Bagatskis: Gruzijas variants – sportiski izaicinoši un finansiāli izdevīgi

Par Gruzijas basketbolu pēdējos divdesmit gados zināms, ka vairāki gruzīnu talanti izsitušies pat līdz NBA, bet klubu jomā informācija apsīkst ar 1990.gadu, kad Tbilisi Dinamo izstājās no PSRS čempionāta..

Manas zināšanas ir apmēram tādas pašas (smejas). Pareizāk sakot – bija līdz pirmajai vizītei Gruzijā. Piedāvājums mani sasniedza Eiropas čempionāta finālturnīra izlozes laikā. Protams, nezinu visas nianses, bet Sokhumi cilvēki stāstīja, ka mani izraudzījušies gan spēlētāja, gan trenera pieredzes dēļ, arī ņemot vērā neseno stažēšanos NBA.

Pirms braukšanas uz Tbilisi teici, ka aizbrauksi, paskatīsies un, visticamāk, brauksi atpakaļ...

Noskaņa bija aizbraukt, apskatīties un izlemt, kaut arī zināma skepse bija. Turklāt bija jāizvērtē arī citi varianti.

Ventspilī?

To teici tu, nevis es (smejas)! Teikšu tā: varianti bija – Latvijā, Lietuvā, Ukrainā. Bija pienācis laiks izšķirties par jaunu darba vietu. Gan tāpēc, ka esmu nocieties pēc praktiskā darba, gan arī, neslēpšu, tāpēc, ka rēķini jāmaksā.

Vai basketbolistu Bagatski Gruzija atceras?

Viņi atceras latviešu leģendas, lūdza pasveicināt Armandu Krauliņu. Viņa cīņubiedrs no kādreizējā Tbilisi Dinamo Levans Mosešvili trenē armijas komandu, kas ir Gruzijas čempionāta līdere. Savākuši izlases spēlētājus – bijušos, esošos un nākamos. Pieminēja arī 1985.gadu, kad Vissavienības jaunatnes spēles Ļeņingradā Gundars Vētra pēdējās sekundēs atņēma Gruzijai 1.vietu. Toreiz vinnēja Lietuva, Gruzija bija otrā, bet mēs – trešie.

Vispār mediju uzmanība bija ļoti liela. Esmu pirmais ārzemnieks – kluba komandas treneris Gruzijā. Izlasi gan vada horvāts ar pieredzi NBA kluba sistēmā.

Par gruzīnu viesmīlību šaubu nav, bet kādu ieraudzīji Gruzijas basketbolu?

Gruzijas līgā spēles notiek sestdienās, daudzas komandas pārstāv Tbilisi un vairākas spēles notiek pilsētas lielajā hallē viena pēc otras. Kā LBL pirmsākumos Daugavas sporta namā, tikai Tbilisi hallē ir 7000 vietu  Basketbols ir ļoti ātrs un agresīvs – ne vienmēr pamatoti. Nedisciplinēts – kam bumba, tas uzbrūk. Labi, ka spēlētāji nerespektē pretiniekus, cīnās līdz galam. Komandā var būt pieci ārzemnieki, bet vienlaikus laukumā ne vairāk par trim. Visi – amerikāņi. Liela spēlētāju migrācija, kas ietekmē spēku samēru. Valsts čempioni pašlaik ieņem 10.vietu.

Kādu vietu Gruzijas hierarhijā ieņem Sokhumi?

Medaļas nekad nav bijušas. Patlaban esam piektajā vietā, bet pēc spēkiem esam grupā, kas seko līderu trijniekam, ko veido armijas, policijas un studentu komandas. Taču klubu nesen nopirka viens no Gruzijas bagātākajiem cilvēkiem, kuram ir lielas ambīcijas. Nākamgad jāspēlē FIBA Izaicinājuma kausa izcīņā, turklāt veiksmīgāk, nekā nesen gadījās kādai citai Gruzijas komandai, kas kvalifikācijas kārtā savā laukumā zaudēja ar 22 punktiem.

Nosaukums – separātiskās Abhāzijas galvaspilsēta, kas de facto nepakļaujas Gruzijas jurisdikcijai – liecina par politisko zemtekstu...

Kluba galvenās personas nāk no Abhāzijas – kopā auguši, kopā karojuši, kopā cīnās basketbolā un sapņo par spēlēšanu Eirolīgā. Līdzšinējais galvenais treneris Važa Kvaračelia ir leģendāra persona Gruzijas basketbolā – izaudzinājis daudzus Gruzijas izlases spēlētājus, ieskaitot NBA drafta 5.numuru Nikolaju Chitišvili. Šī komanda ir viņa lolojums un tā viņi darbojušies – audzinot jaunos. Taču pats Kvaračelia atzīst, ka neesot piemērots lielas profesionālās komandas vadītāja amatam, un pats izvēlējās mani. Palīdzēšot ar padomu, palikšot līdzās.

