Latvijas basketbols 2012./2013: bez pašapmierinātības, atsaucoties jauniem izaicinājumiem

2012.gada rudenī socioloģisko pētījumu firmas SKDS veiktajā aptaujā par populārākajiem sporta veidiem Latvijā basketbols atgriezās pirmajā vietā, summējot rādītājus – cik spēlē, cik skatās, cik interesējas. Varam būt priecīgi, varam būt lepni, taču nedrīkstam kļūt pašpārliecināti.

Tāpēc, atskatoties uz gada laikā paveikto, atcerēsimies labo, bet nevairīsimies runāt arī par to, ka noteikti varam būt vēl labāki.

Ņemot vērā ekonomisko situāciju un demogrāfiskas tendences ir labi, ja izdodas nosargāt pozīcijas, kā tas ir pa spēkam mūsu Jaunatnes basketbola līgai. Apmēram 5000 licencētu spēlētāju, vairāk nekā 400 komandu visos Latvijas reģionos – tas ir pamats basketbola spēkam un cerībām.

Tas nenotiek pats no sevis. Ar algās bieži nenovērtēti lielu atdevi turpina strādāt pieredzējušie jaunatnes treneri un iesaistās jaunie speciālisti. Divi Jaunatnes līgas darbinieki ne tikai organizē Latvijas jauniešu čempionātus 13 grupās un vairākās divīzijās, bet arī palīdzību rīko gan dažādas basketbola popularitāti veicinošas akcijas, gan jaunus turnīrus – Dumle kauss pašiem mazākajiem, Molten kausu meiteņu komandām.

Jaunatnes līgai vienlīdz veiksmīgi jāattīstas divos virzienos.

Cenšamies sacensības padarīt kvalitatīvākas, sagādājot labākus apstākļus spilgtāko talantu attīstībai. Šosezon puiši bez īpašām problēmām pārgājuši uz sistēmu labākie pret labākajiem un esam pārskatījuši vecuma grupas meitenēm, lai būtu vairāk spēļu starp spēkos līdzvērtīgam komandām.

Taču problēmu vēl pietiek. Pašiem labākajiem jaunajiem basketbolistiem spēļu bieži ir par daudz, neatstājot laiku treniņiem un palielinot traumu risku. Iespējams, sacensību sistēmā nepieciešamas arī citas pārmaiņas, lai novērstu nevajadzīgu spēļu dublēšanos, izbrīvētu laiku treniņiem un motivētu trenerus meklēt jaunus talantus.

Runāsim atklāti: tikai rets sporta skolas audzēknis izlaiduma brīdī ir sagatavotspārvarēt plato plaisu, kas šķir junioru un pieaugušo basketbolu. Taču situācija neuzlabosies, ja aktīvāka un kvalitatīvāka nekļūs klubu sadarbība ar sporta skolām. Basketbola savienība, ieviešot LBL spēlētāja pirmās licences maksu, kas pilnībā tiek novirzīta viņu izaudzinājušajai sporta skolai, iezīmējusi spēles noteikumus gan stimulējot jauno spēlētāju audzinātājus, gan motivējot klubus pievērstuzmanību rezervju kvalitātei vēl pirms jaunie spēlētāji nonākuši to rīcībā. Tas ir ilgs un piņķerīgs darbs, taču neviens cits mūsu vietā to nedarīs.

Jaunatnes līgai jādomā arī tiem tūkstošiem, kuri nekad nekļūs par zvaigznēm, toties var basketbolu iemīlēt uz mūžu. Basketbola spēks meklējams ne tikai uzvarās, bet arī interesantā vidē, kas veicina personības attīstību. Tāpēc jau ceturto gadu sarīkota Jaunatnes līgas Talantu nedēļa, kuras laikā  basketbolisti demonstrē to, ko prot ārpus laukuma. Tāpēc augstu turam prasību latiņu – nesekmīgie nevar spēlēt ne jaunatnes izlasēs ne Jaunatnes līgas finālturnīros.

Mums izdevās labi sarīkot finālturnīrus Liepājā, Madonā, Daugavpilī, Valmierā, Jelgavā, Rīgā, bet ikdienā trakajā spēļu ritmā reizēm pazaudējam svētku garšu, ar kuru savukārt popularitāti  ieguvuši mūsu kolēģi VEF skolu superlīgas rīkotāji. Spēkus un idejas jāapvieno – no tā iegūs viss basketbols. Vispār basketbols skolās – tā ir gara un sarežģīta saruna, bet ar milzīgu potenciālu, pie kuras noteikti atgriezīsimies nākotnē.

Par Jaunatnes līgas darba kvalitāti liecina Latvijas jauniešu izlašu starti Eiropas čempionātos.

2012.gada vasara bija sportiski veiksmīga – U20 un U18 puišu izlases izcīnīja 6.vietas, U16 izlases meitenes ieguva tiesības 2013.gadā spēlēt A divīzijā.

Īpašu gandarījumu sagādāja U18 izlases veiksmīgais starts, jo attaisnojās OKartes Basketbola akadēmijas izveidošana un sākumā dažādi vērtētais lēmums junioru komandu ar iekļaut LBL 1.divīzijas turnīrā. Mērķtiecīgs darbs gada garumā deva cerētos augļus un šādu praksi gribam turpināt.

