Eiropas čempionāts'2007: atvērtas durvis uz olimpiskajām spēlēm

2006.gada rudenī Eiropas čempionāta kvalifikācijas turnīra četras spēles beidzās vidēji ar piecu punktu starpību. Trijos mačos Latvijas komanda bija par dažu punktu tiesu priekšā pretiniecēm, un tikai vienā palika zaudētājās. Ceļazīme uz finālturnīru bija rokā.

Iesākumā par olimpiskajām spēlēm tika runāts sapņu un vēlējuma nevis bezkompromisa apņēmības izteiksmē. 2005. gadā latvietes bija sestās Eiropā, taču piektā vieta, kas pavērtu ceļu uz olimpisko turnīru, bija tobrīd neaizsniedzamā attālumā. Divu gadu laikā Latvijas zvaigznes bija uzkrājušas pieredzi un norūdījušas meistarību. Olimpisko cerību mudināta pēc dēliņa piedzimšanas lielajā basketbolā atgriezās pieredzējusī Ieva Tāre. Tomēr līderu loks joprojām bija šaurs.

Lai lielās cerības piepildītos, bija jākoncentrē visi resursi un 2007.gada pavasarī Latvijas Basketbola savienības prezidents Ojārs Kehris sieviešu valstsvienības galvenā trenera amatā uzaicināja ar Maskavas „Dynamo” tikko Eiropas kausu izcīnījušo Ainaru Zvirgzdiņu. Iepriekšējais treneru duets Ainārs Čukste un Aigars Nerips turpināja darboties asistentu statusā.

Sieviešu basketbola patriotu sūkstīšanās par askētiskajiem darba apstākļiem bija palikusi pagātnē. 2007.gada vasarā, gatavojoties Eiropas čempionātam, valstsvienība aizvadīja 13 pārbaudes spēles ne tikai Rīgā, bet arī Igaunijā, Beļģijā un pat Ķīnā. Bilance – piecas uzvaras un astoņi zaudējumi – viesa nemieru. Attaisnojumam noderēja fakts, ka zaudēts gandrīz tikai pasaules sieviešu basketbola elites komandām: Spānijai (divreiz), Ķīnai (trīsreiz), Francijai... Pašām darītājām apņēmība nebija iedragāta. „Zinu, ka neesam tik švakas, kā rāda rezultāti. Katrai neveiksmei bija savi iemesli, taču katra spēle tagad sākas no jauna,” čempionāta priekšvakarā komandas kapteine Anete Jēkabsone-Žogota drošināja sevi, partneres un līdzjutējus.

Eiropas čempionātā ieskrieties nebija laika – lai cerību pumpuri nenosaltu vēl lāga neatplaukuši, pirmajā spēlē bija vajadzīga uzvara pār enerģisko Turcijas izlasi. Pirmajā ceturtdaļā latvietes, cīnoties ar sāncenšu ciešo segšanu un savu nedrošību, vispirms izvirzījās vadībā, tad atdeva pārsvaru, vēlreiz izrāvās priekšā un atkal padevās nedrošībai. Latvijas komandas spēle uzbrukumā nenostabilizējās līdz pat mača beigām, toties aizsardzība kļuva aizvien agresīvāka, paralizējot sāncenšu spēli. „Grauzām grīdu,” komandas sniegumu tēlaini raksturoja Ieva Tāre. „Šodien mums nebija neviena brīva trīspunktnieka,” sūkstījās Turcijas izlases galvenais treneris Čems Akdags. „Paldies trenerim Zvirgzdiņam, kurš mums iemācījis dažādus aizsardzības knifus, ko citas komandas neizmanto,” Anete Jēkabsone-Žogota atklāja panākuma recepti. 

