Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512), Fid:1148, Did:0, useCase: 3

Eiropas čempionāts'2005: pieraksts Eiropas elitē

Eiropas čempionāts'2005: pieraksts Eiropas elitē
Ieva Tāre
Foto: no grāmatas "Latvijas basketbola valstsvienības: 90 spēles 90 gados"

Pēc devītās vietas Eiropas 1999.gada čempionātā Latvijas sieviešu valstsvienībai nākamo startu finālturnīrā nācās gaidīt sešus gadus. Šajā laikā gandrīz pilnībā nomainījās sastāvs - ierindā palika tikai divas EuroBasket Women'1999 dalībnieces. Līderu pozīcijās izvirzījās jaunās paaudzes basketbolistes, kuras jau bija ieguvušas labu rūdījumu Eiropas un pasaules jaunatnes čempionātos, kā arī ASV augstskolās. 

2001.gada Eiropas čempionāta kvalifikācijas turnīrā latvietes sešās spēlēs izcīnīja tikai vienu uzvaru un palika ārpus finālturnīra. Ceļā uz 2003. gada čempionātu gāja mazliet labāk, tomēr iekļūšanai finālturnīrā trūka pietrūka dažu punktu savstarpējās spēlēs ar Dienvidslāvijas vienību. „Visvairāk žēl tāpēc, ka finālturnīrs būtu ļoti laba skola mūsu jaunajiem talantiem,” septiņus gadus galvenā (un bieži – vienīgā) trenera amatā nostrādājušais Aivars Vīnbergs redzēja jaunus spēkus, kas varēja aizstāt pagurušās līderes.

4. vieta Eiropas U20 čempionātā un 8. vieta pasaules U21 čempionātā liecināja, ka jaunas talantīgas basketbolistes Latvijā ir. Kamēr uzbrucēja Gunta Baško, centra spēlētājas Ieva Kubliņa, Liene Jansone un Zane Teilāne mācījās ASV, valstsvienībai viņas nebija pieejamas. Taču augstskolas bija absolvētas, 2004. gada sezonu vairākas jaunās paaudzes līderes jau bija pavadījušas Eiropā, un kārtējais starts Eiropas čempionāta kvalifikācijas turnīrā jau tika sagaidīts ar jaunām cerībām. Jo īpaši tāpēc, ka valstsvienības stūre bija uzticēta pieredzējušajam Armandam Krauliņam. „Sieviešu komandas potenciāls ir pat lielāks, nekā vīriešiem,” Krauliņš neslēpa ambīcijas un pieprasīja atbilstošu aprūpi.

Iepriekš sieviešu valstsvienībai bija jāiztiek ar tām pārbaudes spēlēm, kuras varēja sarunāt autobusa brauciena attālumā, toties 2004. gada vasarā latvietes piedalījās turnīrā Turcijā. Bilance 2–3 parādīja, ka līderēm meistarības pietiek, bet rezervistes atpaliek. Arī Eiropas čempionāta kvalifikācijas turnīrā lielākais smagums gūlās uz pleciem pamatpiecniekam, kurā spēlēja pieredzējušās Ilze Ose-Hlebovicka un Ieva Tāre, kā arī Anete Jēkabsone, Gunta Baško un Ieva Kubliņa. Rīgā spēle gāja no rokas – ar Horvātiju 80:61, ar Slovākiju 90:77, ar Ukrainu 88:68. Izbraukumos pietrūka aukstasinības, veiksmes un, iespējams, spēka – Slovākijā 86:91, Horvātijā 60:75. Pirms pēdējā mača Kijevā ar Ukrainas izlasi latvietēm bija droša otrā vieta un ceļazīme uz papildus kvalifikācijas turnīru, kā arī cerības uz pirmo vietu – ja izdotos uzvarēt pašām un Slovākijas vienība zaudētu Horvātijā.

