Šēnhofs: EYBL pamatā ir veiksmīga ekonomiskā formula un savstarpējā uzticība

Vai 1998.gadā, līgu dibinot, rīkotājiem bija tik tālejoša attīstības vīzija?

Nē! Līga (EYBL) sāka attīstīties kā domubiedru – jaunatnes treneru – rīkots turnīru seriāls. Visi bijām savstarpēji labi pazīstami, uzticējāmies cits citam un domājām, kā palīdzēt saviem audzēkņiem progresēt. 

Dzīve un elementāra loģika nodiktēja līgas pamatprincipus: tā balstās uz dalībnieku brīvo gribu strādāt jaunatnes basketbola labā,  savstarpēju uzticēšanos un korektumu – gatavību solidāri izpildīt uzņemtās saistības. Pati galvenā – reizi divos gados noorganizēt sacensību posmu, nodrošinot viesu komandu uzņemšanu.

Šī ekonomiskā formula ir izdevīga gan nabagiem, gan bagātajiem. Iespējams arī variants, ko izmantojuši somi, kuriem savās mājās posmu sarīkot iznāktu ļoti dārgi - viņi samaksā vidējo statistisko summu un sacensības sarīkojam kādā lētākā valstī.

Ko konkrēti varētu dot FIBA atzītas organizācijas statuss?

Precīzi grūti atbildēt, jo pagaidām ar FIBA ciešas sadarbības nav bijis. Trūkst pieredzes. Drusku ir neziņa – vai būs kādas īpašas prasības. Bet plusi ir būtiskāki par iespējamiem mīnusiem.

Pirmkārt, nostiprinās līgas tēls.

Otrkārt, informācija par EYBL izskanēs pa visu Eiropu, jo iepriekš paši neesam īpaši reklamējušies.

Treškārt, būs vieglāk sastādīt kalendāru, kas iepriekš radīja lielas galvassāpes. Maijā mājaslapā publicēsim projektu, saslēgsim līgumus ar dalībvalstu federācijām, kur iekšā būs punkts, ka valstis savus kalendārus pieskaņo mums.

Pirms 4-5 gadiem pirmajās sarunās FIBA pārstāvji izteica domu, ka varētu atalgot līgas menedžerus. Skatīsimies.

Kad EYBL spēlēja astoņas komandas, visi bijāt draugi un runājāt vienā valodā. Šogad piecās vecuma grupās spēlēja 144 komandas no 12 valstīm – kā mainījušies vadības principi un kā tos var ietekmēt FIBA atzītas organizācijas statuss?

Protams, es kā ligas prezidents vairs nevaru pazīt visus dalībniekus. Tomēr kopumā minētos principus izdodas ievērot.

EYBL valdes atklātajā sēdē dalībvalstu pārstāvji pieskārās vairākām risināmām problēmām. Piemēram,  vienotiem posmu sarīkošanas standartiem, lai būtu kārtība sadzīvē.

Kolēģi mani aģitējuši, ka reglamentam jābūt uz 44 lapām, nevis četrām un dzelžaini jārīkojas, ja kāds to pārkāpj. Taču praksē rīkojos savādāk. Līgai nav centralizētā budžeta, sponsora, tāpēc nevaram palīdzēt trūcīgākajiem. Līdz ar to mums jābūt elastīgiem, izvirzot noteikumus.

Pamatprasības ir vienkāršas – lai bērni būtu paēduši, gulētu siltumā un gultās, nevis uz grīdas. Tās parasti tiek izpildītas, kaut arī kotletes visur negaršo vienādi.

FIBA Europe arī nepalīdz klubiem, kuri piedalās oficiālajos turnīros, toties stingri iekasē soda naudas par dažādām atkāpēm no prasībām!

Pret profesionāliem klubiem var būt stingras prasības. Bet EYBL ir bērnu līga un sporta skolas vai jauniešu klubi nav bagāti nekur.

