Eiropas čempionāts'2009: basketbola svētki Liepājā, Valmierā un Rīgā

2009.gadā FIBA Europekārtējo reizi pārkāroja sacensību sistēmu,nošķirot vīriešu un sieviešu čempionātus. Dāmām tika gods un pārbaudījums savu turnīru izspēlēt pirmajām – drīz pēc ilgas un smagas klubu sezonas. Nogurums ietekmēja motivāciju, traumas drupināja sastāvus. Arī Latvijas komandai. Aprīļa beigās ķirurģiska iejaukšanās bija nepieciešama Ievas Kubliņas savainotajai pēdai. Tas nozīmēja, ka nepiepildīsies trenera Zvirgzdiņa vēlme pēc „visām labākajām spēlētājām labākajā kondīcijā”.

Tiesa, šoreiz zināma drošības rezerve tomēr bija. Vairākas līdzšinējās rezervistes gan bija ieguvušas zināmu pieredzi un pārliecību „TTT Rīga” sastāvā spēlējot Eirolīgā. Pēc vairāku gadu pārtraukuma valstsvienības līmenī bija atgriezusies saspēles vadītāja Kristīne Kārkliņa, aizvien drošāk pieaugušo basketbolā iejutās 18 gadus vecā liepājniece Sabīne Niedola. Pretēji iepriekšējiem gadiem, pārbaudes spēļu sērijā Latvijas valstsvienība soļoja no uzvaras uz uzvaru – pār Lietuvu, Izraēlu, Turciju, Ukrainu. Kādai no līderēm savu reizi bija lielā diena, bet, ja nu bumba galīgi negribēja krist pretinieču grozā, no nepatikšanām pasargāja dzelžainā aizsardzība. Zvirgzdiņa taktiskās shēmas strādāja, bet pārējo solīja pievienot līdzjutēju atbalsta rosinātās emocijas.

Pirmo reizi jaunākajos laikos Latvijas komanda Eiropas čempionātu sāka kā vispāratzīta favorīte. Iepriekšējo nopelnu dēļ pirms grupu izlozes procedūras latvietes bija iekļautas pirmajā grozā un iekļuva „viltīgā” grupā. Polija, Ungārija, Grieķija – katrā komandā bija Eiropas klases līderes, neviena pēdējos gados nebija izcīnījusi skaļus titulus, bet visas bija apņēmības pilnas pārsteigt pretiniekus un sevi. „Nedrīkstam pieļaut vaļības. Jādiktē mums izdevīgs spēles ritms un stils,” treneris Zvirgzdinš noskaņoja komandu ar pretiniecēm runāt no spēka pozīcijām.

Pirms atklāšanas mača ar Polijas izlasi riska faktoriem tika pieskaitīts sava laukuma faktors, kas spriedzi sakāpināt līdz nepanesamai temperatūrai. Iesildīšanās laikā daža spēlētāja patiesi izskatījās pārmobilizējusies, taču līdz ar pirmajām minūtēm bažas sāka gaist. Ar precīzu metienu ofensīvu ievadīja Anete Jēkabsone, piebalsoja Gunta Baško, astoņu punktu sērija izdevās Krievijas superlīgā jaunu kvalitāti ieguvušajai Zanei Tamanei. Četrās minūtēs panāktais 12:1 padarīja vēl skaļākas Liepājas Olimpiskā centra tribīnes, turklāt spiediens uz pretiniecēm neatslāba arī brīžos, kad Latvijas treneri drošu roku cīņā  iesaistīja rezervistes. Līdz 36:14 (15.minūtē) Latvijas komanda darbojās ar pulksteņmehānisma precizitāti, neļaujot pretiniecēm pacelt galvas, un turpināja pārsvaru audzēt līdz pat spēles beigām – 86:52. Tradicionālā preses konference mazliet aizkavējās, jo Latvijas komandu ar lielisko čempionāta sākumu sveica Valsts prezidents Valdis Zatlers. Pelnīti!

Rekords ar rūgtuma piegaršu

Eiropas čempionāta ievadmačā Latvijas valstsvienība bija uzņēmusi galvu reibinoši augstu noti, un prognozēs ieskanējās medaļu tēma. Taču līdz tām bija jāpieveic gara un sarežģīta distance, kurā katrs solis nāca ar aizvien lielākām grūtībām. Otrajā mačā ar Ungārijas izlasi lieliskam pirmajam puslaikam sekoja ne tik izteiksmīga otrā spēles puse – 76:59 (40:26). Pret Grieķiju ļoti laba bija tikai otrā ceturtdaļa, bet otrajā puslaikā uzbrukums sāka buksēt, un latvietēm nācās glābties no zaudējuma gan pamatlaika pēdējās sekundēs, gan pagarinājumā – 70:68 (37:21, 58:58).