Īsi pirms spēles atklājās, ka savainojumu dēļ līderu kvintets pārvērties kvartetā – nevarēja spēlēt Ieva Tāre. Uzbrukumā Baško un Kubliņa ukrainiešu grozā sabēra arī partneres tiesu, toties aizsardzība izrādījās pārāk caura. 23. minūtē latvietes bija nokļuvušas neapskaužamā situācijā (38:60), un pirms pēdējām desmit minūtēm rezultāts īpašas cerības neviesa (62:77). Bet turpinājumā tika noorganizēta varena pakaļdzīšanās ar ciešu aizsardzību un nekļūdīgiem uzbrukumiem, demoralizējot bez īpašas motivācijas spēlējošās ukrainietes. Pēdējās minūtēs sāncenšu grozā iekrita visas bumbas, kas vien tika palaistas uz groza pusi – 97:85!

„Šādas komandas, kurā pilnīgi visas spēlētājas pat visbezcerīgākajā situācijā nenolaistu rokas, manā trenera pieredzē vēl nav bijis,” A.Krauliņš slavēja audzēknes. Pēc dažu stundu nervozēšanas tika sagaidīta cerētā ziņa no Horvātijas: mājinieces uzvarējušas Slovākijas izlasi, tātad latvietes brauc uz Eiropas čempionāta finālturnīru!

Latvietes pierakstās Eiropā

Sieviešu valstsvienības gatavošanās otrajam startam Eiropas čempionāta finālturnīrā noritēja krasi atšķirīgi no debijas reizes. Jau maijā tika noorganizēta trīs dienu treniņnometne tālāko kandidātu pārbaudīšanai. Treneru rīcībā bija vairāk nekā divi mēneši komandas sagatavošanai. Oficiālajā pārbaužu spēļu grafikā bija deviņi mači ar Eiropas līmeņa komandām un vēl vairākas neoficiālas spēles. Bija arī negaidīta problēma – īsi pirms Jāņiem komandas galvenais treneris Armands Krauliņš pieņēma darba piedāvājumu Krievijā, kas nebija savienojams ar pienākumiem valstsvienībā. Viņa pienākumus pārņēma viens no palīgiem – Raivo Otersons.

Kandidātu sarakstu paretināja spēlētāju mācības un traumas. Kad laikus neizārstēta ceļgala savainojuma dēļ no ierindas izgāja pieredzējusī saspēles vadītāja Ilze Os-Hlebovicka, ierindā bija palikušas tikai divas basketbolistes ar 1999. gada čempionāta pieredzi – uzbrucējas Ieva Tāre un Gunta Baško. Jaunās paaudzes basketbolistes bija veiksmīgi spēlējušas Eiropas un pat pasaules jaunatnes čempionātos, taču trūka priekšstata, ko latvietes spēj izdarīt visaugstākā līmeņa turnīrā. Lielu skaidrību neieviesa arī trīs uzvaras deviņās pārbaudes spēles. Pēdējā mačā pirms braukšanas uz Turciju Latvijas komanda Rīgā ar 55:73 zaudēja Lietuvas izlasei un ceļā tika pavadīta bez īpašām ilūzijām. Būtu jau labi grupas sešu komandu konkurencē iekļūt pirmajā četriniekā un uzspēlēt ceturtdaļfinālā, bet – redzēs, kā būs...

Bija negaidīti labi! Pirmās pretinieces polietes bija izpētītas, iegūtā informācija palīdzēja izstrādāt efektīvu aizsardzības plānu, bet uzbrukumā pēc pirmo minūšu apjukuma itin drīz kā Eiropas līmeņa snaiperes pieteicās Anete Jēkabsone, Gunta Baško un Liene Jansone. Pretinieces līdzās noturējās līdz 14.minūtei, kad mūsējās pēdējo reizi nokļuva iedzinējos (17:18). Kaut arī iespaidīgu rezultāta starpību neizdevās panākt līdz pat beigām, Latvijas komandas pārsvaru meistarībā pēc mača atzina par sāncenšu treneris. 28:22 (18.minūtē), 60:48 (31.), 62:57 (35.), 75:62. Gavilēja meitenes, gavilēja daži desmiti no Latvijas atbraukušo līdzjutēju.

