Nerips: vismaz sešas septiņas basketbolistes veiksmīgi spēlēs nākamajos čempionātos

Pēcspēles komentāros liktenīgie punkti tika meklēti gan zem groziem, gan trīspunktnieku statistikā (1/18), gan dramatiskās kļūdās izšķirošajos brīžos. Un dažkārt nemaz netika atrasti. „Kā izdevās uzvarēt? Nezinu... Varbūt pēdējās minūtēs labāk nospēlējām aizsardzībā, varbūt bijām mazliet apņēmīgākas, varbūt vienkārši paveicās,” Serbijas izlases zvaigzne Milica Daboviča pēc uzvaras izskatījās laimīgi apmulsusi un jau raudzījās nākotnē, ko vajadzēs kalt jau pēc divām dienām.

Latvijas delegācijas dalībniekiem bija laiks pakavēties pagātnē, ko izmanīt vairs nav iespējams.

Valstsvienības kapteine Liena Jansone:

„Diezin vai tagad varēšu atbildēt uz visiem jautājumiem... Neizdarījām savu darbu. Žēl, ka neattaisnojām pat minimālās cerības. Uz Eiropas čempionātu nebraucām visiem zaudēt, bet... Šis turnīrs mums neizdevās, bet Eiropas čempionāts ilga divas sezonas. Mēs veiksmīgi cīnījāmies kvalifikācijas turnīrā, ieguvām tiesības piekto reizi pēc kārtas spēlēt finālā. Tas bija liels gods Latvijas komandai un visām spēlētājām.” (Pēc īsas pauzes Liena paziņoja, ka beidz savu karjeru valstsvienībā.)

Centra spēlētāja Anete Šteinberga:

„Pirmajā puslaikā pietrūka agresivitātes. Pārtraukumā treneri norādīja uz kļūdām, pašas saņēmāmies. Panācām lūzumu, beidzot uzvarējām cīņā par atlēcošajām bumbām, tomēr kaut kā pietrūka... Man nebija viegli pēc Amerikā pavadītajiem gadiem pārorientēties uz Eiropas basketbolu, kas ir daudz ātrāks. Ceru, ka būs veiksmīgs gads klubā un tad jau arī valstsvienībā jutīšos vēl drošāk.”

Valstsvienības galvenais treneris Aigars Nerips:

„Cīnījāmies, atspēlējāmies no palieliem mīnusiem, beigās bija labas izdevības, taču divreiz vienkāršās situācijās pazaudējām bumbu, un... Īpaši sāpīgi, ka izšķirošā kļūda gadījās Kristīnei Kārkliņai, kura pēc pašatdeves un ieguldījuma melnā darba veikšanā bija viena no labākajām mūsu spēlētājām šajā čempionātā. Starp citu, tūlīt pēc čempionāta viņa dosies uz ceļgala operāciju, ko atlika, lai varētu nospēlēt valstsvienībā.

Cīņā pie groziem, kas iepriekš sagādāja lielas problēmas, šodien rezultāts bija labāks. Daļu kļūdu izlabojām, pašatdeves trūkumu nevarēju pārmest nevienai. Toties uzbrukumā problēmas palika. Bija epizodes, kurās bumba tika pārturēta. Neveicās tālmetieni, un tas radīja papildus nedrošību. Mūsu līderu loks nav tik plašs, lai varētu mierīgi aizstāt kādu, kam spēle konkrētajā dienā nevedas. Kļūdas redzēju ne sliktāk par līdzjutējiem, taču rezerves varianti nenostrādāja. Treniņos bija labi redzams, ka, piemēram, Anete Horelika nav tik labā formā, lai iekļautos tik ātrā spēlē, kāda bija šajā čempionātā. Otrajā puslaikā balansu atradām, tomēr pēdējie uzbrukumi nebija veiksmīgi.

Ļoti pietrūka Aijas Putniņas, kura ir visuniversālākā no mūsu garajām spēlētājām. Būtu palīdzējusi arī Sabīne Niedola, kurai, iespējams, būtu grūti nosegt pretinieču ātros trešos numurus, taču kuras pozitīvās īpašības būtu varējuši izmantot, lai pārsteigtu pretinieces.

Nesasniedzām mērķi, ko paši sev nospraudām un tagad, protams, ir daudz pārdzīvojumu. Taču braucot uz Eiropas čempionātu ar sešām debitantēm sastāvā, uz vieglu likteni cerēt nevarējām. Paaudžu maiņa vienmēr ir grūta – ne tikai mums, bet arī, piemēram, lietuvietēm. Arī viņas dodas mājās, taču esmu pārliecināts, ka jau nākamajā turnīrā būs tuvu pirmajam sešniekam.

Latvija? Iespējams, kādai spēlētājai šis bija pēdējais Eiropas čempionāts, tomēr esmu pārliecināts, ka vismaz sešas septiņas basketbolistes veiksmīgi spēlēs nākamajos turnīros. Ņemot vērā mūsu rezerves, varam cerēt uz veiksmīgu startu 2017.gadā, kad U20 čempionātu bronzas paaudze būs sasniegusi sportiskās karjeras pilnbriedu.”