Raimonds Miglinieks: Jāattīstās vispusīgi, jāmācās laukumā domāt
Latvijas U14 puišu izlase Baltijas kausa izcīņā Kauņā ar 69:52 pārspēja Igaunijas izlasi, ar 80:56 – Lietuvas otro komandu, bet ar 65:82 zaudēja Lietuvas pirmajai izlasei, finišējot otrajā vietā. Par turnīra laikā gūtajām atziņām stāsta U14 izlases galvenais treneris Raimonds Miglinieks.
Cik plaša bija spēlētāju izvēle?
Pietiekami, bet kopā ar otro treneri Mārtiņu Fominu izraudzījāmies tos, kuri, mūsuprāt, patlaban ir labākie - gan tehniski, gan arī fiziski. Jau pēc diviem gadiem U16 izlasē varbūt būs savādāka aina – viens attīstīsies straujāk, cits lēnāk, vēl kāds būs izaudzis.
Vai arī šajā vecuma grupā turpinās tradicionālais stāsts – lietuvieši ir garāki, fiziski stiprāki par latviešiem?
Nedomāju, ka te ir problēma. Varbūt vizuāli lietuvieši izskatījās garāki, nobriedušāki, spēcīgāki. Bet laukumā neviens mūsējais nenobijās, ceļu negrieza.
Kas pietrūka, lai izšķirošajā spēlē rezultāts būtu labāks par 65:82?
Visa spēle ritēja mīnus 8-10 punktu robežās. Varējām pieraut klāt, bet neizmantojām savas iespējas, savukārt pretinieki pašā galotnē trāpīja, palielinot pārsvaru. Taču ir starpība – vai mīnus 17 rodas pēc mīnus 30 vai izaug pakāpeniski. Ar šo lietuviešu komandu vēl pacīnīsimies – pēc dažiem gadiem, kad mūsu puikas nobriedīs, vēl būs jautājums, kurš kuru vinnēs.
Pirmais puslaiks bija jāspēlē ar atšķirīgiem piecniekiem. Latvijas komandai tas nebija izdevīgi?
Tā nevar teikt. Pirmajos mačos tieši otrais piecnieks savas ceturtdaļas uzvarēja pārliecinošāk. Izteikts līderis gan bija tikai viens – Artūrs Strautiņs. Augums, dribls, metiens – jau izskatījās pēc lietuvieša. Savukārt mājiniekiem bija viens puika, kurš ātrajā uzbrukumā ar divām rokām iecirta no augšas. 14 gados! Izskatās, ka vēl augs, būs ļoti labs. Pēc dribla trīnīšus met, pilns arsenāls.
Kādas izskatās mūsu puišu perspektīvas?
Dribla tehnika, metiens, spēles izjūta – tas viss ir. Bet ļoti svarīgi attīstīties vispusīgi. Izlases dalībnieki ir līderi savās komandās un ar to, ko viņi jau māk darīt, bieži pietiek, lai uzvarētu. Bet nedrīkst ieciklēties uz vienu paņēmienu. Piemēram, ja labi māki iet uz kreiso pusi ar kreiso roku un fiziski esi pietiekami spēcīgs, Jaunatnes līgā vari samest pilnu grozu. Bet 18 gados fiziskā pārspēka vairs nebūs, tevi izpētīs un nosegs. Laikus jāgādā par citiem ieročiem
Kā panākt vispusību?
Trenējoties un spēlējot. Pret vājākiem pretiniekiem nav jāaizraujas dzenoties pēc milzīga pārsvara, bet gan jācenšas spēlēt pareizi, attīstīt to, ko pagaidām proti sliktāk.
Visgrūtāk ir iemācīties laukumā atrast brīvu cilvēku un iedot viņam bumbu. Ne vienmēr vajadzīga ļoti efektīga piespēle, bet saskatīt iespēju, izraudzīties pareizāko risinājumu un to izpildīt – tādas iemaņas jātrenē regulāri. Tas nav viegli, bet profesionālā līmenī laukuma redzēšana dod lielas priekšrocības.
Kā U14 izlase izskatījās no šāda viedokļa?
Brīžiem bija ļoti labi, un, kad bumba kustējās, punkti nāca ļoti viegli. Šķiet, kas tur sarežģīts, bet spēlē reti kurš var izdarīt pilnīgi pareizi. Kurš neredz partnerus, kurš pārtur bumbu, kamēr pretinieku aizsardzība sakārtojusies...Trīs treniņu dienās jau nevar paveikt brīnumus. Vajadzīgs regulārs darbs, katrā treniņā jāpieradina sevi domāt.
U14 izlases īsais darba cēliens beidzies. Efekts paliks?
Pat ja puišiem būs aizķērušās tikai dažas idejas – arī tas būs pluss. Aprunāšos ar treneriem, pastāstīšu, ko domāju par puikām. Vienmēr jau labi, ja kāds paskatās no malas – kas jāpieliek, pie kā jāpiestrādā.
[+] [-]
-1 [+] [-]