Pārsteidza Franciju un visu pasauli

Piecas uzvaras Eiropas čempionāta pirmajās sešās spēlēs Latvijas sieviešu valstsvienību pacēla līdz otrajai vietai grupā un pirms ceturtdaļfināla spēles formāli nodrošināja favorītu statusu. Praksē nekādas pārliecības par pārsvaru, protams, nevarēja būt. Jaunajos laikos ar Francijas izlasi bija spēlēts sešas reizes un allaž piedzīvoti zaudējumi. Pēdējo reizi – dažas nedēļas pirms čempionāta pārbaudes turnīrā Rīgā. Eiropas čempionātā francūziešu uzbrukums gan buksēja, toties agresīvā aizsardzība turējās līmenī, un neveiksmes pret Krievijas un Spānijas izlasēm bija piedzīvotas tikai galotnēs.

„Ņemot vērā mūsu meistarības līmeni un pretinieču spēku, mums vajadzēja būt ārkārtīgi viltīgiem. Čempionātā izmatojām pavisam citas sistēmas aizsardzībā un uzbrukumā, salīdzinot ar tām, ko lietojām pārbaudes spēlēs. Likām slazdus pretiniecēm un paši centāmies izvairīties no viņu lamatām. Taču ar katru maču pretinieki mūs izpētīja aizvien labāk. Un tad aizvien lielāku nozīmi ieguva spēlētāju pašatdeve, cīņasspars un raksturs,” galvenais treneris Ainars Zvirgzdiņš pēc turnīra pavēra priekškaru uz komandas virtuvi.

Apņēmības latvietēm patiesi netrūka. Ceturtdaļfināla spēlei nebija tikai medaļu likme vien. Eiropas čempionāta pusfinālistēm bija garantēta ceļazīme uz olimpisko kvalifikācijas turnīru, un klusos sapņos pieminētā Pekina’2008 nu jau bija rokas stiepiena attālumā. Piecas uzvaras bija vairojušas komandas pārliecību par saviem spēkiem. Anete Jēkabsone bija izvirzījusies starp turnīra pašām spilgtākajām zvaigznēm, partneres centās neatpalikt. Vairākas basketbolistes bija spēlējušas Francijas klubos un šis apstāklis deva papildus motivāciju.

Emocijas sita augstu vilni, tomēr tas negāzās pāri taktiskās disciplīnas rāmim. Latvijas komandas aizsardzības sistēmas francūzietēm sagādāja nopietnas mīklas. Zem groziem Zane Tamane, Ieva Kubliņa un Liene Jansone pamatīgi ierobežoja pretinieču spožākās zvaigznes. Pirmajā puslaikā varenā Francijas komanda guva tikai 18(!) punktus. Uz šī fona Latvijas vienības 28 punkti šķita gluži vai rezultativitātes kalngals. Mūsējās bija trāpījušas četrus tālmetienus (Jansone divus, Baško un Tāre), pretinieces – nevienu...

Arī spēles turpinājumā Francijas izlase latvietēm garām netika ne reizi, tiesa, panervozēt iznāca gan. Spēles sākumā sasistais ceļgals ar pilnu jaudu liedza spēlēt Jēkabsonei, tāpēc Latvijas uzbrukums darbojās ar pārsitieniem. Tikmēr pretinieču treneris starp 12 labām basketbolistēm beidzot sameklēja piecas, kurām rokas trīcēja vismazāk. 26.minūtē – 38:27, bet 30.minūtē – tikai 44:40.

Ceturtās ceturtdaļas sākumā izšķirošo ofensīvu ievadīja Zanes Tamanes aktivitātes pretinieču soda laukumā, kā arī Guntas Baško caurgājiens un tālmetiens. 57:43 piecas minūtes pirms beigām – tā jau bija uzvara, kaut arī galotnē spriedze atgriezās. 19 sekundes pirms beigām Selīna Dumerka ar diviem precīziem sodiem samazināja Latvijas pārsvaru līdz 64:62. Latvietes pārvarēja pretinieču presingu un francūzietēm nācās pārkāpt noteikumus. Anete Jēkabsone izdarīja to, kas līderei bija jāizdara – iemeta divus sodus. 66:62 – Latvijas Eiropas čempionāta pusfinālā un ielikta kāja durvīs uz Pekinas olimpisko turnīru!

Emocijas sita augstu vilni.

