Pleinics: "Neviens netaisās nolaist rokas"

Kāda ir kluba vadības reakcija uz komandas neveiksmi FIBA Izaicinājuma kausa ceturtdaļfinālā?
- Paskatoties, kā mums šī sezona sākās un kā turpinājās, iznākums zināmā mērā bija likumsakarīgs. Ja visi komandas spēlētāji nenospēlē savā līmenī vai pat mazliet virs tā, tad mums ir grūti spēkoties ar komandām, kas ir līmenī vismaz līdzīgas mums. Tas, ka kādā spēlē jau pirmajā ceturtdaļā ir plus 14 vai 15, šāda līmeņa spēlēs vēl neko nenozīmē.

Sezonu kopumā droši vien par sliktu nevar saukt?
- Noteikti nē, jo jāatceras, kas notika vasarā. Atnāca jauns treneru kolektīvs. Vispirms zaudējām vienu atslēgas spēlētāju un potenciālo līderi [Vejinmi] Efedžuku, ar kuru rēķinājāmies, komplektējot sastāvu sezonai. Lai arī viņš varbūt pēdējo spēli neaizvadīja tik labi, bet uzskatu, ka veiksmīgi atradām aizvietotāju šajā pozīcijā - Džamaru Jangu. Pēc tam sekoja ļoti izdevīgs darījums par Jāni Strēlnieku, palaižot viņu uz mazliet labāku klubu, kas pilnīgi noteikti nāks par labu viņa personiskajai izaugsmei. Arī Jānis mums bija atslēgas spēlētājs un kapteinis. Nācās pārrestrukturizēties. Protams, dažbrīd gāja kā pa viļņiem, bet izdevās nokļūt līdz ceturtdaļfinālam. Pa zaru pretī atnāca ungāri, un visa Latvija jau gaidīja, ka mēs viņus sabradāsim. Sak, kas gan ir Ungārijas basketbols! Draugi mīļie, viņiem Ungārija ir tikai pieraksts. Tā bija komanda, kur spēlēja pietiekami meistarīgi ārzemju spēlētāji, un cīņā devās divas līdzīgas komandas, no kurām uzvarēja pieredzējušākā... Protams, ir rūgtums par to, ka bijām tik tuvu, bet netikām četriniekā. No otras puses, ņemot vērā to, cik īsu brīdi esam kopā un ka komandas vidējais vecums ir mazliet vairāk nekā 22 gadi, sniegums ir jāuzskata par labu.

Vai par tikšanu ceturtdaļfinālā klubs saņēma arī kādu prēmiju no FIBA un cik tas zaudēja, netiekot "Final Four"?
- Kaut kādas summas patiešām ir paredzētas, bet precīzi es tev šobrīd nevarēšu pateikt. Ja nemaldos, par iekļūšanu "Final Four" klubs saņem 14 procentus no kopējiem ieņēmumiem. Šķiet, ka arī ceturtdaļfināla komandām ir kādi divi procenti no ienākumiem, bet neesmu par to pārliecināts. Jebkurā gadījumā tas nespēj segt nekādas izmaksas.

Baltijas līgā noslēguma tabulā ir trešā vieta, kas ir solīds rādītājs, bet tai pašā laikā sniegums nebija tik patīkams, kā FIBA Izaicinājuma kausā. Kāpēc tā?
- Startēt trīs turnīros un fokusēties visiem mačiem vienmēr ir grūti. Otrkārt, Lietuvā komandas kā "Rūdupis", "Pienos žvaigzdes" un citas, kas ir uzlekušas pēdējos gados, ir ļoti normālas vidusmēra komandas. Lai tādas uzvarētu, ir jāspēlē tieši tāpat kā Izaicinājuma kausā – ar simtprocentīgu atdevi. Šīs komandas nedrīkst nenovērtēt. Zaudējumi skaidrojami ar to, ka, iespējams, kāds brīžiem nebija līdz galam gatavs. Tāpat tieši Baltijas līgas spēles iekrita tad, kad reanimējām sastāvu. Galu galā - izbraukumā spēlēt pie lietuviešiem nav viegli, kā to pēdējā spēlē pierādīja "Žalgira" zaudējums "Rūdupim". Vidējais līmenis Baltijas basketbolā ir krietni audzis, un tādi lietuvieši, kas saka, ka viņiem šī līga nav vajadzīga, ir palikuši ļoti maz.

