Teteris: "Man nav ko sev pārmest"

"Atlaišana nebija pilnīgs pārsteigums, tādas runas aizkulisēs jau klīda. Vienīgi nepatīkami, ka to nācās uzzināt no ārpuses, no baumām un praktiski līdz pēdējam brīdim neviens no kluba vadības man neko nepateica sejā," Teterim palicis rūgtums par veidu, kādā pārtraukta sadarbība. "Uzskatu, ka rezultāti sezonas sākumā bija labi un ka pēdējās spēlēs sākām atgriezties pie tāda paša snieguma, kas bija pietiekami kvalitatīvs, lai dažas neveiksmes pret studentu komandām nekļūtu par iemeslu tam, ka klubs pārtrauktu sadarbību ar mani."

"Godīgi sakot, nekāds oficiāls pamatojums, viens konkrēts iemesls atlaišanai, man netika pateikts. Lika noprast, ka tas ir komandas sliktais sniegums pēdējās spēlēs, taču tam es negribētu piekrist," turpināja treneris. "Tam bija gan subjektīvi, gan objektīvi iemesli. Daudzās traumas mūs izsita no līdzsvara. Kad spēlētāji atgriezās no savainojumiem, nebijām optimālajā formā, tika pamatīgi izjaukts treniņprocess. Ja man būtu ļauts strādāt, domāju, lietas ietu uz augšu."

"Komanda bija un noteikti joprojām ir gatava cīnīties par medaļām, viennozīmīgi. Tomēr "Jēkabpils" kluba vadībai jāsaprot, ka izveidot superklubu, kam uzdevums ir uzvarēt jebkuru pretinieku, varbūt izņemot VEF un "Ventspili", un kam katrs zaudējums ir traģēdija, nav viegls uzdevums. Gribētos, lai kluba vadība būtu pacietīgāka un mērķtiecīgāk ietu uz šo mērķi, ieguldot darbu, līdzekļus un vairāk uztraucoties par to, vai basketbols Jēkabpilī būs ilgtermiņā. Pašreiz izskatās, ka viss tiek likts uz medaļas kārts šosezon, nedomājot par to, kas būs nākotnē. Ja es kaut ko daru, tad es daru pēc labākās sirdsapziņas un mēģināju to darīt arī ar Jēkabpils komandu. Centos arī palīdzēt jaunatnes sistēmā, norādot klubam, ka basketbolam jāattīstās dabīgā ceļā. Kaut kas tika uzklausīts, kaut kas ne."

"Komplektācija bija kopējs darba process ar kluba vadību. Izteicu savas vēlmes klubam. Ar dažiem neizdevās vienoties, daži vēlējās turpināt studijas, daži izvēlējās citu komandu piedāvājumus, kas varbūt bija vilinošāki. Būtībā nokomplektējām sastāvu tā, kā aptuveni to bijām plānojuši. Spēlētāju selekcijā un piesaistē tika izdarīts apmēram 70% no tā, ko gribējām," komandas vākšanu pirms sezonas atcerējās Teteris, kura plānus izjauca spēlētāju nepietiekamais sniegums un jau pieminētie savainojumi.

"Sezonas sākumā bija doma veidot sastāvu ap Kasparu Ciprusu, kuru bijām iztēlojušies kā dominējošu centru. Nevarētu teikt, ka viņš nemaz neveica savas funkcijas, taču viņa pienesums nebija tāds, kādu gaidījām. Viņa vietā neviens spēlētājs netika paņemts līdz brīdim, kad piespiedu kārtā bijām spiesti pastiprināties ātrāk nekā domāts. Nesaku, ka nebūtu ņēmuši Juriju Aleksejevu, bet tobrīd tieši savainojumi un problēmas garajā galā procesu paātrināja," procesus komandas sastāvā sezonas pirmajā pusē atcerējās treneris. "Nav arī noslēpums, ka liela loma komandā bija paredzēta Rinaldam Sirsniņam. Viņš noteikti uz sevi liktās cerības būtu attaisnojis, ja ne vien daudzās traumas. Rinalds noteikti vēl nav optimālajā kondīcijā, to parādīja arī vakardienas spēle pret Liepāju. Novēlu viņam veselību un domāju, ka uz "play-off" visam jābūt kārtībā ar viņu. Visi šie komponenti izsita komandu no līdzsvara."