Skaidrs, ka, piemēram, Zviedrijā un Krievijas provincē servisa līmenis ir krasi atšķirīgs, taču šo problēmu cenšos mīkstināt, veidojot kalendāru. Lai vienā grupā ir komandas ar līdzīgām materiālajām iespējām. Tas ir tikai viens piemērs, kas pierāda, ka patiesībā līga ir ļoti trausla un tās darbība lielā mērā ir atkarīga no manas prasmes reaģēt uz konkrētāk situācijām un pieņemt loģiskus lēmumus.

Vai, piemēram, zviedri un somi tagad nepieprasa stingrāku un birokrātiskāku kārtību?

Jā, jo nezina visus zemūdens akmeņus. Viņi dzīvo teorētiski pareizajā pasaulē, bet reālajā daudz kas notiek savādāk.

Cik liela ir EYBL valdes loma?

Valde ir, bet runāsim pēc būtības – neviens valdes loceklis, starp kuriem vairākums ir līgas dibinātāji, nav lietas kursā par ikdienas darba niansēm. Tāpēc reāli pats bieži pieņemu lēmumus, pēc tam informēju kolēģus un parasti saņemu akceptu.

Līdz šim tas strādājis, jo savos lēmumos un rīcībā stingri balstos uz loģiku. Ja sportiskais princips to pieprasa, esmu upurējis pat savas skolas intereses.

Vai tagad valdes sastāvs nebūs jāmaina, iesaistot federāciju pārstāvjus?

Būs, zviedri jau to prasa. Izdarīsim, bet skatīsimies, kā tas darbosies. Pirmās spriedzes pazīmes jau ir – Gēteborgas kluba prezidents prasīja, vai tagad viņi varēs EYBL startēt tikai ar Zviedrijas Basketbola federācijas atļauju. Atbildēju, ka man būs dialogs ar federācijām, bet primārie kontakti būs ar klubiem. Mēs tomēr esam un paliksim jauniešu klubu un sporta skolu līga.

FIBA rīkotajos starptautiskajos turnīros stingri tiek ievērota hierarhija  un sportiskais princips – var piedalīties valstu čempioni, otro vietu ieguvēji utt. EYBL līdz šim spēlēja tie, kuri pirmie pieteicās, bet visiem vietu nepietiek.

Jā, lietuvieši jau ir cilājuši šo lietu. Bet jāņem vērā, ka ne vienmēr sakrīt komandu finansu iespējas un sportiskais līmenis.

Vai līgas paplašināšanai ir kādas robežas?

Tādas nevar un nevajag noteikt. Vienīgais likums - katrs solis uz priekšu jāsper pa 16 komandām, lai varētu lietot manis izdomāto ekonomisko formulu, kas ļoti labi darbojas. Patlaban mums četrās vecuma grupās spēlē pa 32 komandām, kuras sadalītas divās divīzijās, bet junioru grupā – 16 vienības Rezervē ir 5-7 komandas katrā grupā. Ja pieteiksies vēl bariņš – varam taisīt trešo divīziju.

Ja nu kāds sūdzēsies Minhenei, ka FIBA atzīta līga viņus neņem pretī?

Būs konkrēts dialogs ar neapmierinātajiem, kurā atsaukšos uz ekonomisko formulu. FIBA jau nevar diktēt, jo finansiāli nepalīdzēs.

Bet federācijas varētu gribēt turēties pie sportiskā principa?

Dialogi būs par vairākām tēmām. Somi jau pateikuši, ka viņus interesē izlašu starts EYBL. Viņi veidos internātus, kuros pulcēs labākos spēlētājus divās vecuma grupās un grib startēt EYBL. Savukārt zviedri Nolikumā grib punktu, ka komandu var papildināt tikai pēc valstī spēkā esošajiem noteikumiem – lai nepārvilina basketbolistus no citiem klubiem.

Kādi uzlabojumu vajadzīgi kalendāra veidošanas procesā? Zviedri, piemēram, grib stingrāk fiksētus EYBL spēļu datumus, turklāt nacionālo sacensību termiņus viņi jau zina uz visu 2012.gada sezonu.

