Viedoklis: Malači

Jau ierodoties Šauļos, ne mirkli neradās izjūta, ka kaut kas būtu mainījies salīdzinājumā ar to, kāda atmosfēra ir pirms spēlēm Arēnā Rīga. Proti, izkāpis no auto pie Šauļu arēnas, turpināju dzirdēt latviešu mēlē skanošas skaņas. Un ne jau līdzbraucēji pie tā vainīgi, bet gan apkārt esošie ļaudis. Pie halles, hallē, pirms spēles, spēlē un pēc spēles latviešu valoda dominēja. Protams, vīriņš, kurš pieteica komandas un vadīja konkursus, to darīja savā leišu mēlē, taču ne mirkli neradās sajūta, ka esi nokļuvis kādā svešā vietā.

Šauļu jaunā arēna pati par sevi ļoti mājīga, tiesa, mazliet traucēja attālums no pilsētas paša centra - vēl jo vairāk tāpēc, ka tās bija sastrēgumstundas. Latviešu valoda ik uz soļa - "Barons Ultras" un ASK līdzjutēji piepildīja lielāko daļu auto stāvvietu pie arēnas (jāpiebilst, ka tā atšķirībā no Arēnas Rīga dātgās stāvvietas, bija vispār par velti...), daži, kas to nebija vēl izdraījuši, iepirka biļetes, daži tās mēģināja nopārdot, sak, "viens čalis uzmeta un neatbrauca, bet biļetes jau kabatā...", daži savukārt mierīgi izbaudīja vasarīgo saulīti pirms došanās uz savām vietām pašā arēnā.

No angļu valodas apsargiem pie ieejas, kas pārbaudīja somas un biļetes, ne bū, ne bē, taču tas nekādi netraucēja, jo jāsaka - drošības līmenis pirms pasākuma diezgan pofigistisks. Jebkurš gribētājs jebkurā laikā mierīgi varēja nokāpt un pastaigāties gar saucamajām VIP vietām, kā arī žurnālistiem paredzētajām. Vai tas traucēja - nekādā ziņā. Visi bija pozitīvi noskaņoti un nekādu kašķi nemeklēja. Latvieši. Par lietuviešiem cits stāsts, par to nedaudz vēlāk.

Vārdu sakot, arēnā izjūtas bija gluži kā atrastos Rīgā. Latvijas basketbola mīļotāju pārsvars skaita ziņā, vismaz uz aci skatoties, bija pārliecinošs. Vienīgi žēl, ka lielākoties letiņi bija izmētāti pa visiem halles sektoriem. No otras puses - tas radīja sajūtu, ka mūsējo Šauļos ir vēl vairāk. Pēc katra strīdīgā tiesnešu svilpiena, pēc Miledža trieciena no augšas vai Šķēles vijīgā caurgājiena tribīnes sacēla milzu troksni. Jāsaka, abiem lietuviešu klubiem līdzjutēji nebija tik daudz, toties diezgan organizētāki gan. Brīdī, kad latvieši tribīnēs pieklusa, labi bija dzirdamas "Rytas" un "Žalgira" līdzjutēju balsis, kas uzreiz lika pievērst savu uzmanību.

ASK un "Žalgira" līdzjutēji spēles sākumā atradās blakus sektoros, taču puslaikā rīdzinieki pārcēlās uz sektoru pretējā laukuma galā un labi vien ir. Savu kulmināciju "fanošana" sasniedza brīdī, kad neilgi pirms mača beigām "Rytas" līdzjutēji atrada kašķi ar "Žalgira" līdzjutējiem un izcēlās diezgan nopietns kautiņš. Nekavējoties visi drošības spēki steidzās uz notikuma vietu, lai mēģinātu neitralizēt iekarsušos līdzjutējus, taču tik viegli gan tas nesekmējās. Tas pievērsa lielu uzmanību ne tikai no līdzjutēju puses, bet arī "Žalgiris" spēlētāju soliņa, jo notikums risinājās dažu metru attālumā no tā. Spēle laukumā tikmēr gan turpinājās.

Lielos vilcienos ar organizētību viss kārtībā - spēļu pārtraukumos līdzjutējiem tika organizēti konkursi, kuros piedalīties varēja ikviens, karsējmeitenes arī priecēja katru minūtes pārtraukumu. Protams, par gaumi nestrīdas, bet jācer, ka šodien pie teikšanas tiks arī latviešu jaunkundzes (lasi - karsējmeitenes), kas tomēr sirdi piesaista vairāk, taču vēlreiz - par gaumi nestrīdas. Ak, jā, žēl arī, ka tikai viens pats talismans - ASK lauva Rolands. Neesmu gan pētījis, vai lietuviešu klubiem ir savi talismani, bet katrā ziņā Šauļos no tiem nebija ne miņas.

Lai kā negribētos, neliels akmentiņš gan organizatoru lauciņā būs jāiemet (varbūt tīri profilakses pēc) - vienā laukuma galā pie žurnālistu galdiņiem elektrība tā arī neatradās, un tas krietni apgrūtināja darbu. Otrā galā it kā bija, taču strādāt/rakstīt gribētāju bija vairāk nekā vietu un, kā saka, kas pirmais brauc, tas pirmais maļ... Nekas - pieredze gūta un šodien uz arēnu jau došos krietni labāk sagatavojies.

Jācer, ka šodien atmosfēra arēnā būs tikpat pozitīva un latviska. Ik uz stūra vakar satiktie latviešu paziņas un draugi, jācer, būs hallē arī šodien. Un tiem, kas nebija vakar, iesaku kārtējo saulaino dienu pavadīt Šauļos. Pusotras stundas braucienā no Rīgas jau pēcpusdienā tiksies divi latviešu klubi - Rīgas ASK un Rīgas "Barons/LMT", lai noskaidrotu, kurš no tiem būs trešais spēcīgākais Baltijā. Tāpat šī ir lieliska iespēja redzēt divus Eirolīgas klubus (un ne jau tos sliktākos) darbībā, kad sāksies cīņa par Baltijas līgas troni.