No Liepājas uz Rīgu komanda devās ar trim uzvarām un liepājnieku sagādāto pozitīvo emociju ceļamaizi. Brīvdienā tika uzlādētas emociju baterijas un pirmajā spēlē „Arēna Rīga” plašumos latvietes uzvaru sēriju pagarināja līdz desmit mačiem, sagraujot iepriekš nepieveikto Čehijas izlasi (65:47). Taču turpinājums nesekoja.

Slovākijas izlases trenere amerikāniete Pokija Četmena bija atšifrējusi Latvijas komandas tradicionālos ieročus, ar zonas aizsardzības palīdzību likvidēja mājinieču pārsvaru pie groziem un apturēja Latvijas uzbrukumu – 69:78. Ar Spānijas izlasi 37 minūtes laukumā ritēja līdzvērtīga cīņa, bet trijās otrā puslaika vidū tika izliets nesasmeļamais (0:8) – 60:67...

„Kas nāks pretī, tās ņemsim,” pirms ceturtdaļfināla Latvijas valstsvienības spēlētāju balsīs skanēja apņēmība, taču absolūtas pārliecības par panākumu cīņā ar Krievijas izlasi, protams, nebija. Aizsardzības mūrī bija parādījušies noguruma radītas sūces, uzbrukumā pārāk acīs krītošs bija akcents uz Anetes Jēkabsones veikumu, kaut gan treneri nepaguruši aicināja līdz galam izspēlēt iestrādātās sadarbības un uzņemties iniciatīvu visām pēc kārtas.

“Cīņa ar favorītēm ir labs izaicinājums, nekādai psiholoģiskajai barjerai nevajadzētu būt. Mūsu interesēs būs ātra tempa diktēšana. Aizsardzībā jānotur Krievijas varenie centri Marija Stepanova un Irina Osipova, kā arī jānobremzē saspēles vadītāja Bekija Hemona,” Ainars Zvirgzdiņš iezīmēja taktikas stūrakmeņus, piebilzdams, ka šai spēlei noderīgās sistēmas esot skaidras un treniņos iespēlētas. Krievijas izlase bija stipra, taču nešķita neuzvarama. Galvenais treneris Valerijs Tihoņemko īsti nekontrolēja situāciju komandā, bet līderu loks bija šaurāks nekā iepriekš.

Šī vaina gan bija raksturīga arī Latvijas komandai. “Lai uzvarētu Krieviju, jāspēlē visai komandai. Nedrīkst būt tik bailīgas!” pieckārtējā Eiropas čempione Skaidrīte Smildziņa-Budovska ar preses starpniecību centās uzmundrināt meitenes nepaļauties tikai uz Aneti.

Diezin vai Krievija izlase mūsējām bija labākais pretinieču variants sportiskā ziņā, toties no mārketinga viedokļa neko labāku nevarēja vēlēties. Vēsturiskie politiskie zemteksti kāpināja ažiotāžu. “Arēnā Rīga”sanāca 8713 skatītāju, mudinot rīkotājus runāt par Eiropas dāmu čempionāta spēles apmeklētības rekordu. Tas gan šķita pārspīlēti, jo pagājušā gadsimta piecdesmitajos gados brīvdabas laukumu tribīnes bijušas vēl pilnākas. Tomēr atbalsta skaļuma ziņā latvieši noteikti sasniedza rekordu, un spēlētājas izdarīja visu, kas viņu spēkos, lai būtu arī sportiska sensāciju.

Pēc 5:11 bija 26:20, pēc 32:37 – 43:41, pēc 45:50 – 51:50. Jēkabsone-Žogota atkal spīdēja spožāk nekā visas krievu zvaigznes kopā (23 punkti), aizsardzība turējās braši, taču pilnai laimei pietrūka kolektīvas precizitātes uzbrukumā. Pamatlaika pēdējās sekundēs Guntai Baško gan izdevās panākt pagarinājumu, taču papildus piecās pilnā balsī beidzot ierunājās krievu rīcībā esošā humānā palīdzība no Amerikas. Naturalizētās Bekijas Hemonas deviņiem punktiem Baško pretī lika tikpat daudz, taču partneres mūsu kapteinei vairs nepiebalsoja – 64:69...

Vēl palika iespēja pacīnīties par piekto vietu un ceļazīmi uz pasaules čempionātu, taču arī šis mērķis palika nesasniegts. Mazā pusfināla 18. minūtē šķita, ka itālietes tiks samaltas miltos (36:14), taču tik tālu bija tikts ar līderu pēdējiem spēkiem. Otrajā puslaikā tie izsīka, neveiksmīgi aizvadītajai galotnei sekoja kārtējais pagarinājums – jau trešais šajā čempionātā! – un 68:70...

Nokratījušas lielo cerību radītās spriedzes pinekļus Latvijas komanda, plaši manevrējot ar sastāvu, pēdējā mačā ar 67:59 revanšējās Slovākijai. Septītā vieta – labāk, nekā jebkurai citai Latvijas sporta spēļu komandai un tomēr sliktāk, nekā tika cerēts, sapņots un arī varēts.

Sieviešu valstsvienības statistika: Sieviešu izlase