Droši vien tas vairāk attiecināms tieši uz lielajiem klubiem...
- Viņiem ir citas problēmas, bet tādiem vidusmēra klubiem kā "Ventspils", "Kalev" un Tartu vai Šauļi – viņiem Baltijas līga ir ļoti piemērots un pamatots turnīrs. Protams, arī no pašas līgas un klubiem ir atkarīgs, kā tiek reklamētas spēles, lai uz tām nāktu līdzjutēji.

Kā tu vērtē to, ka šogad līgā piedalījās krievu komanda "Triumph" un pēdējos notikumus ap to ("Triumph" uzvarēja pirmajā ceturtdaļfināla spēlē un pēc savas gribas atteicās turpināt cīņu par vietu "Final Four")?
- Skaidrs, ka "Final Four" ir svētki, bet, cik zinu, šis ir vienīgais turnīrs, kur trīs komandas sāk dalību no pusfināla, lai tiktu šajā fināla četriniekā. Tas īsti nav pareizi. Ja no regulārās sezonas aiziet trīs klubi, tad skaidrs, ka līgas vadība mēģina to vietā piesaistīt kādu citu komandu, kas it kā ir stipra. Tas nav nepareizs solis, bet jautājums – vai Austrumu virziens ir pareizais, kurā lūkoties? Tas, ka komanda izstājas no turnīra jau "play-off" stadijā, ir nonsenss. Līgas vadība, acīmredzot, uzskata, ka tas ir normāli, jo nekādu paziņojumu par to nav bijis. Tas nav pareizi. Šī vasara būs pietiekami karsta, un tiem, kuri rūpējas par šo līgu, jāizdara pareizie secinājumi un jāiet uz priekšu pa pareizo ceļu. Pretēji citiem, kas Latvijā nodarbojas ar basketbolu, es uzskatu, ka Baltijas līga ir nepieciešams turnīrs.

Ja vairs nebūs iespējas spēlēt VTB līgā, tieši Baltijas līga atkal kļūs nepieciešama arī tiem citiem...
- Paklausīsimies, ko viņi teiks, ja tā notiks. Bet es varu saprast arī viņus, jo visos turnīros nevar rauties, tas ir likumsakarīgi.

Kādi ir kluba uzliktie mērķi atlikušajai sezonai?
- Latvijā jānoturas regulārajā turnīrā pirmajiem, lai "play-off" startētu no pirmās pozīcijas. Baltijas līgā mums nav trāpījies pats vieglākais pretinieks, bet neviens rokas netaisās nolaist. Domāju gan, ka visa komanda šobrīd ir tādā kā psiholoģiskā bedrē, un divas nākamās spēles – pret "Rytas" (intervija notika pirms šīs spēles - A.S.) un trešdien pret VEF – nebūs vieglas tieši no psiholoģiskā aspekta. Tajā brīdī, kad tu neesi ticis līdz kārotajam mērķim, ko sirdī esi nesis sev līdzi visas sezonas garumā, ir atslābums un ir grūti atkal sakoncentrēties. Tas ir jāpārdzīvo un ir vajadzīgs laiks, lai saprastu, kas tad tagad notiek tālāk šajā sezonā. Redzēsim, cik daudz šie spēlētāji jau kā profesionāļi var savākties. Baltijas līgā jāmēģina pārkāpt "Rytas", kuriem arī nav vieglākās dienas, jo jādomā par Eiropas kausiem. Iespēja ir, bet tā nav liela. Visi spēlētāji ir jauni, un labākās sezonas būs pēc gadiem diviem trijiem.

Jau pats sarunas sākumā minēji, ka treneru kolektīvam šis ir pirmais gads. Kā kluba vadība skatās uz iespēto līdz šim?
- No dienas, kad viņi savāca šo baru ar spēlētājiem, līdz tam, ko komanda rāda tagad, viss izdarīts labi. Vienīgais jautājums – kādu spersim nākamo soli izšķirošajās "play-off" spēlēs. Tas arī parādīs mūsu treneru dueta kapacitāti. Viņi tomēr kopā ir strādājuši tikai vienā meiteņu čempionātā, turklāt mainītām lomām. Redzēsim, cik treneri ir spējīgi aizvest komandu līdz lielām uzvarām un vai komanda ir gatava lielām uzvarām. Tas, protams, ir nosacīti – citam liela uzvara ir panākums Eirolīgā, citam – Latvijas čempionātā. Mums ir palicis Latvijas čempionāts un Baltijas līga. Viens solis ir sperts, tagad jāskatās, vai tiks sperts arī nākamais.

