Latvija – Grieķija: priekšvārds

4.vieta Eiropas čempionātā, ceļazīme uz Pekinas olimpiskajām spēlēm, un līdzdalības prieks bez milzīga gandarījuma par 9.vietu – tāda bijusi Latvijas valstsvienības pieredze.

5.vieta Eiropas čempionātā, ceļazīme uz 2010.gada pasaules čempionātu un „tikai” 10.vieta par nieka tiesu (mīnus 4 izšķirošajā spēlē pret Baltkrieviju) neiekļūstot ceturtdaļfinālā – tāds bijis Grieķijas komandas gājums.

Sestdien Katovicē spēles iznākumu, manuprāt, izšķirs ne tikai taktiskās viltības un tehniskā izpildījuma kvalitāte, bet arī tas, kura komanda būs pratusi atrast jaunus spēkus un jaunu motivāciju, lai kāptu nākamajā virsotnē.

Grieķijas izlases treneris Kosts Misoss uz Katovici atvedis astoņas basketbolistes no 2009.gadā Latvijā veiksmīgi spēlējušā sastāva, ieskaitot čempionāta vērtīgāko spēlētāju Evantiju Maltsi (toreiz vidēji spēlē 22,6 punkti!), kā arī viņas tuvākās palīdzes centra spēlētāju Pelagiju Papamihalu, uzbrucēju Stiliani Kaltsidu un saspēles vadītāju Dimitru Kalentsu. Kā teica Džordžs Dikeoulakoss: „Tās pašas sejas, tie paši plusi un mīnusi.” Jāprecizē – gandrīz tie paši, jo divi gadi sportā ir ilgs laiks. Savukārt debitantes nevar lepoties ar spožu pieredzi jaunatnes izlasēs vai strauju karjeru labos klubos (par Grieķijas jaunatnes basketbola kvalitāti liecina U20 izlases 24.vieta Eiropas rangu tabulā 2010.gadā).

Latvijas komandas sastāva formula ir līdzīga. Septiņas basketbolistes, kuras 2009.gadā Liepājā cīnījās ar Grieķijas izlasi (pagarinājumā 70:68) plus Ieva Kubliņa, kuras toreiz nebija savainojuma dēļ, plus četras jaunās. Mīnusā Anete Jēkabsone-Žogota (ļoti būtiska nianse, protams). Toties lielais nezināmais ir un paliek Latvijas jauno spēku potenciālais devums. Atšķirībā no grieķietēm, Elīnai Babkinai, Karlīnei Nīmanei un Lienei Priedei kolekcijā ir Eiropas U20 čempionātu bronzas medaļas, kuru vērtība nu būs jāapliecina pieaugušo meiteņu konkurencē. Gan katrai atsevišķi, gan, kas būs vissvarīgākais, visām kopā kā vienotai komandai. Plus ir pamats gaidīt lielāku pienesumu no Sabīnes Niedolas un Aijas Putniņas, kuras 2009.gadā bija tālu palīdžu lomā.

„Jānobremzē grieķu līderes un uzbrukumā jāizmanto mūsu auguma pārsvars,” šos vārdus pirms spēles ar Grieķiju 2009.gada jūnijā teica toreizējais valstsvienības vadītājs Ainars Zvirgzdiņš, un līdzīgā toņkārtā tagad runā Džordžs Dikeoulakoss.

No Grieķijas ir pamats gaidīt ļoti agresīvu spiedienu pret mūsu „mazajām” spēlētājām, jo tāda taktika pretiniecēm sola uzreiz divus labumus - vieglus punktus ātrajos uzbrukumos un psiholoģisko pārsvaru, atņemot latvietēm pārliecību par saviem spēkiem un iedragājot vai pat paralizējot Latvijas komandas uzbrukumu.

„Sagatavošanās posmā aizvadījām desmit spēles un katrā bija gan labi, gan slikti brīži. Mums vajadzīga stabilitāte, taču par zaudējumiem neskumstu jo tās bija tikai pārbaudes spēles,” šāda citāta autore varēja būt Gunta Baško, bet šoreiz izteikums pieder Grieķijas izlases centra spēlētājai Pelagijai Papamihailai.

Ļoti līdzīgos toņos ieturētie komentāri ir būtībā lieks apliecinājums abu komandu stipri līdzīgajām pozīcijām Eiropas čempionāta ievadā. Jautājums, kura komanda konkrētajā mačā savus trumpjus izmantos labāk – sastāvā un lomās stabilā Grieķija vai akcentu pārbīdi piedzīvojošā Latvija?

Guntis Keisels, Katovicē