenais, lai viss izdodas komandai, jo es nekad neesmu bijis tāds spēlētājs, kurš velk to deķīti uz savu pusi, domājot tikai par savu labumu.

Šodien (saruna notiek 8. decembrī ) Tev ir pirmā Eiropas Izaicinājuma kausa spēle pret BK Khimik. Kā Tev šķiet, cik komanda šobrīd ir gatava savam otram turnīra apakšgrupas aplim?
Jācer, ka spēsim noskaņoties, jo turnīrs ir ļoti īss, šeit nav atkāpšanās ceļa. Katrai spēlei ir maksimāli jākoncentrējas.

Vai Tu neesi domājis, ka drīz laiks likt savus basketbola apavus plauktiņā un pievērsties trenera karjerai
Esmu. Jau trenējoties kopā ar Ventspils Augstskolas komandu, ko vada Gints Fogels, man ļoti patika pastrādāt ar mūsu jaunajiem basketbolistiem. Redzu, ka varu viņiem ko pamācīt un galu galā arī iemācīt. Ir man arī sava doma kā vajadzētu labāk veidot vienu vai otru taktisko risinājumu, jo tomēr pieredzi pie dažādiem treneriem esmu sasmēlis pietiekoši. Es vispār ļoti priecājos, ka mans senais komandas biedrs Gints Fogels savu karjeru veido kā treneris, un viņam tas lieliski padodas. Viņš ļoti daudz ir mācījies, nav apstājies savā izaugsmē, vēlas sevi attīstīt un pilnveidot kā treneris. Pirmie darba augļi jau parādās, jācer, ka sekos lielas uzvaras un nākotnē kļūs par ļoti labu treneri.

Vai reizēm nav tā, ka vēlies trenerim ieteikt kā būtu pareizāk?
Es respektēju treneru viedokli, to neapstrīdu un daru kā sacīts. Tomēr reizēm, kad redzu, ka veidojam sadarbību un mazliet savādāk izspēlējot, bumba kustētos ātrāk, es noteikti trenerim to pasaku. Pēc tam jau viss paliek trenera ziņā, vai viņš pieņems to vai paliks kā bijis ieplānots. Spēles laikā laukumā es esmu treneris, jo saspēles vadītājam ir jāprot savi komandas biedri laukumā vadīt un noskaņot.

Kurus no mūsu jaunajiem Latvija spēlētāji redzi kā vienus no talantīgākajiem?
Jāni Strēlnieku, Dairi Bertānu un viņa brāli Dāvi, Jāni Timmu. Mazāk esmu redzējis Mārtiņu Laksu, bet manuprāt arī viņš ir viens no Latvijas basketbola talantiem. Domāju, ka šobrīd mēs varam redzēt ļoti daudz talantīgus spēlētājus U 20 un U 18 izlasēs.

Tad Tu uzskati, ka Latvijas basketbolam tomēr ir nākotne, jo daudzi šobrīd par to šaubās.
Domāju, ka tuvākā nākotne ir. Bet par to, kas notiks tālāk ar Latvijas basketbolu, grūti spriest, jo šobrīd finansējumu sporta skolām nepietiek, grupu skaits tiek samazināts. Jāsaka, ka esmu diezgan pesimistisks, domājot par tālāko nākotni. Bet šobrīd mēs vēl tuvākajos gados varēsim redzēt ļoti spēcīgus Latvijas basketbolistus.

Ko tu saki par tiem jaunajiem basketbolistiem, kuri ir devušies šobrīd uz ārzemēm, lai attīstītu savas prasmes. Jo pats esi bijis vairākos ārzemju klubos un izbaudījis viesspēlētāju maizi. Vai tomēr viņiem nebūs jāpiedzīvo vilšanās, jo priekša jau gaida vairāki pašmāju talantīgi spēlētāji?

To nevar paredzēt. Tas būs redzams tikai pēc laika, vai viņu izvēle ir bijusi pareiza. Protams, ir labi, ja vari nonākt lielos klubos ar ļoti pazīstamiem vārdiem, tas tikai pierāda to, ka šim jaunietim tiešām ir liels potenciāls un viņos saskata ko īpašu. Iespējams priekšā sēdēs vēl kāds talantīgs pašmāju vai citzemju spēlētājs, bet tā ir lieliska iespēja pabūt tajā vidē. Un pats galvenais, paraudzīties uz visu ar citām acīm. Iespējams kāds viņam pateikts tikai vienu padomu, vai pielabos kādu vienu tehnisku brāķi, lai šis sportists sāktu spēlēt pavisam savādāk, vēl labāk. Tā varētu būt pati lielākā vērtība, dodoties spēlēt citur. Tomēr apsverot šādas iespējas doties uz ārzemēm vai nē, katram pašam ir jāizsver visi plusi un mīnusi, protams, uzklausot arī padomus, bet lēmums jāpieņem pašam. Un tas nav viegli.