Gunta Baško: „Esam ļoti laimīgas. Pašas vēl nespējam noticēt, ko esam paveikušas!”

Zane Eglīte: „Francūzietes laikam bija domājušas, ka uzvarēs viegli. Kad izvirzījāmies vadībā, viņas sāka mūs respektēt un vairs ne tuvu nebija tik drošas, cik iepriekš. Arī mēs bijām uztraukušās, taču tas šoreiz palīdzēja mobilizēties”

Treneris Ainars Zvirgzdiņš: «Gaidījām, ka pretinieces galvenokārt spēlēs uz centriem un centāmies, lai viņas pēc iesējas mazāk saņem bumbu. Labi nostrādāja jauktā aizsardzība, kad zonu nomainīja cilvēks — cilvēku. Paldies meitenēm, kuras ļoti precīzi izpildīja spēles plānu.»

Bronza rokastiepiena attālumā

Iekļūšana Eiropas čempionāta labāko komandu četriniekā nebija remdējusi Latvijas komandas sportisko apetīti. Pirms pusfināla spēles ar galvenajām favorītēm Krievijas basketbolistēm treneri akcentēja uzmanību uz titulēto sāncenšu vājajām vietām. Lielas cerības tika saistītas ar veiksmīgu spēles sākumu – ja favorītes sajutīs Latvijas spēku, zudīs viņu lielā pārliecība, pajuks spēles disciplīna un tad...

Tomēr pusfināla dienā zvaigznes bija sastājušās latvietēm nelabvēlīgā veidā. Pēc veiksmīgā sākuma – 6.minūtē 15:7, 13.minūtē 21:18 – Latvijas komandu nobremzēja Guntas Baško un Anetes Jēkabsones traumas. Abas līderes gan turpināja spēlēt, taču darbības efektivitāte krasi saruka. Otrajā ceturtdaļā latvietes guva tikai četrus punktus (21:27), pēc lielā pārtraukuma Krievijas izlase neatgriezeniski pārņēma iniciatīvu – 36:67.

Pirms bronzas spēles Latvijas komandas mediķu kolektīvs ar Viesturu Lāriņu priekšgalā nopūlējās vaigu sviedros, tomēr cīņā ar Baltkrievijas izlasi Gunta Baško palika malā, bet Anete Jēkabsone varēja nospēlēt tikai 18 minūtes. Ierindā palikušās braši turējās aizsardzībā, bet uzbrukumā ilgu laiku trūka pārliecības un precizitātes. Trešās ceturtdaļas beigās tablo rādīja bezcerīgu ainu – 28:52. Tad, nometušas spriedzes pinekļus, latvietes noorganizēja vētrainu pakaļdzīšanos, desmit minūšu laikā panākot 57:61. Tomēr Baltkrievijas izlases līderēm pietika aukstasinības, lai nosargātu pārsvaru – 63:72.

„Manuprāt, sasniedzām maksimumu. Dievs ar vienu roku iedeva – uzvarējām Franciju, bet ar otru atņēma mūsu līderes un līdz ar to arī iespēju izcīnīt medaļas. Acīmredzot šobrīd vairāk neesam nopelnījuši. Baltkrievijai, atšķirībā no mums, bija pa divām līdzvērtīgām spēlētājām katrā pozīcijā,” kad emocijas bija norimušas, treneris Zvirgzdiņš atzina, ka pēdējās neveiksmes bijušas likumsakarīgas.

Statistika bija daiļrunīga — no visā turnīrā Latvijas komandas gūtajiem 564 punktiem, 155 bija kapteines Anetes Jēkabsones-Žogotas rēķinā, kuras meistarība tika novērtēta ar iekļaušanu čempionāta zvaigžņu piecniekā un, mazliet vēlāk, arī Eiropas gada labākās basketbolistes titulu. Vēl būtisku ieguldījumu kopīgajā krājumā bija devušas Liene Jansone (94), Gunta Baško (81), Ieva Kubliņa (76), Ieva Tāre (55), Zane Tamane (54), kā arī Zane Eglīte (20). 

Sieviešu valstsvienības statistika: Sieviešu izlase