Diemžēl neveiksmes piedzīvoja vecāko grupu meiteņu komandas. Katram zaudējumam bija savi subjektīvie iemesli, taču tiem ir kopīgs nopietns cēlonis – Latvijas meiteņu basketbolā katastrofāli samazinās konkurences līmenis un dažiem labākajiem treneri, lai cik prasmīgi viņi strādātu, ir grūti  nodrošināt konkurētspēju starptautiskajā arēnā. Lielāka meiteņu skaita iesaistīšana basketbolā, rūpīgāka talantu atlase un kvalitatīvāka attīstīšana – tie ir nopietni izaicinājumi visai basketbola sabiedrībai.

Turpinām tradīciju uzņemt ciemiņus, rīkojot Eiropas jaunatnes čempionātus. 2012.gada vasarā Latvijā notika divu Eiropas čempionātu pirmie posmi, 2013.gadā viss U18 čempionāts notiks pie mums – Liepājā, Ventspilī un Rīgā.

Kaut gan valsts nav pārāk uzticams partneris un mums regulāri jādomā, kā aizlāpīt robus čempionātu rīkošanas budžetā, no šādas prakses neatkāpsimies. Eiropas čempionātu rīkošana veicina Latvijas atpazīstamību un autoritāti Eiropā, dod labu praksi mūsu basketbola cilvēkiem, izceļ mūs starp citiem sporta veidiem un ir izdevīga pašvaldībām.

Par basketbola pozīciju nostiprināšanos reģionos liecina arī Latvijas Basketbola līgu attīstība. Pirmo divīziju papildinājušas jaunas komandas, nodrošinot izaugsmes iespējas gan jaunajiem spēlētājiem, gan arī jaunajiem treneriem. Lielāko daļu spēļu tagad var redzēt interneta translācijās, tomēr pieaudzis skatītāju skaits tribīnēs.

Tātad kopā ar klubiem esam izveidojuši pievilcīgu „produktu”, un spējuši piesaistījuši tam ģenerālsponsoru, kura līdzekļi tiek izmantoti gan līgas centralizētajām pašreklāmas aktivitātēm, gan novirzīti klubiem.

Esam labās pozīcijās, taču to nostiprināšana prasa regulāru ikdienas darbu un visu pušu ieguldījumu.

LBL misija ir savienot dažāda līmeņa klubu intereses un vajadzības, izstrādājot sportiski taisnīgu sacensību sistēmu, kas būtu lietderīga gan mūsu labākajiem klubiem, gan studentu komandām. Ņemot vērā krasi atšķirīgās „svara kategorijas”, ideālu sasniegt ir grūti, taču pēc tā tiecamies.

Pēc LBL ikdienas tiek spriests ne tikai par basketbolistu meistarības līmeni, bet arī basketbola cilvēku prasmi organizēt savu dzīvi, par mūsu ētiskajiem un profesionālajiem standartiem, par mūsu savstarpējo solidaritāti. Tāpēc ir svarīgi reizi gadā vienoties par spēles noteikumiem un tad tos ievērot, sportā neizbēgamos konfliktus atrisinot savstarpējās sarunās, nevis bezjēdzīgos kašķos un publiskos paziņojumos.

Gada laikā pieaudzis dalībnieku skaits LBL trešajā līgā, kā arī nostiprinājusies saikne ar Dubultamatieru līgu, Jauno sieviešu basketbola līgu, Ratiņbasketbola federāciju un citam organizācijām. Vairāku amatieru līgu komandas jau iesaistītas Basketbola dienas norisē, partneriem piedāvājam statistikas platformu LBS mājaslapā basket.lv. Domājam par sacensību modeli, kas neizjauktu basketbola aktivitātes Latvijas pilsētās un novados, bet papildinātu tās, piedāvājot iespēju reizi gadā izspēlēt, piemēram, Latvijas Reģionu kausu.

Ne tik labi veicas sadarbība ar kaimiņiem, jo pirms gandrīz desmit gadiem kopīgi ar Lietuvas un Igaunijas basketbola federācijām sāktais Baltijas līgas projekts patlaban piedzīvo sarežģītus laikus. BBL nākotne neskaidra, taču visa Eiropas pieredze liecina, par reģionālās integrācijas lietderību, tāpēc nesteigsimies apraudāt projekta nāvi.

Šosezon esam spēruši soli uz priekšu Latvijas Sieviešu basketbola līgas attīstībā, noorganizējot kopīgu čempionātu ar Igauniju. Jā, varētu vēlēties augstāku sportisko līmeni un citu kaimiņvalstu iesaisti, tāpēc strādājam, lai pirmajam solim sekotu nākamie un sacensību sistēma stimulētu arī citus Latvijas basketbola centrus sekot Cēsu, Rīgas un Liepājas piemēram, veidojot spēcīgas komandas. Vērtējot pēc tradīcijām un sporta skolu grupu skaita, uzskatām, ka LSBL pirmās divīzijas komandas izveides potenciāls ir arī Ventspilī, Daugavpilī, Valmierā. Bez kopīgas enerģijas un ieinteresētības par tādiem starptautiskajiem augstumiem, kādus nesen sasniedza Latvijas sieviešu valstsvienība, drīz varēsim tikai sapņot.

