Ainārs Zvirgzdiņš: "Pēc tādas uzvaras nākamā spēle būs pastaiga pa kraujas malu"

Guntis Keisels 2014-03-02 13:10

„Jūrmala/Fēnikss” basketbolisti sestdien sagādāja sezonas lielāko sensāciju Aldaris Latvijas Basketbola līgas čempionātā, otrajā pagarinājumā ar 116:110 pārspējot „VEF Rīga”. „Liels prieks gan par uzvaru, gan par to, kādā veidā to izcīnījām – ar neatlaidību, raksturu, sportisko spītu. Tomēr nedrīkstam aizrauties ar svinēšanu. Pēc šādiem panākumiem ir risks neadekvāti novērtēt sevi un iekrist bezdibenī. Jārīkojas, lai tas nenotiktu,” jūrmalnieku galvenais treneris Ainars Zvirgzdiņš neslēpa gandarījumu par iznākumu, tomēr uzsvēra, ka sezona turpinās.

Kādi bija galvenie faktori, kas ietekmēja spēles gaitu un iznākumu?

Pats galvenais bija spēlētāju sniegums. Gan neatlaidība un cīņasspars, gan spēles disciplīna. Bija arī zināms veiksmes faktors – tas, ka labi krita metieni. Vislabākais spēles plāns var neizdoties, ja bumba nelido grozā no vislabākajām pozīcijām. Sestdien varējām trāpīt.

Kādi bija galvenie punkti spēles plānā?

Vajadzēja noturēt groza apakšu un neitralizēt pretinieku snaiperus. Nebija ilūziju, ka varam pilnībā nobremzēt „VEF Rīga” uzbrukumu, tāpēc bija pozīcijas, no kurām drīkstējām ļaut izdarīt metienus un tās, kuras vajadzēja uzmanīt īpaši. Arī uzbrukumā bija zināmas iestrādes, kā pret „VEF Rīga” aizsardzību tikt pie brīviem metieniem. Bija daudz nianšu, par kurām neesmu gatavs runāt, jo sezona vēl turpinās.

Lai praksē izpildītu taktisko plānu bija vajadzīga ne tikai meistarība, bet pārliecība, ka ar čempioniem var cīnīties veiksmīgi. Vai tā piemita pašam un kā izdevās to iepotēt visai komandai?

Pēdējo reizi ar trenera Butauta vadīto „VEF Rīga” cīnījos 2011.gada rudenī, kad trenēju „Valmieru”. Toreiz Jēkabpilī zaudējām trešajā pagarinājumā, tātad zināju, ka ar „VEF Rīga” var cīnīties. Sestdien plūcām augļus darbam, kas veikts visā sezonas garumā. Pagājušajā vasarā solīju vadībai, ka, daudz strādājot un izejot cauri dažādām grūtībām, uz pavasari varam kļūt par stipru komandu. Process nav bijis viegls, tomēr spēlētāji ir progresējuši gan individuāli, gan kā komanda, turklāt izveidojies labs mikroklimats. Sestdien demonstrētā metienu precizitāte (divpunktnieki 21/37, trīspunktnieki 15/30) nav radusies pati no sevis – tas ir treniņu rezultāts.

„VEF Rīga” Jūrmalā spēlēja bez Brauna...

Protams, pamatsastāva saspēles vadītāja nespēlēšana ietekmē komandas spēli, tāpat kā mūsu spēli ietekmē tas, ka jau mēnesi spēlējam bez mūsu pirmā numura Artūra Ausēja, bet viņa dublieris Kalvis Krūmiņš sestdien bija laukumā tikai 16 minūtes. Ņemot vērā realitāti, spēli organizējām ar tiem spēkiem, kas bija mūsu rīcībā. Iespējams, „VEF Rīga” nav pašā labākajā spēles kondīcijā, bet sestdien laukumā nebija ne mazāko pazīmju, ka komanda un tās līderi negrib cīnīties un uzvarēt. Attieksme bija nopietna, rīdzinieki agresīvi centās spiest uz mūsu vājajām vietām un izglābās gan pamatlaika pēdējās sekundēs, gan pirmā pagarinājuma izskaņā. Tieši tāpēc uzvara šķiet vēl vērtīgāka.

„Jūrmala/Fēnikss” pirmo reizi ir ļoti tuvu Aldaris LBL izslēgšanas turnīram. Apetīte aug?

Aug arī bažas. Uzvara ir skaista un ļoti patīkama, taču jāsaprot, ka neesam kļuvuši par tādiem profesionāļiem, kuri turpmāk varēs plūkt laurus ar individuālo meistarību vien. Jāsaglabā komandas gars un pašatdeve. Pēc šādiem panākumiem ļoti svarīga ir nākamā spēle – kā pastaiga pa kraujas malu. Komanda var gan nostabilizēties nākamajā meistarības līmenī, gan arī iekrist emocionālā bezdibenī, no kura ļoti grūti izkļūt. Strādāsim, lai piepildītos pirmais variants.

Guntis Keisels, basket.lv