Jauniešu vasaras kopsavilkums. 1.daļa
22.09.2010. Pēc Eiropas 2010.gada jaunatnes čempionātiem notikušajā treneru sanāksmē iezīmējās tipiskākās problēmas Latvijas jauno basketbolistu sagatavotībā un iespējamie risinājumi. Par šīm tēmām tiks runāts arī Swedbank LJBL treneru seminārā ceturtdien, 23.septembrī.
Ainārs Čukste, U-16 meiteņu izlases galvenais treneris, 9.vieta Eiropas čempionāta B līgā.
Komanda bija tehniski labi sagatavota, taču, pretēji pieaugušo Eiropas čempionātā redzētajam, kadetu turnīrā tiesneši darbojās pēc principa „jo mazāk svilpj, jo labāk” un mūsu meitenes nebija gatava tik asai sāncenšu pretdarbībai. Ja šāda tiesāšanas tendence saglabāsies, pārbaudes spēles būtu lietderīgi aizvadīt ar zēnu komandām vai pretiniecēm no Eiropas dienvidiem. Diemžēl Jaunatnes līgas spēlēs šādam stilam nav iespējams sagatavoties, jo šajā vecuma grupā Rīdzenes komandai tikpat kā nav konkurences.
Aigars Nerips, U-18 meiteņu izlases galvenais treneris, 16.vieta Eiropas čempionātā.
Neveiksme diemžēl nebija nejauša, jo 1992./1993.gadā dzimušās meitenes pirms diviem gadiem jau izkrita no A līgas kadetu čempionātā.
Uztrauc lielais traumatisms, kas izsita no ierindas vairākas nopietnas kandidātes un dažām nav ļāvis mērķtiecīgi trenēties. Varbūt bijis par daudz spēļu?
Pietrūkst individuālās meistarības, īpaši centra spēlētājām.
Mārtiņš Zībarts, U-20 sieviešu izlases galvenais treneris, 3.vieta Eiropas čempionātā.
Sākot ar U-16 izlasi izgājām cauri B līgas turnīriem, kur nepieciešamība vinnēt katrā spēlē veidoja uzvarētāju mentalitāti. Talantu mums varbūt nav ļoti daudz, tāpēc raksturs ir ļoti svarīgs. Savukārt meistarības ziņā nebija lielas starpības starp B līgas labākajām komandām un A līgas vidējo līmeni.
Raivo Otersons, U-16 puišu izlases galvenais treneris, 14.vieta Eiropas čempionātā.
Kadetu izlasēm vajadzīga īpaša sagatavošanās, jo daudziem spēlētājiem tā ir pirmā starptautiskā pieredze. Diemžēl mums iznāca puse tā spēļu skaita, kāds bijis iepriekš.
Uz pretinieku fona atklājās, ka mūsu spēlētājiem ir slikta piespēļu kultūra, neapmierinoši darbojamies bez bumbas. Mūsu līderi daudz spēlējuši, bet maz trenējušies, tāpēc palikuši robi basketbola pamatizglītībā.
Spānijas, Serbijas, citu lielvalstu jauniešu izlases darbojas tādā pašā stilā, kā spēlē pieaugušo komandas. Diemžēl mēs esam spiesti pielāgoties esošā spēlētāju kontingenta īpatnībām.
Ziedonis Jansons, U-18 puišu izlases galvenais treneris, 3.vieta Eiropas čempionātā.
Problēmas sagādāja saspēles vadītāju spēļu prakses trūkums sezonas gaitā.
Liela nozīme bija 11-12 spēlētāja izvēlei. Komandā paņēmām puišus ar pozitīvu attieksmi un katrs no viņiem arī palīdzēja laukumā. Uz Eiropas fona esam augumos maziņi, bet nezinu, kā šo problēmu risināt. Izvērtējot kandidātus, apbraukāju visu Latviju – neko garāku neatradu.
Būtu labi, ja izlases kodols varētu visu sezonu spēlēt kopā, diemžēl klubi nevar vienoties, kur spēlēt perspektīvākajiem un talantīgākajiem, turklāt pa vidu vēl darbojas arī aģenti.
Varis Krūmiņš, U-20 vīriešu izlases galvenais treneris, 11.vieta Eiropas čempionātā.
Vairāki potenciālie līderi spēļu prakses trūkuma dēļ neattaisnoja cerības un iespēlējās tikai turnīra gaitā. Citi, piemēram, Butjankovs bija pārspēlējušies, sezonas gaitā piedalīdamies četros piecos turnīros.
Pietrūkst individuālās meistarības un basketboliskās gudrības.