Ainars Bagatskis: Valstsvienības kodols ir iespēlēts, tagad jāsper solis uz priekšu

Eiropas labākie spēlētāji un treneri patlaban svīst izslēgšanas turnīros, bet Ainars Bagatskis jau bauda atvaļinājumu. Nav garlaicīgi?

Zini, tomēr nav! Sezona man bija saraustīta, bet ļoti intensīva – gribas kādu nedēļu atvilkt elpu. Kad metīšos iekšā darbā, tam būs jāatdodas pilnīgi. Ilgi jau nebūs jāgaida. Izlase...

Kā esi apmierināts ar pirmo gadu Ukrainas superlīgā?

Kad Gruzijas klubam Sokhumi sākās finansiālās problēmas, no Ukrainas bija vairāki piedāvājumi. Izvēlējos interesantāko gan uz papīra, gan izaicinājuma ziņā. Krivojrogas KrivbasBasket bija pēdējā 14.vietā superlīgā, pirmā spēle jau pēc divām dienām...

Ukrainā ir ļoti interesanta līga. Daudz spēkos līdzvērtīgu komandu un daudz saspringtu spēļu. Krievijā bija viena spēle trijās nedēļās, te vismaz divas desmit dienās. Visu laiku jābūt tonusā, nav laika pārdzīvot par neveiksmēm – izdari secinājumus un gatavojies nākamajam mačam.

Katrā komandā vismaz pieci ārzemnieki, bet laukumā noteikti jābūt vismaz vienam ukrainim. Rezultātus izšķir gan līmenis, gan slodze. Labākās komandas pēc Eiropas kausu mačiem zaudē koncentrēšanos, spēkus un uzreiz par to samaksā. Liels spiediens no visām pusēm, liela interese.

No pēdējās vietas pakāpāties līdz desmitajai. Kluba vadība bija apmierināta?

Neuzvarējām tikai divas pirmā astoņnieka komandas. Ar Budiveļņik vienreiz bija mīnus 3 pagarinājumā, divreiz mīnus 2 pēdējās sekundēs. Ar Doņecku 38 minūtes spēlējām līdzīgi, tad varbūt sabijāmies. Azovmash mājās ar 28 punktiem uzvarējām. Južnijas Himik mājās ar plus 22.

Bijām izteikta mājas komanda. Čaļi paši teica, ka nemaz nav zinājuši, ko var izdarīt. 1100 skatītāju zāle vienmēr bija pārpildīta. Tas deva enerģiju.

KrivbasBasket  tradicionāli bijis vidēja budžeta līmeņa klubs, kas rāda zobus lielajiem. Kad atnācu, nomainījām dažus ārzemniekus, spēle uzlabojās. Pēc otrā apļa parādījās iespējas tikt play-off astoņniekā. Diemžēl zaudējām tuvākajiem konkurentiem. Jebkurā gadījumā bijām vismazāk atalgotā komanda. Īpašnieks to ļoti labi saprata un novērtēja. Pats bijis basketbolists, spēlējis Ukrainas līgā. Bija patīkama sadarbība.

Kā profesionālis ieguvi daudz?

Treneris var augt tad, ja visu laiku ir prakse. Man tās bija atliektiem galiem.

Klubs pēdējos gados bija veiksmīgi strādājis ar jaunajiem, dažus pārdevis bagātākajiem klubiem, Arī man pēdējo mēnesi bija trīs puiši no junioru komandas. Patika gan saimniekiem, gan man pašam.

Runā, ka Ukrainas basketbolisti ir ne tikai talantīgi, bet arī paslinki...

Man nebija grūti strādāt ar viņiem. Starp treneri un spēlētāju jau arī norit spēle. Tai jānosaka noteikumus. Ja pārkāp, zini, kas tevi sagaida. Nekādu problēmu.

Kā Ukrainas līgā kotējas latvieši?

Par Rinaldu Sirsiņu – nezinu, kāpēc Latvijā zināmais treneris Donalds Kairis no viņa atteicās. Bet Dnipro Azot divos mēnešos nomainīja 11 spēlētājus.

Ivaram Timermanim sezonas beigas sabojāja trauma, bet ar viņu Čerkasu klubā bija ļoti apmierināti. Tur gan visai komandai bija jāstrādā uz līderi Villiju Solomonu Vajadzēja mācēt pielāgoties un Ivars, manuprāt, prata to izdarīt.

Arī citi latvieši varētu spēlēt Ukrainā?