Ir jau kādas iezīmes par nākamo sezonu. Vai kodols tiks saglabāts?
- Tas būtu ideālais modelis, bet situācija Latvijas basketbolā ir tāda, ka pavasarī, kad jāsāk domāt par rudeni, diemžēl ir tikai aptuvena nojausma, kāds varētu būt nākamās sezonas budžets. Ienākumus nenosaka tava darba rezultāts, diemžēl. Ar biļetēm atsist naudu Latvijā ir nereāli, vēl jo vairāk hallē ar diviem vai trim tūkstošiem skatītāju vietu. Varētu domāt, ka veiksmīgs starts veicina televīzijas translāciju pārdošanu, taču Latvijā tas pilnīgi nav iespējams... Līdz ar to nevaram runāt par plānveidīgu darbu trīs četru gadu garumā. Protams, pilnīgā bardakā jau nekas tik un tā nenotiek. Līgumi uz nākamo sezonu ir ar tādiem atslēgas spēlētājiem kā Mārtiņš Meiers un Artūrs Bērziņš, tāpat līgums ir Mārtiņam Laksam un jāskatās, ko darīt ar ārzemniekiem. Domāju, ka Džamaru Jangu noturēt būs grūti, tai pašā laikā par Mo [Diane] varam padomāt – ir mums tāds vajadzīgs arī nākamsezon vai nav. Protams, jāskatās arī apkārt – uz latviešu spēlētājiem, kuri spēlē vai ir spēlējuši Ukrainā vai Igaunijā. Tāpat mums ir spēlētāji Polijā un Itālijā, kuri nespēlē pašās labākajās komandās. Par "spāņiem" gan runāt negribu – novēlu viņiem tur spēlēt pēc iespējas ilgāk! Jāskatās arī uz jaunajiem. Cik saprotu, arī no koledžām viens otrs brauks mājās... Jautājums, vai pietiks divām Latvijas komandām, jo vēl jau ir VEF. Pārprodukcija ar jaunajiem latviešu basketbolistiem pēdējos gados tomēr nav novērota.

Klau, Mārtiņš Laksa pagājušajā sezonā parādīja, ka var labi spēlēt, bet šogad atkal ir uz soliņa tālākā gala. Kāpēc tā?
- Tas ir jautājums treneriem, viņi pieņem lēmumus, ko laist laukumā un ko ne. Pirms sezonas viņi redz spēlētājus, ar kuriem var sasniegt rezultātus, un mans darbs ir palīdzēt viņus piesaistīt vairāk no saimnieciskās puses. Viņš bija nepieciešams, un es izdarīju visu, lai tas notiktu, lai gan viegli nebija, jo Mārtiņam bija līgums ar VEF.

Vēl sezonas gaitā palaidāt projām Lauri Blauu. Bija runas par to, ka cenšaties izīrēt Ronaldu Zaķi kādai citai komandai. Beigās izskatās, ka situācija atrisinājusies veiksmīgi – Zaķis sācis atkal spēlēt savā līmenī.
- Cik veiksmīgi vai neveiksmīgi, to redzēsim pēc pēdējās spēles. Ja Ronaldam agrāk bija viena laba un četras piecas nekādas spēles, tad tagad viņam jau ir trīs labas un divas nekādas. Tajā laikā, kad notika sastāva pārveidošana, tāds variants tika izskatīts – ko darīt ar Ronaldu. Tika runāts gan ar viņu, gan viņa aģentu. Es gan negribētu apstiprināt, ka mēs ļoti aktīvi meklējām variantus, kam varētu viņu atdot. Jautājums bija par viena garā spēlētāja atdošanu. Izvēle krita uz Lauri, jo Ronalds tomēr "play-off" laikā mums var palīdzēt nedaudz vairāk nekā Lauris. Domāju, ka visas puses no situācijas izgāja diezgan labi.