Latvijas čempionātu spektru pērnvasar papildināja sacensības 3pret3 basketbolā, ko noorganizējām Rīgas centrā pie Brīvības pieminekļa. FIBA aktivitātes, sarīkojot pirmos pasaules čempionātus un sākot cīņu par šī basketbola paveida olimpisko statusu piešķir jaunu dimensiju tradicionālajam ielu basketbolam un paver daudz augstākus mērķus arī latviešu spēlētājiem, kuriem klasiskajā basketbolā augstākā starptautiskā klase nebūtu sasniedzama. Šīs iespējas jāizmanto, apvienojot gan ielu basketbola rīkotāju, gan Basketbola savienības jaudu.

Aiz katra iepriekš teiktā vārda var saskatīt plašās basketbola saimes ikdienas darba sviedrus. Taču, lai cik interesantas būtu savstarpējās cīņas un lai cik cilvēku spēlētu basketbolu katru dienu, Latvijas basketbola veselības stāvokļa galvenais rādītājs plašākas publikas acis būs 24 spēlētāju veikums dažās spēlēs. Proti, vīriešu un sieviešu valstsvienību sekmes Eiropas čempionātos.

Šai ziņā aizvadītais gads bijis veiksmīgs, jo abas komandas izcīnījušas tiesības startēt Eiropas čempionāta finālturnīrā.

Sieviešu izlase to izdarījusi par spīti paaudžu maiņai, kas turpinās arī šogad. 2012.gadā valstsvienībā labi iekļāvās vairākas Cēsu un TTT Rīga spēlētājas. Ceram, ka pieaugušo konkurencē savu vārdu teiks nesenās Eiropas U20 čempionātu medaļnieces. Taču, skatoties patiesībai acīs, jādomā un jārunā gan par to, ka talantu straumīte meiteņu basketbolā nav tik plata, cik gribētos. Gan par to, kāpēc savainojumu epidēmija skar tieši pašas labākās. Gan par sportiskās mērķtiecības ieaudzināšanu jaunajās spēlētājās, lai viņu sportiskā karjera neaprobežotos ar desmit gadiem sporta skolā un, labākajā gadījumā, augstskolā.

Vīriešu valstsvienībā paaudžu maiņas grūtākais brīdis, šķiet jau palicis aiz muguras, bet vai jaunais izlases modelis spēs vismaz atkārtot iepriekšējos sasniegums un tuvoties Eiropas pirmajam desmitniekam – tas būs atkarīgs gan nospēlētāju talanta potenciāla, gan kopīgās prasmes tos attīstīt.

Labi, ka mums talkā nāk ārzemju klubi, agri pamanot latviešu talantus un ieguldot līdzekļus viņu audzināšanā. Taču mūsu eksporta precei – potenciālajām zvaigznēm – augstāka pievienotā vērtība būs tad, ja paši to sagatavosim līdz iespējami augstākam līmenim, tāpēc īpaši labi, ka Latvijas lielākie klubi VEF Rīga un BK Ventspils vienlaikus gan spēlē augsta līmeņa starptautiskos turnīros, gan gādā par rezervju gatavošanu, tā sekmējot gan pieredzējušo, gan jauno spēlētāju progresu un valstsvienības kandidātu loka paplašināšanu.

Diemžēl starptautiskā basketbola realitātes – pārslogotā spēļu kalendāra un klubu sacensību prioritātes – dēļ valstsvienību veidotājiem aizvien biežāk jādomā ne tikai par kandidātu sportisko līmeni vien. Aizņemtības, noguruma un savainojumu dēļ no iespējām pārstāvēt Latviju aizvien biežāk atsakās gan spēlētāji, gan treneri. Līdzīga problēma ir arī citās valstīs, taču, ņemot vērā Latvijas ierobežotos resursus, mēs to izjūta asāk, nekā konkurenti. FIBA kabinetos cīnāmies par sacensību sistēmas maiņu, bet pareizas attieksmes ieaudzināšana ir kopīgs darbs. Atceroties, ka veiksmīgs Latvijas valstsvienību starts ir visu – arī klubu un sporta skolu interesēs.

Latvijas basketbola mērķi 2013.gadā ir zināmi – valstsvienību un jaunatnes izlašu veiksmīgi starti starptautiskajā arēnā, vairāk skatītāju tribīnēs, vairāk basketbolu spēlējoši bērnu, jauniešu, pieaugušo un veterānu.

Tas viss jāsasniedz situācijā, kad samazinās valsts finansējums basketbolam, toties palielinās konkurence – gan no citiem sporta veidiem, gan citām izklaides nozarēm.

Lai to izturētu, ir vajadzīga enerģija, jaunas idejas, radoši risinājumi un savstarpēja solidaritāte.

Domāsim, diskutēsim un darīsim.