Eiropas čempionāts'2011: ceturto reizi labāko astoņniekā

Fortūnas smaids divos pagarinājumos

Grieķu speciālists Džordžs Dikeoulakoss pie Latvijas valstsvienības stūres nonāca pēc tam, kad no iespējas pārņemt komandas vadību atteicās vairāki Latvijas treneri. Dikeoulakoss, kura kvalifikāciju raksturoja „Athinaikos” komandas aizvešana līdz Eiropas kausam un vairāki gadi Grieķijas izlases otrā trenera amatā, nāca ar saviem taktikas principiem un sagatavošanas stratēģiju.

Būtiskākās pārmaiņas bija psiholoģiskajā nostādnē. „Latvija ir stiprākā komanda kvalifikācijas grupā!” Tik kategorisks paziņojums Eiropas čempionāta kvalifikācijas turnīra priekšvakarā neatbilda latviešu mentalitātei un par to ārzemju treneris tika vilkts uz zoba. Kaut patiesībā runa bija nevis par pašpārliecinātību, cik loģisku vēlmi jebkādiem līdzekļiem panākt, lai pietiekami meistarīgās un pieredzējušās spēlētājas noticētu sev. Viegli nebija. „Izskatās, ka laukumā joprojām ir Jēkabsones gars,” jaunais valstsvienības treneris Georgioss Dikeloulakoss, izmēģināja dažādas metodes, lai iedrošinātu spēlētājas uzņemties iniciatīvu, taču divu mēnešu laikā pārveidot gadiem iesakņoto komandas stilu nebija viegli.

Kvalifikācijas turnīra sākums noskaņoja uz optimisma viļņa, jo Rumānijas komanda izbraukumā tika pārliecinoši sagrauta – 76:47. Taču „Arēnā Rīga” tika saņemta vēsa duša mačā ar sīksto Izraēlas izlasi – 66:71, un krīzi padziļināja neveiksme Serbijā (63:75). Lai tiktu uz finālturnīru, otrajā aplī bija vajadzīgas tikai uzvaras. Savā laukumā latvietes, protams, bija favorītes. Bet kā uzvarēt Izraēlā, kur mājiniecēm uzvara garantēja ceļazīmi uz Poliju?

Ramatganā notikušās spēles sižets bija tieši tāds, kādam tam jābūt spēlē, kurā izšķiras pat trīs komandu liktenis. 18:10 spēles 10.minūtē bija Latvijas lielākais pārsvars nospēlētajās 50(!) minūtēs. Dziļākajos mīnusos tika ierists ceturtās ceturtdaļas sākumā (47:56), toties tad sešas minūtes savu grozu izdevās nosargāt neskartu (59:56), pamatlaika pēdējā minūtē liekot no zaudējuma glābties izraēlietēm (59:59).

Abos pagarinājumos Latvijas liktenis karājās tievā matiņā, taču, jūtot panākuma tuvumu, izraēlietes nodrebēja. Arī latvietes nebija ideālas, tomēr izrādījās, ka kritiskā situācijā līderu loks ir gana plašs. Spēles sākumā komandu uz priekšu pavilka Ieva Kubliņa un Kristīne Kārkliņa, ceturtajā ceturtdaļā „atvērās” Zane Tamane, otrajā pagarinājumā pretinieču aizsardzību kārtīgi paterorizēja Elīna Babkina, bet svarīgākajos brīžos sodus aukstasinīgi sameta Gunta Baško. Izraēlas komandas līderes Koenas līdz ar beigu signālu raidītā bumba izgriezās no groza – 83:82 Latvijas labā!

Dramatiskā cīņā izrautais panākums netika izniekots. Pēdējā spēlē Rīgā Serbijas izlase tika sagrauta ar 80:55 – ceturtais finālturnīrs pēc kārtas bija nopelnīts godam!

Pliķis Eiropas čempionēm

Trīs uzvaras desmit pārbaudes spēlēs – ne tikai šīs pelēcīgās bilances dēļ Latvijas sieviešu valstsvienība uz 2011.gada Eiropas čempionāta finālturnīru Polijā tika pavadīta ar lielu piesardzību. 35 minūšu smagu darbu aizsardzībā bezvērtīgu padarīja piecas atslābuma minūtes. Uzbrukumā spožas sadarbības mijās ar elementārām kļūdām. Intervijās spēlētājas pauda vēlmi otro reizi aizcīnīties līdz olimpiskajam turnīram, taču praksē komandu veidojošās „ķīmiskās reakcijas” darbojās neprognozējamā virzienā. Uz Katovici devās astoņas Eiropas čempionāta finālturnīrā jau spēlējušas basketbolistes. No četrām debitantēm vietu komandas līderu lokā bija iekarojusi tikai Elīna Babkina.

Izloze par Latvijas komandas pirmo pretinieci noteica Grieķijas izlasi, liekot trenerim Dikeoulakosam pasmaidīt par likteņa ironiju. Pēc rangu tabulas izskatījās, ka savstarpējās spēles uzvarētājas iegūs labas perspektīvas visam turpmākajam turnīram, bet zaudētājam var nākties braukt mājās jau pēc trim spēlēm. Nervozajā cīņā latvietes te izvirzījās vadībā, te nonāca iedzinējās, līdz ceturtās ceturtdaļas vidū no 53:52 iznāca 53:58. Atgūties vairs neizdevās – 57:67. Pirmās kārtas otrajā spēlē Eiropas čempionvienība Francija ar 86:40 sagrāva Horvātijas komandu, kas nākamajā dienā pieveica Grieķiju (65:63). Ko te vairs varēja darīt Latvijas komanda?