Vai ir pārliecība, ka ambīcijām ir pietiekami stabils finansiālais pamats?

Tur neviens nejoko. Pakonsultējos ar zinošiem cilvēkiem un neko sliktu nedzirdēju. Īpaši par darbu līdz sezonas beigām. Kā būs tālāk – redzēsim. Tāpēc panācu, ka līgumā man paredz iespēju nepalikt uz nākamo gadu. Bet uz vietas redzot, kā attīstās valsts, šaubas mazinās. Mašīna ar šoferi, dzīvoklis, serviss, komforts, treniņapstākļi – viss ļoti labā līmenī.

Sportiskais līmenis gana interesants?

Līgas nav īsti korekti salīdzināt, bet domāju, ka Gruzijas čempionāts nav ne labāk, ne sliktāks par LBL – ja neņem vērā Vefu un Ventspili Domāju, ka maniem profesionālajiem instinktiem šis darbs nāks par labu, jo viss notiek ļoti ātri un jāspēj reaģēt. Tātad arī valstsvienība būs ieguvēja. Vārdu sakot, sportiski interesanta pieredze plus ļoti pievilcīgi finansiālie noteikumi.

Kādi iespaidi par pirmajiem novadītajiem treniņiem?

Ar skaudību noskatos uz jauno gruzīnu fizisko briedumu. 20-22 gados viņi jau ir nobrieduši vīrieši, gatavi spēlēt vīru basketu. Pietrūkst tikai spēles izpratne.

Milzīga gribēšana, tomēr spēlētāji nebija gatavi tik intensīvam darbam, kādu piedāvāju. Vajadzēja samazināt slodzi. Kluba vadība gan reaģēja ātri – pēc pirmā treniņa piedāvāja līgumu uz nākamo gadu.

Neapmierina spēles disciplīna. Gruzīni grib uzreiz visu – gan aizsardzībā, gan uzbrukumā. Ņemot vērā mentalitāti, būs grūti iestāstīt, ka pacietība spēlējot pie uzvarām tikt vieglāk.

Redzēji arī Sokhumi spēli?

Ne tikai redzēju – faktiski vadīju komandu. Centos bremzēt ātros uzbrukumus un pieprasīju strādāt aizsardzībā. Ielaidām 71 punktu, kaut iepriekš Sokhumi laida pa 90. Tiesa, zaudējām (tabulas kaimiņiem Tbilisi TSU ar 59:71 – G.K.)

Vai saskati iespējas kaut ko strauji uzlabot?

Disciplinēti spēlējot sniegums uzlabosies, bet to nebūs viegli panākt. Ceru, ka izdosies „atdzīvināt” vienu jauno talantu – Gruzijas jauniešu izlases līderi, kura meistarība iestrēgusi. Diemžēl nav iespēju pastiprināt sastāvu, jo Sokhumi jau pieteikuši 16 basketbolistus un sezonas limits iztērēts. Toties sastāvā ierakstīts puisis, kurš pagaidām labi spēlē ASV studentu čempionātā. Aprīļa sākumā viņš atgriezīsies Tbilisi un, ceru, atvieglos man dzīvi.

Šogad jāizcīna medaļas?

Konkrēta mērķa nav, bet, protams, jānospēlē pēc iespējas labāk. Izslēgšanas turnīrs sāksies no ceturtdaļfināla, tajā jāuzvar. Bet uz nākamo sezonu komanda jākomplektē daudz nopietnāk – ar domu par Eiropas kausa izcīņu.

Vai tavi pienākumi Latvijas valstsvienībā nekādus iebildumus neizraisīja?

Nē, par to nekādu diskusiju nevarēja būt. Pats teicu, ka būšu viņu rīcībā nākamajā dienā pēc Eiropas čempionāta. Klubu turnīri sāksies mēnesi vēlāk – laika pietiks.

Kur meklēsiet spēlētājus?

Jaunie gruzīni aktīvi brauc prom, bet pēc studijām Amerikā daudzi atgriežas un tas ceļ visa čempionāta līmeni. Plus jāmeklē labus ārzemniekus.

Tātad jau nopietni domā par nākamo sezonu?

Kā būs – nezinu. Profesionālajā sportā ir šodiena, nevis nākotne.

Guntis Keisels