Visockis-Rubenis: Ar Jaunatnes līgas pieredzi vien nākotnē izaugsmei nepietiks
Latvijas U16 puišu basketbola izlase (2000.dzimšanas gads un jaunāki) Polijas pilsētā Radomā Eiropas kadetu čempionāta pēdējā spēlē cīņā par 11.vietu Zviedrijas komandu – 65:51 (20:7, 33:24, 47:37), revanšējoties par zaudējumu grupas turnīrā. Cīņā par 3.vietu Turcijas kadeti pagarinājumā ar 77:70 pieveica Horvātijas komandu. Finālspēlē Spānija – Lietuva 74:72.
Latvijas U16 izlases galvenais treneris Artūrs Visockis-Rubenis:
“Pirmkārt gribu pateikt milzīgu paldies LBS un treneru komisijai, ka viņi deva man šo lielisko iespēju strādāt ar Latvijas izlasi. Teikšu godīgi – darbs nebija viegls, tomēr varu apgalvot, ka gan es, gan mani kolēģi veicām šo darbu no visas sirds un ar augstu atbildības sajūtu. Otrs paldies pienākas maniem kolēģiem – izdevās izveidot ļoti pozitīvu un profesionālu treneru kolektīvu.
Trešais paldies ir visiem tiem cilvēkiem, kas visā šajā posmā mūs atbalstīja – neskatoties uz veiksmēm vai neveiksmēm. Šo cilvēku un ģimeņu atbalsts bija ļoti svarīgs.
Patīkami pabeigt turnīru ar uzvaru pār komandu, kurai čempionāta gaitā bijām zaudējuši. Tomēr uz Radomu braucām ar augstāku mērķi, ko nesasniedzām gan objektīvu, gan subjektīvu iemeslu dēļ.
Fizisko parametru – auguma centimetru un svara kilogramu ziņā bijām starp šī čempionāta pastarīšiem un šis apstāklis sagādāja reālas problēmas katrā spēlē. Lai šo mīnusu kompensētu, centāmies izmantot kustīgu komandas spēli uzbrukumā, kā arī dažādas aizsardzības sistēmu maiņas – sedzām gan “junk” zonas, gan klasisko zonu, izmantojām dažādas pick&roll aizsardzības, dažādus presingus, kā arī pret katru pretinieku centāmies atrast vietu, kur mums ir priekšrocības. Kaut kas izdevās, kaut kas nē.
Diemžēl pret mums nostrādāja arī subjektīvais faktors, jo sagatavošanās posmā gūto veselības problēmu dēļ – lauzts deguns un pēdējā dienā prirms izbraukšanas uz čempionātu – durvīs iespiests pirksts, kura dēļ atrauts nags - un ar pilnu jaudu nevarēja spēlēt Anrijs Miška, uz kuru cerējām, kā uz stabilāko spēku mūsu veidotajā uzbrukuma sistēmā. Viņa devuma ļoti pietrūka visās pirmā posma spēlēs – Anrijs spēlēja uz špricēm pirmās četras spēles, tomēr ritmu neatrada un diemžēl līdz ar to kritās arī pārliecība par saviem spēkiem. Tieši tāpēc ceturto spēli izvēlējāmies spēlēt ar veselajiem spēlētājiem.
Svarīgākajai spēlē – astotdaļfinālā ar Turciju – bijām sagatavojuši gan plānu A, gan plānu B. Izmantojām pamīšus abus un trešās ceturtdaļas sākumā, agresīvi nospēlējot aizsardzībā un realizējot spēles plānu, turkus piespiedām pilnībā apstāties un izvirzījāmies vadībā. Tomēr muļķīgi kļūdījāmies pret presingu, kuru pirms tam pārvarējām bez problēmām – un turki atguva spēles ritmu. 5 minūtes pirms spēles beigām bijām vēl vadībā ar 2 punktiem, taču galotnē kaut kur pietrūka veiksmes, kaut kur aukstasinības un pacietības. Zaudējām komandai, kas izcīnīja Eiropas čempionāta bronzu.
Otra svarīgākā spēle – pret Bosniju – bija pārbaudījums gan treneriem, gan spēlētājiem. Tādu atbildības un spiedzes slogu es nenovēlu nevienam! Šis slogs pirmajā puslaikā spēlētājos radīja nevajadzīgu spriedzi, kuras rezultātā netika izpildīts spēles plāns. Tomēr puslaikā spējām pārvarēt šo spiedienu un nodemonstrējām sniegumu, kas ļāva pārliecinoši uzvarēt. Pēc tam vel aizvadījām divas cienīgas spēles ar Serbiju (zaudējām pagarinājumā pa 1 punktu) un Zviedriju, pret kuru grupas turnīrā bijām aizvadījuši vissliktāko spēli čempionātā. Toreiz zviedri pēc diviem zaudējumiem bija ļoti mobilizējušies, mums sākumā neiekrita brīvie metieni un cīņa ievirzījās ļoti nervozā gultnē. Beigās ar pacietību panācām nelielu pārsvaru taču pēdējās minūtēs “pazaudējām” vienu no diviem zviedru spēlētājiem, kuri varēja izšķirt spēles likteni. Otrajā spēlē kļūdas neatkārtojām un izdevās revanšs.
