BK Saldus: ar olimpisko iedvesmu līdz pirmajai vietai LBL2

13 uzvaras, tikai viens zaudējums – Saldus komandas bilance atbilst tam, kas bija redzams laukumā?   

Bilance, protams, patīkama – ar to varam būt apmierināti. Ar spēles kvalitāti – ne vienmēr. Meistarības mūsu spēlētājiem netrūkst, taču ne visās spēlēs izdodas maksimāli mobilizēties, nospēlēt tā, kā protam. Īpaši, ja pretī nāk padsmitnieku komandas. Strādājam, lai šo trūkumu mazinātu.

Cik asi jūtat konkurenci tabulas augšgalā?

Vairākas komandas ir spēkos stipri līdzīgas. Līmenī turas VEF/LSPA, kas pērn ieņēma otro vietu. Var redzēt,  ka vasarā daudz strādājuši studenti – RSU un Vidzemes Augstskola. Ir labas jauniešu komandas. Vairākas uzvaras esam izcīnījuši ar nelielu punktu starpību un pat pagarinājumā. Otrajā aplī viss var pavērsties savādāk. Daudz stiprāki par pretiniekiem neesam, tiesa, līderu loks mums ir plašāks, līdz ar to spēle – stabilāka.

Saldus komandā ir puiši ar LBL pirmās divīzijas pieredzi...

Turpinām to, kas tik veiksmīgi tika aizsākts vasarā, kad Latvijas Olimpiādē Saldus komanda negaidīti aizspēlējās līdz finālam, kur tikai ar pēdējā brīdī ar diviem punktiem zaudējām Liepājas vienībai. Tas bija negaidīts pārsteigums daudziem, arī pašiem. Visiem patika gan spēles stils, gan komandas gars, un sarunājām, ka pagarinām „pasākumu”. No vasaras sastāva nespēlē tikai Salvis Mētra, kurš veiksmīgi pārstāv Baronu. Atgriezās saldenieki Juris Patmalnieks un Dāvis Pabērzs, palīgos pieteicās Sandis Vītols. Uz LBL2 fona varam lepoties ar plašu un līdzvērtīgu komplektāciju visās pozīcijās. Iesaistām arī talantīgākos sporta skolas audzēkņus. Visgrūtāk aizstāt komandas diriģentu Edaru Buiķi, kurš pēdējās spēlēs savainojuma dēļ nepiedalījās, un tas uzreiz bija jūtams. Ceram, ka Edgars drīz atgriezīsies ierindā.

Latvijas Olimpiāde atstājusi tikai labas emocijas vai arī nostiprinājusi Saldus komandas materiālo bāzi?

Naudas, cik zinu, ir pat mazāk, nekā bija pērn, un lielākā daļa spēlētāju ir īsti amatieri. Kopā spēlējam tāpēc, ka patīk to darīt. Pilsēta mūs atbalsta, taču tās maciņš nav tik biezs, cik gribētos. Savukārt privāto uzņēmēju palīdzība sarūk. Saldeniekiem patīk basketbols, tribīnēs skatītāju netrūkst, taču, ja bizness neiet tik labi, cik gribētos, materiālam atbalstam trūkst līdzekļu.

Tātad Jēkabpils pēdās nepošaties – uz Aldaris LBL netēmējiet?

Pagaidām par pusprofesionālu komandu nekādu sapņu nav.

Kāds ir komandas treniņu režīms?

Kā jau amatieriem – kopā trenējamies trīs reizes nedēļā  pa divām stundām. Pirms spēlēm uz treniņiem piebrauc mūsu rīdzinieki – Juris Patmalnieks un Toms Celmiņš.

Vai LBL 2.divīzija ir liela atšķirība starp spēlēm mājās un izbraukumā?

Protams! Mājās visi ir mobilizējušies un parasti spēlē pilnā sastāvā, nekad nezinu, ko sagaidīsi pat no komandām, kuras tabulā atrodas lejasgalā. Izbraukumā – kā kuru reizi. Arī pašiem bijušas sastāva problēmas, ja kāds spēlētājs netiek līdz darba dēļ un vēl daži saslimuši. Tāds ir amatierkomandu liktenis. Toties mums ir savi līdzjutēji, kuri seko komandai pat uz Valmieru un Gulbeni. To redzot labāk saprotam, ka nespēlējam tikai sevis dēļ – arī līdzjutējiem.

LBL2 spēlē gan jums līdzīgas amatieru vienības, gan daudzas jauniešu komandas. Kā kopumā var raksturot līgas sportisko līmeni?

Patiesībā nebiju gaidījis, ka tas būs tik augsts un, manuprāt, starp mums un pirmās divīzijas astes galu lielu atšķirību meistarībā nav. Ir gan labi spēlētāji, gan interesantas komandas. Iespējams, vislietderīgāk iznāk, ja jauniešus neatstāj vienus pašus un viņiem palīdz kādi pieredzējušie spēlētāji. Kā tas notiek vairākos fārmklubos.

Kāds būs otrais aplis?

Paši gatavojamies, lai mums tas būtu tikpat veiksmīgs, un konkurenti rīkojas tāpat. Būs interesanta cīņa gan augšgalā, gan par astoto vietu, kas dos tiesības spēlēt izslēgšanas mačos.

Guntis Keisels, basket.lv