Eiropas čempionāts'1999: pirmo reizi finālturnīrā

1996. gadā par Latvijas sieviešu valstsvienības galveno treneri kļuva tobrīd valsts labākās komandas „RTU/Klondaika” vadītājs Aivars Vīnbergs. Labākās latviešu basketbolistes bija iekarojušas stabilas pozīcijas ārzemju klubos, iegūstot labu spēļu praksi, un kāpinot interesi – ko izdosies paveikt, apvienojot spēkus valstsvienībā? 1997. gada maijā uz kārtējā Eiropas čempionāta pirmās kārtas kvalifikācijas turnīru Slovēnijā komanda devās ar autobusu, tomēr pārliecinoši izcīnīja ceļazīmi uz nākamo sacensību posmu.

Politiķa un ekonomista Ojāra Kehra kļūšana par Basketbola savienības prezidentu palīdzēja atrisināt degošākās finansiālās problēmas, un 1998. gada maijā uz izšķirošajām kvalifikācijas spēlēm Horvātijas pilsētā Daruvarā valstsvienība jau varēja aizlidot. Sastāvā bija Spānijas vicečempione Anda Jēkabsone, Zviedrijas vicečempione Ieva Tāre, „francūzietes” Diāna Skrastiņa un Linda Eglīte, Polijas čempionāta zvaigzne Ilze Ose, ASV studējusī Evija Āzace un arī leģendārās TTT komandas pēdējo panākumu līdzautore Anete Muižniece-Brice. Komandas ierindu noslēdza tikko 18. dzimšanas dienu nosvinējusī Gunta Baško. Mērķis – sešu komandu konkurencē iekļūt pirmajā trijniekā, lai varētu startēt finālturnīrā.

Pats sākums lielajām cerībām uzlēja auksta ūdens šalti. Pret iepriekšējā čempionāta septīto labāko komandu Moldovu 60:65, pret astotās vietas ieguvējām Horvātijas izlasi 72:77. Trešajā spēlē pretī stājās Eiropas piektā labākā komanda Spānijas valstsvienība un pirmais puslaiks beidzās atbilstoši ragu tabulai – 28:42.

Taču, nonākušas kraujas malā, latvietes savas individuālās prasmes beidzot sakausēja vienotā komandas spēlē. Savukārt spānietes laikus nesajuta briesmas, un atģidās, kad lūzums jau bija noticis. Latvijas vienības uzbrukumi kļuva aizvien saskaņotāki, tika panākts pārsvars pie groziem, sāka krista tālmetieni. 36.minūtē Latvija pirmo reizi izvirzījās vadībā (61:60), divas minūtes pirms beigām rezultāts vēl bija 67:67, bet galotnē mūsējās no desmit soda metieniem iemeta deviņus – 76:69!

Šis rezultāts sagrieza kājām gaisā visu tabulu. Latvietes pašu izcīnīto izdevību nesabojāja, un ar uzvarām pār Grieķiju (77:61) un Itāliju (58:50) ieņēma otro vietu aiz Horvātijas izlases. Braucam uz finālturnīru Polijā!

Veiksmīgi aizvadītais kvalifikācijas turnīrs un Latvijas spēlētāju sekmīgie starti ārzemju komandās 1999. gada pavasarī basketbola sabiedrībā lika ieskanēties vārdiem „olimpiāde” un „Sidneja”. Lai vēlmes piepildītos, Eiropas čempionātā vajadzēja iekļūt pirmajā četriniekā. Vai Latvijas valstsvienībai tas bija pa spēkam? Kāpēc gan nē, ja latvietes bija starp vērtīgākajām spēlētājām Itālijas un Francijas, Polijas un Zviedrijas čempionātos?! Nekas pārdabisks nebija jāpaveic – „tikai” grupas turnīrā sešu komandu konkurencē jāieņem vismaz ceturtā vieta. Ja izdosies, viss izšķirsies vienā – ceturtdaļfināla – spēlē.

Turnīra pirmās dienas parādīja, ka optimismam ir zināms pamats. Ievadmačā, Latvijas komanda galotnē pārspēja Horvātijas izlasi (76:71). Spēlē ar Slovākijas komandu pretinieču grozs gan bija kā aizvākots (43:68), toties nākamās vicečempiones francūzietes tika pamocītas kārtīgi. Vēl 35.minūtē bija 54:52 un tikai galotnē latvietēm pietrūka spēka pārvarēt pretinieču presinga žņaugus (56:63). Ja pēc atpūtas dienas izdotos uzvarēt Vācijas izlasi, kas turnīru bija sākusi ar trim zaudējumiem, vismaz ceturtā vieta grupā būtu rokā.

To izcīnīt devās pirmo spēļu lielākās veiksminieces Ilze Ose, Ieva Tāre, Diāna Skrastiņa, Zanda Redāla un Anda Jēkabsone. Pēc biklā sākuma (0:5) izdevās pārņemt iniciatīvu (22:18), tomēr pirmā puslaika beigās dažās minūtēs spēle sagriezās kājām gaisā – 24:33 un 32:41. Pēc pārtraukuma latvietes gan panāca 44:43, taču vēl straujāk nekā punkti krājās piezīmes un Vācijas izlases varenā centra spēlētāja Marlīze Askampa varēja izvērsties aizvien vairāk (23 punkti un 18 atlēkušās bumbas). Gala iznākums – 65:75...

„Pietrūka spēka zem groziem, pietrūka asuma, lai apspēlētu pretinieces, pietrūka saskaņotības, pietrūka kolektīvas vēlmes pārvarēt grūtības un izdarīt to, kam ticēja tikai retais” – tā skanēja atvadas no olimpiskā sapņa, kam patiesībā bija ļāvusies tikai Latvijas delegācijas mazākā daļa. „Neesam tāda līmeņa komanda. Ja nu vienīgi visas „atveras”, kā tas notika pērn mačā ar Spāniju,” paškritiska bija Zanda Redāla. Šī „Universitātes sporta” uzbrucēja profesionāles gaitas bija beigusi jau dažus gadus iepriekš, tomēr Eiropas čempionātā tik un tā bija viena no labākajām Latvijas komandas spēlētājām.

Pēdējās dienās Latvijas komanda ar 55:54 pārspēja Itāliju, ar 64:60 – Bosniju un ierindojās 9. vietā. 

Sieviešu valstsvienības statistika: Sieviešu izlase