Anete: Jūtu, ka organismam vajadzīga brīva vasara

„Ķermenis saka priekšā, ka pēc deviņiem gadiem profesionālā nonstopa režīmā vajadzīga pilnīgi brīva vasara,” Anete norāda uz karjeras laikā patukšotajām enerģijas baterijām. Un piebilst, ka deviņiem lielā basketbola gadiem jāpieskaita arī visas vasaras kopš 1998.gada, kad 15 gadu vecumā pirmo reizi spēlēts Eiropas U18 čempionātā.

Lēmumu atteikties no līdzdalības Eiropas čempionāta finālturnīrā licis pieņemt vairāku apstākļu kopums. „Pērnvasar savainotais ceļgals laiku pa laikam sevi atgādina. Nav tā, ka nemaz nevarētu spēlēt, tomēr pārbaudīties vajadzēs un nav pārliecība, ka varēšu izvilkt vēl divus mēnešus bez problēmām. Ar komandas biedrenēm par šo tēmu neesmu runājusi, gribēju pati pieņemt lēmumu. Sezonas laikā bija visādas noskaņas, brīžiem arī ļoti optimistiskas. Tomēr, izvērtējot visus par un pret, galīgais vārds ir šāds. Taču to nesaku uz visiem laikiem.”

Pasaules zvaigžņu ducī

Viņnedēļ Anete uzvilka Latvijas valstsvienības formas tērpu, lai piedalītos īpašā FIBA projektā. Jēkabsone-Žogota izraudzīta starp 12 pasaules zvaigznēm, kuras piedalās izglītojošas filmas tapšanā. Spēlētājas tiek filmētas, izpildot dažādu spēles elementus un stāstot par sevi un dzīvi basketbolā. Šie kadri tiek montēti kopā ar efektīgiem spēļu momentiem. Sagatavotais CD ar nacionālo federāciju starpniecību tiks izplatīts visā pasaulē. Noderēs gan kā mācību līdzeklis, gan paraugs jaunajai paaudzei.

„Filmēšanas grupā bija seši cilvēki, process ilga vairākas stundas. Rādīju, kā izpildu dažādus spēles elementus – driblēju, metu trīspunktnieku, no vietas un lēcienā. Man parādīja Eiropas čempionāta spēļu ierakstus un vajadzēja atkārtot gājienus, ko pati biju veikusi spēles laikā. Dankot? Ne gluži, bet prasīja, ko es varētu izdarīt tādu īpašu. Atbildēju, ka ekstrēmie paņēmieni nav mana specialitāte. Vajadzēja arī atbildēt uz jautājumiem – kā sāku spēlēt, kā jūtos, ko gribētu sevī mainīt utt. To visu filmēja un fotografēja. Pašai bija ļoti interesanti un ceru, ka arī rezultāts būs labs. Gūti sevi novērtēt, to redzēs, kad iznāks CD – šogad jābūt gatavam. Katrā ziņā process bija interesants un deva kārtējo jauno pieredzi.”

Pēc Turcijas zelta

Jaunu pieredzi Turcijā sagādājuši laika apstākļi – pirms dažām nedēļām Stambula piedzīvojusi īstu ziemu. „Nebiju domājusi, ka te var būt sniegputenis. Tagad gan kļuvis siltāks.”

Pēc sezonas vidū notikušās pārcelšanās no Maskavas uz Stambulu iedzīvoties izdevies ātri. Nepatīkamākie brīži piedzīvoti laukumā, kur Fenerbahce pēc priekšsacīkstēs izcīnītās garās uzvaru sērijas ceturtdaļfinālā zaudēja Anetes bijušajām komandas biedrēm Sparta&K.

„Mums, spēlētājām, tas bija šoks. Lielāks, nekā kluba vadībai, kas augstāk vērtē rezultātus Turcijas sacensībās. Valsts kausu neieguvām, tagad palicis mērķis uzvarēt čempionātā. Konkurence starp klubiem te ir nežēlīga un risinās daudzās frontēs. Mēs, basketbolistes, esam tikai daļa lielajās cīņās.”

Turcijas čempionāta spēlēs vienai no piecām ārzemniecēm katru reizi iznāk palikt malā un Anete bieži mainās ar čehieti Hannu Horžākovu. „Spēles laika ir vairāk, nekā bija Krievijā, laukumā jūtos labāk. Taču es nekad neesmu bijusi pilnībā ar sevi apmierināta un arī tagad nav pilnīga gandarījuma.”

Pamatturnīrā Fenerbahce ieņēma otro vietu aiz principiālajām sāncensēm Galatasaray – abām komandām bija pa 20 uzvarām 22 spēlēs. Tagad priekšā ceturtdaļfināli. „Nav gluži tā, ka līdz finālam nevaram paklupt, jo arī citām komandām līmenis te ir pietiekami augsts. Turklāt mums pazudusi īstā komandas spēle. Ceru, ka saņemsimies un vismaz atvaļinājumā varēšu doties ar līdz galam izdarīta darba sajūtu – Turcijas čempiones titulu.”

Eiropas čempionāts pie televizora. Šoreiz

Līdz atvaļinājumam Anetei vēl palicis aptuveni mēnesis. Viņai tas sāksies īsi pirms 1.maija, kad Eiropas čempionāta finālturnīram sāks gatavoties gan Turcijas, gan arī Latvijas valstsvienība.

„Ar grieķietēm un horvātietēm mums vienmēr gājis grūti. Viņas nav garas, bet nekad nepadodas, cīnās līdz galam un spēj sagādāt lielas problēmas. Un, protams, Francija – favorītes. Taču nav tā, ka šīs komandas nevar uzvarēt. Tikt ārā no grupas meitenēm noteikti ir pa spēkam un tas jau būs galvenais. Ja izdosies, pēc tam iespējams ir viss – vēl viena uzvara un, skat, jau pusfināls...” Anete iezīmē latviešu iespējamo ceļu Eiropas čempionātā. Pati, protams, sekošot komandas biedreņu gaitām – TV un internetā. Šoreiz.

„Nekad nevar zināt, kas būs uz priekšu, taču nekādā ziņā nesaku spēlēšanai izlasē kategorisku „Nē!” uz visiem laikiem,” Anete uzsver, ka šī lappuse viņas biogrāfijā vēl nav aizšķirta. Ja būs veselība, būs arī spēks un jauna motivācija.

Guntis Keisels