Helmanis: labi, ka pēdējā mačā bija uzvara

Statusa maiņa gan neesot simtprocentīgi neatgriezenisks process. "Nezinu, grūti pateikt," uz jautājumu, vai spēlētāja karjerai pielikts stingrs punkts, Uvis atbildēja izvairīgi. Dzīve visādi varot sagriezties. Attiecībā uz valstsvienību skaidrība gan ir lielāka. "Ja šogad būtu aicinājuši - būtu domājis. Tā kā neaicināja, izskatās, ka pēdējo spēli jau esmu aizvadījis. Labi, ka tā bija uzvara, kaut arī plus 6 pret Vāciju Eiropas čempionāta finālturnīrā neļāva tikt ārā no grupas."

Vai neizskatīji iespēju kļūt par spēlējošo galveno treneri?

Nē, manuprāt tas ir absurds. Pērn it kā biju spēlējošais otrais treneris un, cik spēju, centos palīdzēt Edgaram Teterim. Tomēr divus darbus vienlīdz labi izdarīt nav iespējams.

Valstsvienībā esi aizvadījis 184 spēles. Pietrūka tikai 16 līdz apaļam skaitlim...

Interesanti, tomēr man statistika nav īpašs stimuls. Cik esmu spēlējis, esmu to darījis ar pilnu atdevi un vienmēr atsaucies uzaicinājumam.

Kuras spēles palikušas atmiņā vislabāk?

2001.gada Eiropas čempionāta finālturnīrā uzvarētās spēles ar Slovēniju un Lietuvu. Vēl 1996.gada rudenī aizvadītais mačs ar Vācijas izlasi. Izbraukumā bijām zaudējuši ar 18 punktiem, bet Rīgā uzvarējām ar 22, kaut arī pretinieku sastāvā bija vareni vīri un viņiem bija labs treneris.

Kāpēc šo sarakstu neizdevās pagarināt?

Ir jau bijušas arī citas svarīgas un vērtīgas uzvaras, bet vienmēr jau gribas vairāk. Basketbolā ne vienmēr uzvar stiprākā komanda, uzvar tā, kas ir labāka konkrētajā dienā. Kaut kas pietrūka, lai tie būtu mēs. 

Ar kuriem partneriem patika spēlēt vislabāk?

Uzvārdus nesaukšu, bet lielu noslēpumu arī nav - veco brigādi vēl no Bonus laikiem. (Riskēšu minēt: Roberts Štelmahers, Edgars Šneps, Arnis Vecvagars - G.K.).

Kā patika valstsvienības jaunā modeļa spēle?

Šovasar daudziem spēlētājiem bija pateicīgs brīdis pieteikt sevi augstā līmenī un daudzi to izmantoja. Rihards Kuksiks, Andrejs Šeļakovs, Ingus Bankevics... Tagad jāsper nākamais solis, jāapstiprina iegūtā reputācija.

Vai šis sastāvs var reāli iesaistīties cīņā par pēdējo ceļazīmi uz finālturnīru?

Cīnīties var vienmēr. Skaidrs, ka jāpieliek aizsardzībā, jo tik daudz ielaistu punktu izskatās pēc 4x12 minūtes ilgas NBA spēles pirms gadiem desmit.    

Vai, tavuprāt, valstsvienībā būtu jāaicina atgriezties spēlētājus, kuri šogad nespēlēja?

Jāuzrunā būtu visi, bet pierunāt gan nevajadzētu, jo tas neko labu tas tik un tā nedos. Nemaz nerunājot par piespiešanu. Dzīvojam brīvā valstī, nevis Ziemeļkorejā, kur sportistus par neveiksmēm sūta uz koncentrācijas nometni.

Kurš no jaunajiem varētu pārspēt tavu rekordu?

Neprognozējami, daudzi tikko aizvadījuši pirmās un neviens nezina, kā ievirzīsies viņu karjeras. Taču valstsvienībai gada laikā tagad ir vairāk spēļu, nekā bija manā jaunībā, tāpēc lielu skaitu var sakrāt ātrāk. Taču šī rekorda liktenis mani īpaši neuztrauc. Galvenais, ka tas ir bijis ļoti interesanti un veselība man ļāvusi gandrīz vienmēr būt ierindā. 

P.S. Valstsvienības sastāvā Uvis Helmanis debitēja 1993.gada 19.maijā Kauņā spēlē ar Lietuvas otro komandu (100:83), bet pēdējo maču aizvadīja 2009.gada 9.septembrī Gdaņskā pret Vācijas izlasi (68:62).

Šajā laikā viņš spēlējis astoņu galveno treneru vadībā, piedalījies sešu Eiropas čempionātu finālturnīros un 84 oficiālās spēlēs, kuru laikā laukumā pavadījis 1799 minūtes, guvis 834 punktus (divpunktnieki 138/255, trīspunktnieki 133/309, sodi 159/204), izcīnījis 327 atlēkušās bumbas, izdarījis 62 rezultatīvas piespēles, 60 reizes pārķēris bumbu, 99 reizes kļūdījies, nopelnījis 268 piezīmes un 10 reižu bloķējis pretinieku metienus.

Individuāli visveiksmīgākā spēle izdevusies EČ kvalifikācijas turnīrā 2001.gada 24.janvārī Rīgā ar Slovākiju, kad Uvelis pretinieku grozā sabēra 34 punktus. 

Kopā 17 sezonu laikā Helmanis valstsvienības sastāvā piedalījies 184 spēlēs un guvis 1557 punktus. 

Guntis Keisels