Pirms Spānijas: ar Jāņuguni sirdīs

Vispirms dažas piebildes spēlei ar Poliju.

Protams, Gunta Baško! Polijas TV komentētājs, komentēdams mājinieču izšķirošo neveiksmi, neaizmirsa piebilst, ka Latvijas komandas līdere sezonu nospēlējusi Krakovas Wisla komandā. Piebildīšu, ka šī pieredze Guntai bez Polijas čempiones medaļas atstāja arī dažādas emocijas, tāpēc 19 punkti poļu grozā un milzum daudzās statistikā neredzamās produktīvās darbības laukumā izskatījās pēc sveiciena Krakovas kluba amatpersonām (starp citu, Spānijas izlasi trenē Hosē Ernandess, pie kura Gunta spēlējusi gan Wisla, gan iepriekš Halcon Avenida).

Protams, Ieva Kubliņa! Pret Poliju viņa aizvadīja savu pagaidām labāko spēli valstsvienībā šajā sezonā, uzbrukumā zem sāncenšu groza izdarīdama to, ko pretinieces šoreiz neļāva izdarīt Zanei Tamanei. Ja arī pārliecība par sevi (un trenera ticība Ievai) uz brīdi bija sašķobījusies, tagad tā ir atgūta. Jācer, līdz čempionāta beigām.

Protams, Zane Tamane! Neskatiet spēlētājas vērtību pēc gūtajiem 3 punktiem! Tiem klāt nāca 13 atlēkušās bumbas, bet, galvenais, Zanes kvalitāte aizsardzības cīņās ar bīstamo poļu centru Evelīnu Kobrinu. Zem groza sāncenses bija līdzvērtīgas, bet tālāk no tā Tamane pārliecinoši bija labāka.

Protams, Kristīne Kārkliņa un Zane Eglīte! Zane ne tikai atslogoja poļu spiediena nogurdināto Elīnu Babkinu, bet arī savus tradicionālos divus punktus drošu roku iemeta uzbrukuma 24.sekundē ceturtās ceturtdaļas sākumā, kad polietes bija saņēmušās pēdējai ofensīvai aizsardzībā. Savukārt Kristīne ilgi nespēja piešauties pretinieču grozam, taču pēc lieliskas bumbas izspēles trāpīja trīspunktnieku vajadzīgajā brīdī - piecas minūtes pirms beigām, kad rezultāts no svārstīgā 48:45 pieauga līdz 51:45. Tieši šādas epizodes otrā plāna aktrišu izpildījumā veido komandas spēku.

Pēc Latvijas komandas uzvaras, kas garantēja vietu F grupas pirmajā četriniekā, trešdien pilnai laimei pietrūka tikai Spānijas panākuma mačā ar Francijas izlasei. Tas mūsējām faktiski nodrošinātu vismaz trešo vietu. Taču pēdējā ceturtdaļā bez veselību taupošās līderes Amaijas Valdemoro spēlējošās spānietes negaidīti bezcerīgi sabruka zem franču spēka spiediena smaguma (no 48:46 līdz 55:79), situāciju tabulā atstājot gana neskaidru. Latvija var finišēt gan pirmajā, gan ceturtajā vietā.

Šo amplitūdu iespējams sašaurināt jau piektdien. Ja izdotos uzveikt Katovicē pagaidām ne pārāk iespaidīgi spēlējošo Spānijas izlasi, latvietes zemāk par trešo vietu F grupā noslīdēt virs nevarēs.

Tiesa, gan valstsvienības galvenā trenera Georgiosa Dikeoulakosa izteikumi, gan elementāra loģika saka priekšā, ka pēc kārtējās uzvaras patlaban nevajadzētu tiekties par katru cenu (lasi: noslogojot līderes pa 35 minūtēm spēlē). Lai arī katrs panākums dod papildu spēkus, fizioloģiskie procesi spēlētāju organismos rit savu gaitu un uz 16 dienu ilgā turnīra beigām fiziskā pārslodze vēl liks sevi manīt. Protams, brīvprātīgi pazaudēt ar tādām pūlēm uztaustīto spēles ritmu arī nebūtu prāta darbs, taču būs svētīgi, ja tā uzturēšanā tuvākajos divos mačos aktīvāk piedalīsies līdz šim maz vai ļoti maz spēlējušās basketbolistes.

Piesardzība šķiet loģiska arī no turnīra stratēģijas viedokļa. Teorētiski pareiza tēze, ka F grupā jātiek pēc iespējas augstākā vietā, lai ceturtdaļfinālā pretī dabūtu iespējami vājākus pretiniekus, šā čempionāta praksē var neapstiprināties. Bidgoščas grupā Lietuvas izlase jau sajaukusi tabulu ar uzvaru pār Krieviju, atgādinot, ka veciem tituliem lielas nozīmes nav.

Tāpēc arī Latvijas valstsvienības izredzes ceturtdaļfinālā saistāmas nevis ar pretinieču iespējamo ērtumu vai vājumu, bet gan tikai un vienīgi ar pašu spēku. Ja galvas būs svaigas un motivētas, aizsardzība strādās, kā strādājusi līdz šim, bet uzbrukumā saglābsies pakāpeniskā progresa tendence  – būs izredzes uzvarēt ikvienu Bidgoščā spēlējošu komandu.

Guntis Keisels, Katovicē