Pirmais kapteinis!

Pirmais basketbola kluba “Ventspils” kapteinis Balvis Leimanis uz basketbolu aizgāja līdzi brālim Gatim, kurš arī spēlēja basketbolu. Vairāk citiem sporta veidiem Balvis nepievērsās, kaut gan bērnībā spēlēja i futbolu, i hokeju, i volejbolu pludmalē. Ventspilnieks uzauga, spēlējot nelielā zālītē “Daugavas” sporta namā. Republikas mērogā ventspilnieki kotējušies augstu – cīnījušies par medaļām un arī kāruši tās kaklā. Pēc vidusskolas sporta skolas treneris Osvalds Bērziņš, kurš Leimanim iebetonēja basketbolista pamatus, viņam vaicāja, ko jaunietis darīs – studēs vai dosies armijā. Izvēle kritusi par labu armijai, un Bērziņš aizlicis labu vārdu par Balvi Rīgas ASK trenerim Jānim Zeltiņam. Bija arī jāatrāda varēšana, tomēr pēc tam, kad sākumā basketbolists tika aizsūtīts uz Kaļiņingradas apgabalu iepazīties ar kazarmu dzīvi, pēc tam viņš nonāca ASK sistēmas rīcībā.

Armijā Balvis bija kopā ar Jāni Ļaksu, kandavnieku, kurš demobilizējās ātrāk un atgriezās Ventspilī. Ventspilī atgriezās Raitis Silarājs. Tobrīd komandu sauca SRAU (Starptautiskās ražošanas apgādes uzņēmums), un puiši republikā ap piekto – sesto vietu grozījušies. Vēl spēlēja Andris Gūtmanis, Aldis Plendišķis, par centru spēlēja rīdzinieks Agris Bērziņš. 1983. gadā Leimanis pārnāca mājās no armijas un spēlēja basketbolu dzimtās komandas rindās. “Bija interesanti pacīnīties ar “Ādažiem”, “Ķekavu”, vēlāk “Brocēniem” un “Bonusu”, jo viņi jau arī baidījās mums provinciāļiem zaudēt,” atceras Leimanis.

Pēc basketbola kluba “Ventspils” nodibināšanas kluba mērķi kļuva augstāki. “Tika piesaistīti pirmie melnādainie ārzemju spēlētāji. Tad uzreiz daudzi līdzjutēji nāca skatīties, jo gribēja redzēt, kādi tie “leģionāri” īsti ir,” atceras Leimanis. Viņš paspēja jaundibinātajā klubā uzspēlēt trīs sezonas. 1995./1996. gadā kopā ar komandu Balvis tika pie LBL bronzas medaļām, gadu vēlāk izcīnot ceturto vietu. LBL spēcīgākajā līgā basketbolists spēlēja sešās līgas pirmajās sezonās, bet zem BK “Ventspils” karoga laikā no 1994. gada līdz 1997. gadam viņš trīs sezonās LBL aizvadīja 96 spēles, kurās guva 623 punktus. Kad kluba ambīcijas auga un 1997. gadā ar klubu strādāt sāka treneris Armands Krauliņš, bet sastāvā iekļāvās Kārlis Muižnieks, Edmunds Valeiko, Jānis Laksa un Andrejs Bondarenko. Sanāca tā, ka Krauliņš atnāca, bet Leimanis aizgāja? “Vairs nebiju nekāds jaunais puika,” pretī smejas Leimanis. “Mazie spēlētāji tik ilgi nevelk kā garie. 33-35 gadi ir laiks, kad zūd ātrums. Nākamajā sezonā mēs, ventspilnieki, tie, kas netika lielajā komandā, nodibinājām klubu un spēlējām “Ventbunkerā” - Gints Fogels, Dainis Martinsons – spēlējām LBL otrajā līgā. Visu laiku pa augšgalu sitāmies.”

Kad basketbolists pārnāca mājās no armijas, kapteinis Ventspils komandā bija Jānis Ļaksa. Kad viņš beidza spēlēt un kļuva par menedžeri, par kapteini Leimani neviens no augšas neiecēla. Puiši vienkārši pateikuši: “Būsi kapteinis.” Un Balvis tā nokapteiņojis līdz 1997. gadam.

Savukārt par Leimaņa krekla uzvilkšanu pie Ventspils komandas spēļu zāles griestiem esot parūpējušies Ralfs Pleinics ar Gintu Fogelu. Krekls pie griestiem tika uzvilkts pēc jaunās Ventspils olimpiskās halles uzcelšanas un joprojām tur karājas lepnā vientulībā. “Man toreiz paprasīja, vai es būtu ar mieru, ka tas notiek, ka man tā tiek izrādīta cieņa par visa sportista mūža pavadīšanu Ventspilī.”

Vaicāts par spilgtākajiem iespaidiem, kas palikuši atmiņā “Ventspils” komandā, Balvis min 6. vidusskolā notikušo maču ar “Metropoles” komandu, kura ar Igoru Miglinieku priekšgalā 1994./1995. gada ceturtdaļfinālā vienā mačā bija spiesta piekāpties ar 102:107. “Tas bija kā uzplaiksnījums, tirpas gāja cauri ķermenim, skatītāji, kuri bija pārpildījuši nelielo zālīti, kvēli atbalstīja komandu. Tas man visvairāk ir palicis atmiņā.”

Šodienas nodarbošanās cieši saistīta ar izvēli pēc atnākšanas no armijas. Izglītības nekādas attiecīgās nebija, izlēmu strādāt. Man prasa, vai es lampiņu māku ieskrūvēt. “Māku.” “Tad tu būsi elektriķis.” Tā izmācījos un līdz šai dienai strādāju “Latvenergo” sistēmā, tagad – “Sadales tīklos” par elektromontieri. Sekoju līdzi “Ventspils” basketbolistu gaitām, un Liepājas komandai, kur spēlē Leimaņa dēls Toms.