Ieņēmām 11. vietu. Braucām ar citiem mērķiem, bet šis formāts nosaka, ka turnīrs ir izdevies vai nav izejot no vienas spēles, kuru diemžēl cīņā zaudējām.
Sagatavošanās posmā ieguldījām tiešām profesionālu un mērķtiecīgu darbu. Ar pārliecību varu teikt, ka sagatavojāmies ļoti labi-izdarījām visu, ko vēlējāmies. Vai tagad kaut ko mainītu? Iespējams – zinot, ka nāksies stāties pretī tādam fiziskajam pārspēkam nedaudz mainīnu kādus akcentus.
Kad redzam Latvijā atsevišķus fiziski spēcīgus spēlētājus – liekas, ka viņi jau 16 gados ir ļoti nobrieduši. Tomēr šeit secinājām, ka pat viņi ne tuvu nav tik nobrieduši, kā citās valstīs (tādi, kā mēs esam vēl igauņi, somi, poļi...). Tomēr jau uz U18 vecumu viss var mainīties – ja viņi turpinās strādāt un attīstīties, pēc diviem gadiem būs jau daudz nobriedušāki un šajā elementā pretiniekiem vairs nebūs tāds pārsvars. Uzskatu, ka šobrīd labāk redzu izlasē meistarīgu spēlētāju ar nākotnes perpektīvu, nekā jau nobriedušu un ar maz iespējām vēl progresēt. Šis bija arī viens no prienciem pēc kura vadījāmies veidojot izlasi. Šajā izlasē ir vairāki ļoti interesanti spēlētāji. Vēlreiz atkārtošu - interesanti – ar intenersantām talanta izpausmēm, kuriem vēl ir jānobriest un jāgūst pieredze lielajā basketbolā. Jāslīpējas.
Jāuzteic ir ikviens jaunatnes līgas treneris, kurš šos spēlētājus ir pievērsis basketbolam, tajā noturējis un attīstījis.
Sagatavošanās posmā saskārāmies ar vienu ļoti būtisku problēmu - nebija viegli spēlētājiem iemācīt kļūdas cenu. Jaunatnes līgā labākie spēlētāji katru savu kļūdu var kompensēt ar fizisko pārsvaru, ātrumu vai labāku situācijas izpratni, bet starptautiskajā basketbolā tūlīt seko sods – zaudēti punkti. Un spēles likteni izšķir tieši šīs mazās nianses. Tikām sodīti bieži – par nepareizu atbloķēšanu, par brāķi piespēlēs, nekoncentrēšanos, sliktiem lēmumiem, kas izriet no tā, ka lēmums jāpieņem daudz ātrāk nekā ikdienā – spēles temps ir daudz augstāks, fiziskais pretspēks daudz lielāks. Iespējams, kādām no šīm lietām varējām veltīt vairāk laika izlases treniņos.
Nākotnē šīs nianses gan jāslīpē ikdienā, jo tās ir fundamentālas. Ar to es domāju, ka šiem spēlētājiem ikdienā vajadzētu trenēties pie pieaugušo komandas – talantīgākajiem LBL, kas vēl nevar LBL – LBL2. Viņiem ir jāpaliek arī LJBL – vietā, kur viņi ir kopā ar savu komandu, saviem treneriem – vietā, kur viņi var izjust līderu lomu un atbildību... Tomēr spēlējot / trenējoties augstā līmenī, viņi saskarsies ar situācijām, kurās būs jāpieņēm lēmumi ļoti ātri, situācijām, kad, ja tu aizej nepareizā close-out – tu tiec sodīts un dēļ tā, komanda zaudē punktus. Tieši šāds rūdījums ir nepieciešams šiem spēlētājiem tuvajā nākotnē, lai atkal spertu soli uz priekšu. Tas ir ļoti svarīgi izaugsmei, jo ar Jaunatnes līgas pieredzi vien šajā vecumā vairs nepietiek.
Vēl viena mūsidās liela problēma ir prasme koncentrēt uzmanību ilgākā laika posma par dažām sekundēm. Tā, lai jau pēc dažiem soļiem laukumā neaizmirstos pārtraukumā sarunātā sadarbība vai pretinieku līdera spēles nianses. To jau savā intervijā minēja Uvis Helmanis – es viņam pilnīgi piekrītu!
Visbeidzot gribētu novēlēt spēlētājiem ātrāk saprast, ka profesionāls darbs nenozīmē tikai darbs treniņos – tā ir visa ikdiena. Tu vai nu esi profesionālis visu laiku, vai neesi tāds. Ceļš nav viegls, no daudz kā jāatsakās, tomēr, ja mērķis ir spēlēt basketbolu nākotnē profesionālā līmenī, par profesionāli mūsdienās jau savā pieejā jākļūst agri.”