Jautājums: kādos klubos un par kādu naudu? Ir spēlētāji, kurus es gribētu ņemt, lai kur strādāšu. Vispār Ukrainas līga kotējas ļoti augstu un nākamais gads būšot vēl labāks gan finansiāli, gan sportiski. Būs vēl viena lielbudžeta komanda - Harkovā. Skaidrs, ka nepietiks ukraiņu spēlētāju. Kad Ukrainai piešķīra tiesības rīkot 2015.gada Eiropas čempionātu, paklīda runas, ka ārzemnieku limitu samazinās līdz trim, un ukraiņu spēlētāji uzreiz desmitkāršoja apetīti. Lai piezemētu viņu prasības, nolemts vispār atcelt noteikumu, ka laukumā visu laiku jābūt vienam ukrainim.

Kāda attieksme Ukrainā valda pret VTB Vienotās līgas aktivitātēm?

Kamēr bija runa, ka līga pārtaps atklātajā Krievijas čempionātā, ukraiņi skaidri teica, ka tādā nespēlēs. Jaunākās vēsmas neesmu dzirdējis.

Kādas tagad ir tavas attiecības ar KrivbasBasket?

Līgums beidzies, bet palīdzu klubam komplektēties, plānot darbus. Pagaidām. Kā būs – vēl nezinu. Aģents teica, ka interese par mani esot.

Par Latvijas valstsvienību. Cik lielā mērā sezonas gaitā izdevās sekot latviešu basketbolistiem?

Sekoju visu laiku – spēlētājiem, klubiem. Lieliem un maziem. Statistiku zinu pilnībā, daudzas VEF un Ventspils spēles esmu redzējis. Domāju, ka varētu būt interesants LBL fināls starp divām pretējām komandām. Vieni pilnīgi prognozējami, otra – absolūti neprognozējami. Abām tas ir gan pluss, gan mīnuss.

Cik veiksmīga, tavuprāt, bijusi sezona valstsvienības dalībniekiem?

Vairāk ir pozitīvo ziņu. Rihards Kuksiks it kā maz spēlē, bet atcerēsimies, kas tā par komandu! Ja būs normāli trenējies – visam vajadzētu būt kārtībā.

Jānis Strēlnieks noteikti spēris soli uz augšu, kaut arī Sanktpēterburgā viņa spēles laiks saruka. Īpaši vērtīgs bijis treniņprocess – ja ņem vērā, pret kādiem partneriem viņam bija iespēja rūdīties katru dienu.

Rolandam Freimanim laba statistika, un tagad  noteikti jāmeklē nākamā iespēja. Spānijas otro līgu jau izspēlējis

Ventspilī labi spēlē Mārtiņš Meiers un Artūrs Bērziņš, atkopies Ronalds Zaķis.

Edgars Jeromanovs noteikti ir daudz ieguvis Zviedrijas līdervienībā. Iepriekš viņam varbūt pietrūka nekaunību, bet Noršēpingā viņš labi iejuties, neraustās.

Visvairāk sarūgtina Daira Bertāna trauma, bet tāds ir profesionālais sports. Galvenais, lai tagad būtu normāls rehabilitācijas process.

Kandidātu saraksts jau gatavs?

Vēl nav īstais brīdis. Daudziem vēl turpinās sezona, tāpēc iztiksim bez konkrētu uzvārdu nosaukšanas. Esam pietiekoši labi pastrādājuši divas vasaras, sastāva kodols iespēlēts. Bet konkurencei jābūt. Kandidātos varētu būt kāds pārsteigums un noderētu daži pieredzējušie spēlētāji.

Kuri?

Runājis esmu ar vairākiem spēlētājiem, dzirdot dažādas atbildes. Kristaps Janičenoks atbildi dos maijā, Andris Biedriņš – arī. Kaspars Bērziņš uzsvēra, ka nekad nav atteicies spēlēt un neatteikšoties arī šogad. Jāņa Blūma lēmums atkarīgs no situācijas klubā.

Paradoksāli, bet, ņemot vērā Daira Bertāna savainojumu, izskatās, ka garajā galā konkurence būs asāka, nekā starp aizsargiem...

Jā, itin labas sezonas ir visiem sešiem, kuri spēlēja Eiropas čempionātā Šauļos, plus Zaķis, plus Kaspars Bērziņš...

Vai ir skaidrs viedoklis par Dāvja Bertāna līdzdalību U20 izlasē?