„Pirms mača ar francūzietēm noskaņojāmies spēlēt nopietni, bet tā, lai pārāk nenokausētu līderes. Taču viss iegrozījās tā, ka par spēku taupīšanu vajadzēja aizmirst,” treneris Dikeoulakoss netēloja pravieti, kurš iespēju pieveikt Francijas komandu bija paredzējis jau iepriekš. Spēles plānā gan tika ņemti vērā Francijas komandas trūkumi un aizsardzība turējās braši. Taču pašām punkti nāca ar milzu piepūli. 27.minūtē – 30:40, un bija klāt brīdis atcerēties, ka pēc nepilnām 20 stundām gaida izšķirošā spēle ar horvātietēm...

Tomēr ne visas galvas nodarbināja tik piesardzīgi aprēķini. Elīnas Babkinas ātrums rāva līdzi partneres, Gunta Baško caurdūra pretinieču aizsardzību un trāpīja no tālienes, Zane Tamane, Liene Jansone un Ieva Kubliņa apturēja Francijas varenos centrus un savu reizi dabūja bumbu pretinieču grozā – jau 50:46! Tiesa, pamatlaika pēdējās minūtēs minimālo pārsvaru nosargāt neizdevās, toties pagarinājumā latvietes nesalauza pat neveiksmīgais sākums. Pēc 50:54 Latvijas aizsardzība atkal kļuva necaurejama, savukārt pretinieces nespēja atrast pretlīdzekļus Babkinas ātrajiem manevriem – 59:56!

Uzvara pār Eiropas čempionēm varēja palikt tikai spožs epizodisks panākums, ja nākamajā dienā neizdotos uzvarēt Horvātijas izlasi. 25.minūtē jau šķita, ka piepildīsies vismelnākās prognozes (38:53), taču komanda nesalūza. Enerģisko iedzīšanu vaiņagoja uzvara ar 67:61 un pirmā vieta grupā.

Trešā uzvara pēc kārtas – 62:53 pār Polijas izlasi – divas pēdējās spēles otrajā posmā padarīja par formalitāti: ceturto reizi pēc kārtas Latvija bija iekļuvusi ceturtdaļfinālā! Kas tāds vēl bija pa spēkam tikai Krievijas un Francijas izlasēm.

Ar baltiem cimdiem favorītes nepieveikt

Gluži kā pirms četriem gadiem Kjeti, arī 2011.gada Eiropas čempionātā Latvijas komanda otrajā posmā savā grupā finišēja otrā, tātad ceturtdaļfinālā bija favorītu lomā.

„Otrajā grupā četras labākās komandas ir spēkos līdzīgas, tāpēc pretinieces rēķināt nav vērts. Jebkurā gadījumā būs jāspēlē ar stipru komandu. Pašām jābūt gatavām,” Latvijas valstsvienības galvenais treneris Georgioss Dikeoulakoss iespējamās pretinieces ceturtdaļfinālā nedalīja ērtajās un neērtajās. Vārdos trenerim piekrita arī basketbolistes. Polijā kā pa celmiem spēlēja gan iepriekš varenās Krievijas un Baltkrievijas izlases, gan lietuvietes un čehietes. Krievija? O.K. – būs iespēja revanšēties par zaudējumu Rīgā! Turklāt uzvarai jau būs Londonas olimpiskās ceļazīmes vērtība.

Varbūt pie vainas bija ieilgusī pauze starp svarīgajām spēlēm. Varbūt komandu no sliedēm izsita pārbrauciens no Katovices uz Lodzu. Bet varbūt komandas ierobežotie resursi bija izsmelti astoņus gadus cīnoties Eiropas elitē un vēl vienam izrāvienam izšķirošā brīdī elementāri pietrūka fizisko un morālo spēku... Lai kāds bija iemesls, taču turnīra svarīgākajā spēlē Latvijas valstsvienība bija tālu no sava labākā snieguma. Atšķirībā no Krievijas izlases, kas trāpīja pirmos sešus tālmetienus un arī turpinājumā darbojās ar Polijas laukumos iepriekš neredzētu azartu un veiksmi.

Pēc 4:11 izdevās panākt 18:19, taču vadībā izvirzīties tovakar latvietēm nebija lemts. 30:45, tad 42:48 un vairākas iespējas uzbrukumiem, kas netika izmantotas...Pēdējā cerību dzirkstele noslāpa trīs minūtes pirms beigām, kad vairākos piegājienos neizdevās tikt tuvāk par 68:76.

„Bijām motivētas, saņēmām uzmundrinājumus no Latvijas, bet mūsu izslavētā aizsardzība šodien vienkārši gulēja. Visām Krievijas izlases kombinācijām teorētiski bijām gatavas, taču nebija ne agresivitātes, ne asuma. Nekā...Šī nebija mūsu spēle, tā nebija Latvijas komanda,” paškritiski runāja Kristīna Kārkliņa – viena no nedaudzajām spēlētājām, kurai nebija ko pārmest.

„Londonas ekspresis” gan vēl bija panākams, taču pēdējo biļeti uz to izcīnīja Horvātijas izlase – komanda, kura nebija stiprāka, toties bija motivēta labāk par Latvijas valstsvienību. 75:84 mazajā pusfinālā pielika punktu Latvijas cerībām, un pēdējā mačā ar 56:75 tika zaudēts Lietuvas izlasei. Astotā vieta. Mērķis bija sasniegts, sapnis par otro olimpisko startu palika nepiepildīts.

Sieviešu valstsvienības statistika: Sieviešu izlase