Facebook
GooglePirmā basketbola balle jaunkundzēm un kundzēm
Latvijas sieviešu valstsvienība pirmo reizi tika izveidota 1938.gada 28.maijā un līdz neatkarības zaudēšanai paguva aizvadīt tikai divas spēles. Par Latvijas izlases sasniegumiem no 1940. līdz 1991.gadam skat. sadaļā Goda zāle. Pēc neatkarības atgūšanas sieviešu valstsvienība tika atjaunota 1991.gada rudenī.
Kaut gan divdesmito gadu beigās presē bija nostabilizējies spriedums, ka „kurvjballe” nav daiļajam dzimumam piemērots sporta veids, latvju zeltenes no basketbola spēlēšanas nebija atturamas. Ja nu vienīgi mazliet piebremzējamas, nesteidzoties dibināt komandas un rīkot regulāras sacensības visas valsts mērogā. Tikai 1931. gadā notika pirmās Rīgas meistarsacīkstes un to uzvarētājas „Latvju jaunatne” aizvadīja pirmo starptautisko spēli, Tallinā ar 24:7 pārspējot „Kalev” komandu.
Naskākās spēles apguvējas bija skolnieces un studentes. 1933. gadā pirmajās Latvijas meistarsacīkstēs uzvarēja Latvijas Universitātes otrā komanda „Gongs”, bet turpmāk līdz pat 1940. gadam regulāri triumfēja „Universitātes sports”.
Konkurence nebija ļoti plaša, tomēr gana kvalitatīva. 1933. gadā Latvijas studenšu izlase pasaules akadēmiskajās meistarsacīkstēs Turnīrā izcīnīja pirmo vietu, izšķirošajā spēlē pārspējot Itālijas komandu – 9:6. Tiesa, patiesības labad jāpiebilst, ka tajā turnīrā šī spēle bija ne tikai pēdējā, bet arī pirmā, jo citas komandas nebija pieteikušās... 1935. gadā Budapeštā latvietes starp trim komandām bija otrās, bet 1937. gadā Parīzē palika pēdējās – proti, otrās aiz Polijas komandas...
Dažas basketbola spēles gadā – tāda „diēta”, protams, nespēja pilnībā apmierināt sportisko jaunkundžu un kundžu apetīti, tāpēc pirmās paaudzes basketbolistes bija ļoti vispusīgas sportistes. Piemēram, pasaules studentu spēļu uzvarētāja un valstsvienības pirmā sastāva dalībniece Alise Gailīte bija arī Latvijas meistare 60 metru skrējienā, Marija Švēde-Grapmane uzvarēja Latvijas čempionātos galda tenisā un lielajā tenisā, Erna Eltermane-Miķelsone bija lieliska tāllēcēja, volejboliste, peldētāja, tenisiste, slēpotāja...
Kad FIBA paziņoja, ka 1938. gada rudenī Itālijā rīkos pirmās Eiropas meistarsacīkstes dāmām, arī latvietes kļuva domīgas. Maija beigās pirmo reizi kopā tika izveidota sieviešu valstsvienība, kuras kodolu veidoja „Universitātes sporta” spēlētājas. Uz pirmo spēli tika uzaicināta Lietuvas sieviešu izlase.
„Komanda gan sacīkstē gāja nesagatavota, bet sajūsmas un jaukas apņemšanās pilna. Zaudējums mūsu sportam godu nedara, bet no zaudējumiem mācāmies un tādēļ gribas attaisnot pirmo sieviešu uzstāšanos valsts sacīkstēs,” rakstīja „Brīvā Zeme”. Pirmajā puslaikā ar ātrumu un veiksmi metienos dominēja lietuvietes – 2:13. Pēc pārtraukuma cīņas gaita izlīdzinājās, tomēr latvietes nekādi nav varējušas trāpīt grozā – 5:14. 1938. gada oktobrī lietuvietes pirmajā Eiropas čempionātā izcīnīja otro vietu, bet Latvijas basketbolistes palika mājās.
Pēc nepilna gada Latvijas komanda krietni savādākā sastāvā – piecas rīdzinieces un piecas liepājnieces – , devās atbildes vizītē uz Kauņu. Taču spēku samēri nebija mainījušies – 7:27.
Tikai trīs basketbolistes – Alise Gailīte, Velta Jansone un Vera Vītola – piedalījās abās sieviešu valstsvienības spēlēs trīsdesmito gadu beigās. Alise Gailīte bija rezultatīvākā – viņa kopā guva 7 no komandas 12 punktiem.
1938. gada 28. maijs, Rīga (Sporta nams): Latvija – Lietuva 5:14 (2:13)
Latvija: O.Elmūte, Alise Gailīte (2), Alma Gailīte, V.Jansone (3), M.Otlane, M.Švēde–Grapmane, V.Vītola, Z.Zirģele
