A. Galvanovskis: "Esam uz pareizā ceļa"

Klauvējām pie Eirolīgas durvīm, diezgan skaļi un pārliecinoši, taču šogad tās atvērt neizdevās. Kā pats vērtē debiju Eirolīgas kvalifikācijas kārtā?
Spēles bija ļoti labas, to arī teicu saviem komandas spēlētājiem un varu viņiem būt tikai pateicīgs par komandas sniegumu. Katrā ziņā, puiši ieguva lielu pieredzi un biju patīkami pārsteigts, ka puiši, neskatoties uz diezgan lielo atbildības slogu, laukumā devās ar pārliecību un gatavību cīņai. Mazliet pietrūka arī veiksmes, rezultāts varēja būt pavisam savādāks.

Kas vēl pietrūka bez veiksmes?
Otra saspēles vadītāja. Diemžēl Tonijs Lī ieradās absolūti negatavs un bija pārāk maz laika, lai viņu iespēlētu. Mēs esam atvadījušies no Lī, lai viņam veicas citos klubos. Jānis Strēlnieks nospēlēja ļoti labi, pat labāk nekā biju gaidījis, tomēr bez līdzvērtīgas maiņas viņam ir ļoti grūti visu spēli aizvadīt uz viena viļņa. Vēl noteikti pietrūka pārliecības rezerves spēlētājos un viņu devuma spēles laukumā. Biju cerējis, ka tas būs lielāks. Pie tā mums vēl jāpiestrādā, lai maiņas laukumā būtu līdzvērtīgākas.

„Benetton”! Tāds bieds uz papīra, bet kā bija realitātē? Vai tiešām Itālijas klubs bija tik pārliecinoši labāks?
Nē, noteikti nē. Abas spēles pierādīja, ka atšķirīgie komandu budžeti, daudzie viesspēlētāji un citas ekstras, kuras nāca līdzi titulētajam klubam, nenozīmē neko. Viņi bija uzvarami, ko mēs pierādījām arī pirmajā spēlē. Otrajā varēju vēlēties, lai rezervisti spēlē iekļaujas labāk, tad rezultāts būtu bijis pavisam cits. Katrā ziņā abas spēles kopumā nospēlējām vienādā līmenī. Pietrūka tikai septiņi punkti un tas ir tikai!

Eirolīgas mājas lapā euroleague.net parādījās Tavs citāts, ka pēc spēles esi teicis – „Esmu vīlies”. Vai tā bija?
Tas ir pats amizantākais. Atgriežoties Latvijā, ieraudzīju, ka medijos izskanējusi informācija par maniem izteikumiem pēc spēles, kas nebūtu nekas neparasti, ja vien kāds būtu man jautājis viedokli. Es vispār uzskatu, ka itāļi nebija īpaši gatavojušies šai spēlei, tāds ķeksītis. Daudzas organizatoriskās lietas nebija izdarītas, kā, piemēram, nebija noorganizētas preses konference, kurā tad es arī būtu izteicies. Tā vietā paziņojumu ar standarta frāzēm itāļi izdomāja paši. Domāju, ja viņi vēlas spēlēt Eirolīgā, tad noteikti ir jāpieliek spēļu organizēšanā.

Viens no pārliecinošākiem mūsu komandas spēlētājiem bija Ārons Petvejs. Vai pēc šīm spēlēm varam teikt, ka Ārons savu pārbaudes laiku ir izturējis?
Jā, ir izturējis. Viņš paliks Ventspilī. Ārons vispār ir ļoti interesants spēlētājs un cilvēks. Viņš ne tikai nesavtīgi sevi atdod spēles laukumā, bet arī treniņos. Turklāt, Ārons ir viens no sakarīgākiem viesspēlētājiem, ar kuriem man ir nācies strādāt kopā. Ļoti interesanta personība, sabiedrisks un dzīves gudrs. Tā kā viņš komandā ir arī gados visvecākais, domāju, ka ir un būs labs piemērs pārējiem komandas biedriem.

Tad runas par to, ka Āronam varētu būt problēmas ar disciplīnu nav patiesas?
Neko nezinu par tādām runām. Kamēr Ārons ir šeit, nekādas problēmas nav bijušas. Pat vēl vairāk, viņš ļoti cītīgi strādā arī dienās, kad varētu atpūsties. Ļoti ceru, ka nekas nemainīsies un Ārons rādīs aiz vien labāku sniegumu laukumā.

Latvijas Basketbola līga, Baltijas Basketbola līga un Eirokauss - kādā kārtībā pēc svarīgākā sakārtosi?
Visas līgas vienādā kārtībā, visas ir svarīgas un visās centīsimies sasniegt augstākos mērķus. Latvijas līgā aizstāvēsim čempiona godu. Baltijas līgā noteikti iekļūt fināla četriniekā, bet Eirokausā izkļūt no grupas, tas būtu pirmais uzdevums. Pēc tam jau skatīsim tālāk.

Vai būs kādi papildinājumi komandai?
Noteikti meklēsim 1. pozīcijas spēlētāju, jo no Lī mēs atvadījāmies, bet Jānim šobrīd komandā cita aizstājēja nav.

Komandā būs arī savdabīgs tandēms – brāļi Strēlnieki?
Vecākais brālis Artūrs noteikti paliks komandā un spēlēs 2. pozīcijā. Viņš iekļaujas mūsu komandas modelī un ir parādījis sevi kā cīnītāju, tāds spēlētājs mums noteikti noderēs.

Kopumā esi apmierināts ar komandu un pirmajām aizvadītajām 2009./2010. basketbola sezonas spēlēm?
Jā, esmu. Man šķiet, ka esam uz pareizā ceļa. Puišos redzu vēlmi spēlēt un ne tikai kaut kā, bet uzvarēt. Mani pilnīgā apmierina puišu attieksme gan treniņos, gan laukumā. Es redzu, ka puiši apzinās, ka šis ir viņu laiks un, ka tikai ar cītīgu darbu, viņi var nākotnē sasniegt profesionāla basketbolista visaugstākās virsotnes. Arī mēs treneri pie tā strādāsim, lai viņu mērķi piepildītos.