Loģiski, bet arī mūsu grafiks ir stabils. Tiesa, kaut kādas pārmaiņas būs vajadzīgas – lai sezona beigtos nevis maijā, bet aprīlī. 2012.gada sezonas kalendāra projekts būs gatavs jau maijā.

EYBL līdz šim spēlējušas tikai puišu komandas...

Sapratu zemtekstu – būs arī meitenes. Tā grib zviedri, krievi un no FIBA viedokļa tas ir loģiski. Iecere ir apvienot spēkus ar Igo Zandera organizēto Austrumeiropas Meiteņu basketbola līgu, kurā šogad spēlēja 16 komandas U16 vecuma grupā no astoņām valstīm. Igo viceprezidenta amatā varētu attīsta meiteņu novirzienu.

Nākamsezon  mēģināsim sarīkot meiteņu turnīru divās vecuma grupās. Izplatīsim informāciju, paskatīsimies, kāda būs atsaucība.

Kā EYBL turnīros tiek organizēta tiesāšana?

Kādu laiku katra komanda uz posmu veda līdzi savu tiesnesi, taču cerēto kvalitāti tas nenodrošināja. Tagad aizliegts tas nav, bet nav arī obligāti jādara. Balstāmies uz rīkotāju kadriem.

Sezonas sākumā visu posmu rīkotājus brīdinu, ka nekvalitatīva vai tendencioza tiesāšana aizēnos visu pozitīvo, ko viņi būs sarūpējuši. Palīdz – lielu skandālu nav bijis.

Līgai pārmet lēnu informācijas apriti, piemēram, dzīvās statistikas trūkumu.

Protams, mājaslapai http://www.neybl.lv vajadzīgi uzlabojumi, bet naudas trūkuma dēļ ieceres nav īstenotas. Meklēsim līdzekļus.

Veidojas apburtais loks: nav naudas – nav informācijas un nav informācijas – nav naudas. 144 komandas, 12 valstis – izklausās pietiekami pievilcīgi, lai runātu ar centralizētajiem sponsoriem.

Teorētiski... Praktiski ir tā, ka savulaik gadus trīs intensīvi piestaigāju pie sponsoriem, bet  intereses nebija. Dalībnieku skaits liels, bet spēlējam nelielās zālēs, tribīnēs tikai vecāki un draugi. Reklāmai neesot atdeves. Pieļauju, ka tagad var sākties jauns attīstības posms arī šajā virzienā.

Vai cena nebūs tāda, ka EYBL centru nāksies pārcelt no Rīgas uz Maskavu vai Stokholmu?

Tādi mājieni ir bijuši arī iepriekš. Piemēram, no nu jau bijušā Krievijas Basketbola federācijas prezidenta Černova, ar kuru tāpēc konstruktīvs dialogs neizdevās. Teorētiski tas ir iespējams – jauna valde, jauni lēmumi. Bet jāsaprot, ka līga ir ļoti viegli ievainojama. Ir simtiem nianšu, kuras ikdienā  jāņem vērā, lai bez centralizēta budžeta un tādos apjomos viss noritētu raiti. Pazīstu cilvēkus, zinu, kā ar kuru jārunā, lai panāktu loģisku lēmumu. Starp reālajām līgas darbībā iesaistītajām figūrām neredzu, kurš varētu tikt galā..

Eiropas līga, bet aptverat tikai vienu reģionu...

Mēģinājums izplesties ir bijis. Pirms četriem gadiem palaidām astoņu komandu grupu Balkānos. Uzvarēja Maķedonijas puikas, superfinālā dabūja 7.vietu, un ar to viss beidzās. Galvenajam rīkotājam pietrūka personības spēka. Tagad ļoti aktīvi darbojas viens vīrs Horvātijā. Tiksimies, runāsim. Informācija par līgu izplatīsies, bet pamatā tik un tā jāsaglabā reģionālais princips – citādi izmaksas pieaugs mežonīgi. Savā starpā var spēlēt dienvidnieki, Centrāleiropa, Rietumeiropa. Bet paši labākie varēs izspēlēt superfinālu.

Guntis Keisels