Pirms Krievijas: ar cieņu, bez bijāšanas
Tuvākās nākotnes konkretizācija – Krievijas izlases kļūšana par Latvijas valstsvienības sāncensi Eiropas čempionāta ceturtdaļfinālā – nav ietekmējusi kopīgo noskaņu. Proti, Latvijas komandas izredzes uzvarēt visvairāk ir atkarīgas no pašu spējas pēc iespējas ilgāku mača posmu nospēlēt tuvu savam iespējami labākajam līmenim. Pretinieču sniegumam, protams, arī būs liela nozīme, taču šajā čempionātā Krievijas izlase nav spēlējusi tik spilgti, lai pretiniecēm uzspiestu savu gribu no spēka pozīcijām.
Krievijas izlase Bidgoščā startēja ar uzvaru pār Slovākiju (68:66), zaudēja Lietuvai (64:76), uzvarēja Turciju (80:65), zaudēja Baltkrievijai (51:62), bet finišēja ar uzvarām pār Čehiju (69:55) un Lielbritāniju (62:59). Pēdējam mačam bija skandalozs fons – krievietes nopelnīja divas nesportiskās piezīmes, vienu tehnisko un viena diskvalificējošo, ko pašā izskaņā par sitienu pretiniecei ar elkoni pa seju saņēma pieredzējusī Ilona Korstina (viņai uzlikts sods – 4000 eiro, taču ceturtdaļfinālā spēlēt varēs).
Savu nesavaldību pašas Krievijas basketbolistes skaidroja ar sāncenšu provokācijām un tiesnešu tendenciozo „aklumu” („Par ko mūs, krievus, tā nemīl?”). Tiesa, pašā Krievijā jau izskanējuši arī ļoti kritiski komentāri par izlases smagnējo spēles stilu, kā arī palēno un nesaskaņoto uzbrukumu, kas tracinot līdzjutējus un darot nervozas pašas spēlētājas.
Jābrīnās nav. Bekija Hemona un citas naturalizētās amerikānietes zaudējušas interesi pārstāvēt „otro dzimteni” (pietrūks lielā motivatora Šabtaja Kalmanoviča?), pašmāju saspēles vadītājas klasē tālu atpaliek no starptautiskajiem standartiem, tāpēc izlases stūre turnīra sākumā tika uzticēta 188 cm garajai Svetlanai Abrosimovai, kura līdz šim spēlējusi otrajā vai trešajā pozīcijā. Pēdējos mačos saspēli centās vadīt „otrais numurs” Aļona Daņiločkina.
Pietrūkstot daudzveidībai un arī ātrumam, Krievijas komandas uzbrukums bieži atdūries pretinieču aizsardzības mūrī un prominentās krievu centra spēlētājas Marija Stepanova, Irina Osipova, Olga Artešina un Marina Kuzina no tuvās distances uzbrukušas ar viduvēju precizitāti (divpunktnieki vidēji spēlē 20/50). Trīspunktnieki mesti precīzāk, bet pamaz (5/11). Krievijas izlase bijusi labākā cīnītāja par atlēkušajām bumbām (vidēji spēlē 43,2; Latvijai 39 – 7.vieta), toties bijusi trešā sliktākā pēc kļūdu skaita (19,8; Latvijai 18 – 7.vieta).
No 2009.gada Eiropas čempionāta Krievijas izlases sastāvā palikušas septiņas basketbolistes – Stepanova (toreiz ceturtdaļfinālā 37 minūtes/16 punktu), Osipova (39/13), Artešina (10/0), Abrosimova (39/13), Kuzina (10/2), Korstina (34/14), kā arī Tatjana Popova (nespēlēja). Latvijas komandā situācija līdzīga – 2009.gada 18.jūnija spēlē piedalījās Zane Eglīte (2/0), Kristīne Kārkliņa (33/2), Gunta Baško (20/17), Liene Jansone (39/8), Zane Tamane (23/4), Sabīne Niedola un Aija Putniņa (abas pēdējās laukumā neizgāja).
Latvijas valstsvienība otrdien aizvadīja pirmo treniņu Lodz Arena. Zane Tamane drošības labad darbojās individuāli, bet spēlēt būs gatava.
Revanša motīvs skaļi netiek daudzināts, taču vārdiem trešdien tik un tā nebūs nozīmes. Spēles cena ir skaidra, bet šādā situācijā mūsu komandas līderu lielākā daļa nav pirmo reizi. Guntai Baško, Zanei Tamanei, Lienei Jansonei un Zanei Eglītei šis jau būs ceturtais Eiropas čempionāta ceturtdaļfināls, Ievai Kubliņai – trešais, Kristīnei Kārkliņai, Sabīnei Niedolai un Aijai Putniņai – otrais.
Gan meistarības, gan pieredzes ziņā latvietēm ir jāciena pretinieces, tomēr nav iemesla no viņām baidīties. Ideju Krievijas izlases pārspēšanai netrūkst. Ja dūšas pietiks, talkā nāks gan meistarība, gan veiksme.
Guntis Keisels, Lodzā