"Spēlētāju tirgus Latvijā nav tik plašs, lai mēs uz katru pozīciju piesaistītu vairākus tāda tipa spēlētājus, kādus gribam. Tas bija viens no iemesliem, kāpēc bija īsais soliņš un pieredzējušo spēlētāju īpatsvars komandā," noslēdzot domu par sastāva komplektāciju, sacīja treneris.

Teteris aktualizēja vēl kādu problēmu. Proti, pirms pusotras sezonas "Jēkabpils" organizācijai parādoties LBL apritē, kluba vadība norādīja uz ilgtermiņa projektu, kas nozīmētu savas sporta skolas jauno spēlētāju attīstību un iekļaušanos lielajā komandā ar laiku. "Attiecībā uz jauniešu sistēmu un darbu ar jaunatni klubs ne līdz galam manī ieklausījās," norādīja Teteris. "Jēkabpils sporta skolā darbs mijiedarbībā ar klubu nav organizēts pietiekami labi. Sporta skolas pienesums un talantu gatavošana nav pietiekoši augstā līmenī. Kluba vadība ļoti, ļoti uztraucās par katru piedzīvoto zaudējumu LBL, bet pārāk piever acis uz to, kas notiek jaunatnes sistēmā - kas nāks šobrīd ne-jēkabpiliešu vietā klubā pēc divām, trim, piecām sezonām?"

"Jēkabpils-2" komanda LBL otrās divīzijas turnīrā atrodas pēdējā vietā, taču Teteris uzskata, ka problēma meklējama dziļāk. "Sniegums LBL2 varbūt nav tā lielākā problēma. Šie 1996. gadā dzimušie spēlētāji ir starp labākajiem savā vecumā valstī, un tas ir viens no retajiem gaišajiem punktiem jaunatnes sistēmā. LBL2 viņi rūdās, rāda nesliktu sniegumu, vienkārši ir par zaļu, lai spēlētu tajā līmenī," uzskata treneris. "Aiz viņiem nav nevienas komandas, kas spēlētu Jaunatnes līgas 1. divīzijā, un to es redzu kā lielu problēmu, uz ko klubam jāvērš daudz lielāka uzmanība. Īsti nebija spēlētāju, ko piesaistīt lielajai komandai, vismaz treniņos, lai varētu spēlēt pieci pret pieci. Mēģinājām dažus, , sevi pietiekami labi pieteica Artis Arnītis, bet pašreiz neviens no viņiem nav tādā līmenī, lai varētu pilnvērtīgi iekļauties treniņprocesā. Viņiem ļoti daudz jāstrādā, ceru, ka viņi to darīs un ka kluba vadība šim jautājumam pievērsīs lielāku uzmanību."

Pirmajā kluba sezonā komanda spēlēja tikai LBL, bet šogad debitēja arī Baltijas līgā. Vairāk spēļu, saspringtāks grafiks, kā tas ietekmēja darbu? "Kalendārs bija optimāls. Katrs spēlētājs vairāk grib spēlēt. Tas ir adrenalīns, gatavošanās, pārbraucieni, nebija monotonais treniņdarbs. Noteikti tas sezonas sākumā deva ritmu, kas ļāva labi iesākt sezonu. Protams, grafiks kļuva par grūtu brīdī, kad resursi kļuva tik ierobežoti, ka uz spēli nācās doties ar astoņiem spēlētājiem, no kuriem varēja spēlēt septiņi, starp kuriem viens bija jaunais perspektīvais Arnītis, kurš vēl nav gatavs iet laukumā. Tiem, kas spēlē daudz, nevaru likt nākamajā dienā treniņu un likt strādāt ar maksimālu atdevi, lai pilnveidotu nepieciešamās lietas. Viņiem jāatjaunojas un jābūt gataviem nākamajā spēlē atkal iet laukumā un darīt savu darbu tuvu simt procentiem. Klubam ambīcijas ir lielas, nevarējām nevienā mačā pietaupīt kādu līderi, jo katrā mačā bija un ir jāiet uz uzvaru."

