Latvija – Francija. Priekšvārds

Uz jautājumu, kā Latvija gatavosies cīņai ar Francijas izlasi, valstsvienības galvenais treneris Georgioss Dikeoulakoss atteica, ka pretinieces, protams, ir ļoti meistarīgas, taču, kā visām, arī šai komandai ir gan savas stiprās, gan vājās vietas. Skatoties maču Francija – Horvātija otrās gan īpaši nedūrās acīs, taču jāpieņem, ka tādas ir, tikai horvātietes neprata tās atrast.

Latvijas komandas sastāvā Katovicē ir piecas spēlētājas, kurām šai ziņā ir veiksmīgāka pieredzes – no 2007.gada, kad Francija ceturtdaļfinālā tika apspēlēta ar 66:62. Tiesa, abu komandu attiecību vēsturē šī bijusi vienīgā Latvijas uzvara, iepretim sešiem zaudējumiem ar iespaidīgu grozu starpību (419:515).

Francūzietes ir nežēlīgas – ja viņu ātrumam un azartam neuzliek dzelžainus taktiskos iemauktus, skriešanās brīvā basketbolā pretiniecēm sola to, ko saņēma horvātietes, proti, pamatīgu pērienu. Maz ticams, ka latvietes būs tik vieglprātīgi paviršas, cik horvātietes bija pirmajās sešās minūtēs (21:3 Francijas labā; vai tikai Horvātijas komanda kolektīvi nebija norakstījusi savas izredzes jau pirms spēles ar Eiropas čempionēm un nolēmusi pataupīt spēkus mačiem ar Grieķiju un Latviju?). Taču nav arī pamata lielam optimismam, pārlūkojot mūsu komandas ieroču arsenālu.

Vēsu prātu atceroties Latvijas spēli ar Grieķiju, jāatzīst, ka brīnumi nenotika. Proti, pārbaudes spēlēs redzētie trūkumi – taktiskās kļūdas aizsardzībā un tehniskais brāķis uzbrukumā, pārāk šaurais līderu loks – oficiālās turnīra gaisotnē nekur nebija zuduši. Centieni ar sarežģītām aizsardzības sistēmu variācijām apturēt Grieķijas komandas līderes nedeva stabilus rezultātus, jo brīdi pa brīdim šajā karuselī pašas latviete apjuka vairāk par pretiniecēm. Savukārt pozicionālais uzbrukums bija pārāk statisks, turklāt 20 kļūdas ne tikai atņēma pašām iespējas gūt punktus, bet arī uzdāvināja vieglos guvumus pretiniecēm.

Manuprāt, spēles Latvija – Grieķija atslēgas vārdi bija pacietība un pieredze. Grieķietes nekādus brīnumus principā neparādīja un mača gaitā bija vismaz divas epizodes, kad latvietes šķita nonākušas rokas stiepiena attālumā no izšķirošā lūzuma. Taču iespaids bija mānīgs. Basketbola laukumos apēstie sāls pudi Grieķijas komandas līderēm palīdzēja saglabāt vēsu prātu, neaizrauties avantūrās, bet mierīgi izdarīt, ko viņas prot. Īpaši tas attiecas uz 33 gadus veco saspēles vadītāju Dimitru Kalentsu, kuras taktiski pārdomātā un precīzā spēle izšķirošajos brīžos nosvēra uzvaras kausus Grieķijas komandas labā un, pie viena, nosprauda kvalitātes un stabilitātes kritērijus par sevi 12 gadus jaunākajai Elīnai Babkinai (starp citu, Eiropas čempionāta finālturnīra debitantei).

Taču neba Elīnas vai kādas citas konkrētas Latvijas komandas spēlētājas neveiksmes izšķīra spēles likteni. Ne jau velti treneris Dikeoulakoss vēl Rīgā uzsvēra, ka mūsu galvenais trumpis Katovicē būs komandas spēle. Pirmajā mačā tas palika neizspēlēts, taču vēl ir iespējas to izdarīt.

Zaudējums Grieķijai aptumšoja Latvijas komandas izredzes Eiropas čempionāta finālturnīrā, tomēr tam vēl nav liktenīga pieskaņa. Tāpat, kā izšķirošas nozīmes, visticamāk, nebūs spēles Latvija – Francija rezultātam. Tiesa, ar labu spēli un, jācer, vairākām veiksmīgām debijā (gaidīšanas listē joprojām ir Liene Priede, Zane Jākobsone un Karlīne Nīmane) latvietes svētdien var labāk iejusts Eiropas čempionāta gaisotnē un sagatavoties pirmdienas mačam ar Horvātiju, kurā atkāpšanās ceļa vairs nebūs. 

Guntis Keisels, Katovicē