Ne gluži tā, kā izskatās

Jau favorīti, bet vēl ne čempioni

Neapskaužu ventspilniekus, kuriem pēc divām ļoti vērtīgām un, galvenais, pārliecinošām uzvarām LBL finālsērijā kā piedziedājums jāuzklausa no dažādām mutēm skanošā tēze par triju pamatsastāva spēlētāju savainojumu novārdzinātajiem sāncenšiem...

Neapšaubāmi, VEF Rīga likstas ir ietekmējušas LBL finālsērijas gaitu. Tomēr pretinieki nejaudātu tās izmantot, ja paši būtu aprīļa sākumā novērotajā krīzes bedrē. Tostarp – visu cieņu! – Ventspils komandai no tās izdevies izrāpties.

Kuri bijuši galvenie ārā vilcēji – kolorītie leģionāri, Latvijas izlases spēlētāji, basketbola „melnā” darba darītāji vai treneru kolektīvs – tas patlaban šķiet otršķirīgi un vismaz brīdi var palikt kluba virtuves noslēpums. No malas jāatgādina sporta tradicionālā tēze, ka nejauši zaudēt var, bet nejauši uzvarēt gan nevar.

Taču ventspilnieku ieskriešanās nekādā gadījumā nenozīmē, ka nākamā spēle otrdien Rīgā būs tikai formalitāte. Uz to BK Ventspils pirmo reizi šajā sērijā atbrauks situācijā, kad muguras nebūt nav piespiestas pie sienas – ir iespēja atkāpties uz septīto maču savā laukumā. Savukārt VEF Rīga neveiksmēm ceturtajā un piektajā spēlē bija ne tikai objektīvi (traumas), bet arī subjektīvi iemesli – skat. trenera Ramūna Butauta publiskos izteikumus, ka daži spēlētāji komandā nesaprot, kas ir fināls. Ir pamats domāt, ka līdz otrdienai to būs sapratuši visi. Tādā gadījumā Arēnā ies ļoti interesanti.

Zaudējumu terapija

Sieviešu valstsvienības galvenais treneris Georgioss Dikeoulakoss, gatavojoties Eiropas čempionātam, uzsvaru licis uz pārbaudes spēlēm. Gan tāpēc, lai taktikas variantus pārbaudītu kaujas apstākļos. Gan tāpēc, ka spēles radītās emocijas pēc garās klubu sezonas var būt efektīvāks sportiskās formas attīstīšanas ierocis, nekā smagi treniņi.

No emociju viedokļa trīs zaudējumi Gilfordas turnīrā nebija nekas patīkams, tomēr to nozīmi nevajadzētu pārvērtēt. Labā ziņa ir komandas snieguma dinamika – pirmajās divās dienās sakarīgāko sniegumu izdevās parādīt spēļu sākumā, bet pēdējā mačā komanda ieskrējās otrajā puslaikā. Zināms gandarījums bijis treneriem, bet, galvenais, pašas spēlētājas sajutušās un darbojušās kā komanda – gan laukumā, gan uz soliņa.

Šīs nedēļas beigās process turpināsies vēl skarbākos apstākļos, jo Karlovivaros būs darīšana ar Eiropas vicečempioni Krievijas izlasi (piektdien), pasaules vicečempioni Čehiju (sestdien), kā arī Polijas komandu (svētdien). Lielisks fons, lai novērtētu Gilfordā nespēlējušās basketbolistes un ļautu ieskrieties tām, kurām līdz šim veicies mazāk.

Protams, būtu patīkami, ja process tiktu atsvaidzināts ar kādu uzvaru, taču pārbaudes spēļu bilancei tik un tā var būt attāls sakars ar sniegumu Eiropas čempionātā. Kā tas jau bija 2007.gadā, kad pēc 4.vietas Eiropā tika braukts ar septiņiem zaudējumiem ceļasomā.

Karstais pavasaris Spānijā

Sekojot aktualitātēm Latvijā, viens skats tomēr jāpamet tālumā – uz Spāniju, kur Bilbao Bizkai Basket ar Jāni Blūmu vienā no galvenajām lomām ielauzies ACB līgas pusfinālā.

Ņemot vērā Spānijas čempionāta līmeni, šis panākums, manuprāt, ir liekams tajā pašā plauktā, kur Latvijas vīriešu līdz šim augstākais sasniegums ārzemju klubos – Roberta Štelmahera izcīnītais ULEB kauss Lietuvos rytas sastāvā. Laba ziņa arī valstsvienības sakarā. Un – veiksmi, Jāni, pusfinālā ar Madrides Real.

Guntis Keisels