Teteris iepriekš strādājis "Barons" klubā gan kā galvenais treneris, gan treknajos gados kā asistents Kārlim Muižniekam, tāpēc trenerim ir iespēja arī salīdzināt nesen izveidotā un ambīcijas neslēpjošā "Jēkabpils" kluba profesionalitāti organizācijas ziņā. "Protams, "Barona" labajos gados ir runa par pavisam citu budžetu, arī citām ambīcijām un pavisam citu līmeni. Tur viss tika organizēts profesionālāk, pirmkārt, jau ar treneru sastāvu. Kārļa Muižnieka vārds komentārus neprasa. Joprojām esmu pateicīgs Ivo Zonnem un "Barons" klubam par iespēju strādāt pie tāda speciālista, no kura ļoti daudz mācījos. Tāpat Mārtiņš Zībarts, kurš ir viens no labākajiem taktiķiem Latvijas basketbolā, un fiziskās sagatavotības treneris Valdis Dimants.

Tā bija četru cilvēku komanda, kamēr Jēkabpilī nekā no tā nebija. Pirms sezonas bija runa par asistenta piesaisti, par Latvijā pietiekoši labi zināmu uzvārdu, kas tagad strādā VEF sistēmā. Klubs šo kandidatūru neakceptēja. Neuzskatu, ka prasības bija ļoti augstas, bet kompromisu nepanācām un palikām pie tā, ka man palīdzēs Andris Čerjaks. Ar viņu izveidojās tiešām labs kontakts, viņš man savu iespēju robežās palīdzēja, pārrunājot taktiku uz spēlēm, tāpat dažreiz treniņos. Tomēr viņa pamatdarbs ir otrā komanda un viņam ir vairākas grupas sporta skolā, tāpēc viņš man fiziski nevarēja palīdzēt pilnvērtīgi. Kā otrs palīgs tika minēts Miša Hlebovickis, jo domājām, ka viņam būs mazāka slodze sezonas gaitā. Līdz ar Ciprusa aiziešanu uz Mišas pleciem gūlās milzīga slodze spēlēs. Rīta treniņos viņš palīdzēja darbā ar garajiem spēlētājiem, bet viss pārējais - gan fiziskā sagatavotība, gan izlūkošana, darbs ar datoru, analizējot spēles, gan treniņu plānošana un vadīšana - palika uz maniem pleciem. Šinī ziņā ne viss tika veidots profesionāli. Katrā ziņā nežēlojos, tāda bija situācija, pieņēmu šādus spēles noteikumus. Man nav ko sev pārmest. Liekot roku uz sirds, darīju visu pēc iespējas labāk. Kaut kas sanāca, kaut kas, sevišķi ap Jauno gadu, neaizgāja kā gribētos. Tāda ir trenera profesija."

"Nezinu, kā ir Jēkabpilī, varbūt tur arī ir cilvēki, kas ir priecīgi, ka tur vairs neesmu, bet noteikti zinu vienu cilvēku, kurš par to ir ļoti laimīgs - tas ir mans dēls," treneris Teteris norāda, ka šobrīd pirms jaunu pienākumu uzņemšanās velta laiku ģimenei. "Esmu darba meklējumos, pieļauju iespēju atgriezties pie darba ar jauniešiem. Skatos arī ārzemēs iespējas. Katrā komandā ir 12 spēlētāji, treneri - divi vai trīs. Trenerim atrast darbu ir vēl grūtāk nekā spēlētājam. Galvu gan noteikti nenokaru, pēc šīs nosacītās neveiksmes neesmu metis plinti krūmos vai ieslīdzis depresijā. Esmu enerģijas pilns, jāatrod tikai, kur to enerģiju likt lietā."