Vispārējo līksmību aptumšoja tikai saspēles vadītājas Anitas Mikāles savainojums, kura dēļ viņas līdzdalība turnīrā aprobežojās ar deviņām minūtēm. Ierindā palikušais vienpadsmits otrajā dienā uzvarēja Vāciju (77:67), un pirmais mērķis – ceturtdaļfināls – faktiski bija sasniegts.

Varēja sākt lūkoties augstāk. Francija (50:67) un Čehija (45:76) tomēr vēl nebija pa ķērienam, toties Grieķiju izdevās sagraut ar 76:47. Trešā vieta grupā un nākamais sapnis – ceļazīme uz pasaules čempionātu vai pat medaļas!

Ceturtdaļfināla slieksnis vēl par augstu

Brīvdienā pirms ceturtdaļfināla Latvija priecājās par Anetes Jēkabsones otro vietu Eiropas čempionāta rezultatīvāko spēlētāju rangu tabulā (vidēji spēlē 19,6 punkti) un piekto – rezultatīvo piespēļu dalītāju sarakstā (4,2). Un piesardzīgi raudzījās uz pretinieču līderi Amaiju Valdemoro, kura abās nominācijās atradās soli priekšā latvietei – attiecīgi 23 punkti un 4,6 piespēles.

Spānijas pusē bija arī citi trumpji – piemēram, spēlētāju pieredze un rūdījums Eirolīgas klubos. Taču Latvijas valstsvienība vairs nebija tas neprognozējamais debitantu kopums, kas čempionāta atklāšanas dienā. Zem groziem aizvien drošāk saimniekoja Ieva Kubliņa (23 gadi), Liene Jansone (24) un Zane Tamane (22). Cīnīdamās ar savainojuma sekām, lietderīgi abās laukumā pusēs spēlēja Ieva Tāre, produktīvi atbalstot galvenās punktu guvējas Jēkabsoni (22) un Guntu Baško (25). Cītīgi līderēm līdz centās runāt Zane Eglīte (21). Savu reizi partneres lietderīgi atbalstīja pirms diviem mēnešiem Eiropas U20 čempionāta bronzu izcīnījušās Elīna Zīke (20) un Aija Brumermane (20). „Galvenais – labi sākt, lai spānietes neuzņemtu lielu ātrumu,” Ieva Tāre iezīmēja stratēģiju. Pirms septiņiem gadiem viņa bija piedalījusies Spānijas pārspēšanā. Kāpēc lai to nevarētu atkārtot?

Spēle sākums īsti neizdevās (4:13), tomēr, kad uzbrukumā iespēlējās Liene Jansone, sāncensēm izdevās tikt uz pēdām – 18:20 (14.minūtē). Diemžēl tas bija pēdējais cerību brīdis. Spāņu snaiperes sašāva latviešu zonu, bet mūsējo uzbrukums bezcerīgi iestrēga agresīvo pretinieču skavās. Pēc pirmā puslaika cerību bija palicis maz (21:39), otrā puslaika sākumā izplēnēja pašas pēdējās (23:53).

Nācās atzīt zaudējuma likumsakarību un koncentrēties cīņai par pēdējo piekto ceļazīmi uz pasaules čempionātu. Tā parādīja, ka Eiropas sieviešu basketbola rangu tabulā robezšķirtne starp eliti un sekotājām novilkta aiz piektās vietas. „Mazajā pusfinālā” latvietes parādīja raksturu un galotnē pieveica mājinieces Turcijas basketbolistes (81:78), bet cīņā par piekto vietu vēlreiz pārliecinoši zaudēja Francijai (62:85).

Sestā vieta Eiropas čempionātā bija Latvijas sporta spēļu komandas labākais sasniegums kopš neatkarības atjaunošanas, bet vēl vairāk sirdis sildīja sajūta, ka gados jaunā komanda var spēlēt vēl labāk. „Sieviešu basketbols ir pamanīts,” LBS prezidents Ojārs Kehris novērtēja lieliskā rezultāta pavērtās iespējas.

Sieviešu valstsvienības statistika: Sieviešu izlase