Jā, tajā viņš nespēlēs. Ceturtais numurs ar labu tālmetienu – tieši tas, kas vajadzīgs valstsvienībai un pārslodze viņam nebūtu vajadzīga.

Bet par aizsargiem – tur varētu būt vakances. Šai ziņā priecē Mareks Jurevičus, kurš savā klubā bauda pilnīgu trenera uzticību. Viņš ir spēlētājs, kam jādod daudz laika. Ja iet laukumā no dziļas rezerves, nebūs labuma. Bet tagad – kāpēc lai nespēlētu labi arī izlasē kā otrais numurs?

Kam būtu lielākas izredzes – vecajai gvardei Armandam Šķēlem un Kristapam Valteram, vai varbūt jaunajam Kasparam Vecvagaram?

Par Vecvagaru domājam, taču viņam, šķiet, būtu noderīgi nospēlēt U20 čempionātā.

Par Šķēli – vai nu viņš ir pamatsastāvā, vai vispār viņa nav komandā. Pagaidām viņš ir ļoti nestabils

Par Kristapu Valteru. Uzdevu viņam jautājumu, vai grib spēlēt izlasē? Saņēmu atbildi, ka grib, bet jātiek skaidrībā ar Basketbola Savienības valdes piešķirtā diskvalifikācijā. Šai jautājumā tirgošanās būtu nevietā...

LBL labu sezonu aizvadījis Latvijas Universitātes saspēles vadītājs Žanis Peiners...

Ir doma viņu pārbaudīt. Esmu runājis ar vairākiem treneriem un kopējais iespaids ir tāds: baudot pilnīgu brīvību sakrājis labu statistiku, bet nav izteiktas pozīcijas un maz spēlējis ar īstiem večiem. Būs interesanti paskatīties, ko viņš var izdarīt uz Latvijas labāko spēlētāju fonu. Meistaram jāmāk spēlēt gan tad, ja tev ir zaļā gaisma, gan tad, ja spēles laiks mazs un pretī liels fiziskais spiediens. Arī pēc intensīviem treniņiem. Paskatīsimies, kā Žanis adaptēsies un kā izturēs veselība izturēs.

Jauno spēlētāju novērtēšanai labi noderēs turneja Ķīnā. Šīs valsts basketbola federācija uz pārbaudes spēļu sēriju uzaicinājusi Latvijas U20 izlasi, taču maija beigās daļai spēlētāju iekrīt eksāmeni. Tāpēc brauksim ar jauktu komandu, vecuma diapazonā no 17 līdz 22 gadiem. Sastāvu vēl precizējam, labprāt darbībā pārbaudītu mūsu „amerikāņus”. Par visu maksā ķīnieši, bet mums tiks lieliska pieredze

Valstsvienības darba plāns jau skaidrs?

Sāksim strādāt 2.jūlijā, uz nometni uzaicināšu 18 spēlētājus. Pirmā darba cikla beigās būs divas spēles ar Kipras izlasi. Tieši gribēju pretiniekus, ko jāuzvar jebkādā kondīcijā.  Būs četras spēles Serbijā – pa divām ar mājiniekiem un Melnkalnes izlasi. Būs turnīrs Polijā – ar Itāliju un Melnkalni. Pretiniekus pēdējai pārbaude vēl meklējam.

Kvalifikācijas turnīrā šoreiz nebūs „nāves grupa”...

Bet nebūs arī pastaiga. Bosnijas izlase nekādā gadījumā nav vājāka par mums. Nav zināms vai spēlēs Eirolīgas snaiperis Henriks Domerkants, bet esmu dzirdējis, ka viņi pasi grib iedot Blūma komandas biedram Džeksonam. Es zinu, kas ir Gruzijas izlase – divi spēlētāji Eirolīgā taisa rezultātu, Pačulija no NBA, 8000 skatītāju silta uzņemšana Tbilisi. Tas nebūs joks.

Rumānijas un Nīderlandes izlases, protams, jāuzvar, bet arī tās nebūs vieglas spēles. Labi, ka garāks laiks starp spēlēm, varēsim izmantot vairāk spēlētāju.

Jāgatavojas nopietni, paturot prātā augstus mērķus. Mums ir lieliska iespēja nākamajā Eiropas čempionātā nospēlēt ar troksni. Iedvesmo Maķedonijas piemērs, kad maza valsts ar labi zināmiem spēlētājiem atrada pareizo ķīmiju un gandrīz sasniedza medaļas. Ja viņi var, kāpēc lai nevarētu arī mēs?

Guntis Keisels