Latvijas U16 izlases statistika un spēļu kalendārs: Vīriešu U16 izlase
U16 puišu izlase
Vārds un uzvārds | Poz. | Aug. | Dzim. | Sporta skola | EČ |
Artūrs Žagars | 1. | 182 | 2000 | Rīga/DSN | U16 |
Niks Salenieks | 1. | 180 | 2000 | Rīga/DSN | |
Artūrs Kurucs | 1./3. | 189 | 2000 | Cēsis- Rīga/DSN-Baskonia (ESP | U16 |
Valters Vēveris | 2./3. | 188 | 2000 | Valmiera | |
Rainers Hermanovskis | 2./3. | 187 | 2000 | Valmiera | |
Adrians Šnipke | 2./3. | 192 | 2000 | BJBS Rīga | U16 |
Roberts Bērziņš | 3. | 187 | 2001 | Rīga/DSN | |
Dāvids Vīksne | 3. | 191 | 2000 | Valmiera | |
Oskars Hlebovickis | 3. | 194 | 2000 | Ogres BS - VEF skola | |
Anrijs Miška | 4. | 204 | 2000 | Valmiera - Real Madrid | U16 |
Edvards Mežulis | 5. | 204 | 2000 | BJBS Rīga | |
Armands Berķis | 5. | 202 | 2000 | Jelgava - VEF skola | U16 |
Vadība | |
Artūrs Visockis-Rubenis | Galvenais treneris |
Mārtiņš Gulbis | Treneris |
Roberts Zeile | Treneris |
Ēriks Visockis | Fiziskās sagatavotības treneris |
Ivars Ikstens | Fizioterapeits |
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
+3 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
Tomēr neskatoties neuzko , jāsaka paldies arī šiem cilvēkiem , treneriem , kas ir gatavi uzņēmties atbildību un risku uz savu ādu , jo pats par sevi ir skaidrs , ka darbs nav viegls un kātrs izdarīja visu ko var savu spēju robežās , par to jau šaubu nav galīgi! Šī ir pieredze netikai spēlētājiem , bet arī treneru korpusam un nav vērts spekulēt ar to , kuri bija šajā komandā vājāki , treneri vai spēlētāji, jo diemžēl mēs tāpat nespēsim nomērīt, to vai šie treneri ar citiem spēlētājiem spētu nospēlēt labāk , vai arī šie spēlētāji ar citiem treneriem to izdarītu labāk , spēlētājus es gan domāju netikai tos , kas tika iekļauti šajā sastāvā , bet visus pieejamos. Jo ir zināms , ka daudziem ir jautājumi par dažu labu spēlētāju neiekļaušanu sastāvā.
[+] [-]
Lai vai ka, si turnira pieredze, cerams, kados failos bus caliem smadzenes nosedusies un noderes nakosreiz EC vai ari vienkarsi basketbola.
[+] [-]
1.Ja jau mēs tā skatāmies , tad reāli vislabāko sniegumu, kā komanda sezonas laikā demonstrēja DSN nevis Valmiera. Vienīgā spēle ko zaudēja DSN bija fināla spēle. Regulārajā turnīrā DSN nebija neviena zaudējuma un arī finālos tikai viens jau iepriekš piemenētais.
2. Zeilis jau ja nemaldos vadīja šos konkrētos jauniešu U14 baltijas kausā un tad pēc sastāva izskatījās , ka basketbolu prot spēlēt tikai Valmieras puikas , jo tie tur izteikti dominēja , nevis pēc spēles kvalitātes , bet pēc kvantitātes un spēles laika , tur gan toreiz bija divi izlases sastāvi.
3. Arī uz šo čempi no Valmieras aizbrauca 4 spēlētāji. Vēveris , kas izteikti meta tikai 3p metienus ar vāju statistiku , bet toties ar ļoti solīdu spēles laiku , Hermanovskis , kas spēlē tā arī neiegāja , Vīksne , kuram deva spēlēt pietiekami daudz , bet neko parādīt viņš nespēja un Miška , kas gan nu ir Madrides spēlētājs vairāk kā Valmieras.Ta kā visi Tev vēlamie četri spēlētāji bija sastāvā !
4. No iekšējā mikroklimanta veidošanas ir dzirdēts, ka džeki Jūt, ka pret dažiem kļūdas redz savādāk nekā pret citiem un varat tikai minēt pret ko tas ir!
5. Es apsalūti nedomāju , ka Roberts Zeilis ir slikts treneris , bet man tomēr liekas , ka ir jāvērtē visi faktori , kas var ietekmēt izlases sniegumu, un man liekas , ka treneri no jaunatnes klubiem gribi vai nē tomēr zaudē objitivitāti liekot uzsvaru uz saviem audzēkņiem !
[+] [-]
[+] [-]
Par ļaušanu spēlēt un acu pievēršanu runājot, tas ir normāli, ka tu ļauj brīvāk spēlēt līderiem, kas ar savu sniegumu dod lielāko ieguldījumu komandas spēlē un tie citiem, kuri ir mazāk pārliecinoši, katru reizi uznākot laukumā jāmēģina pierādīt sava atbilsītiba, lai iekarotu lielāku spēles laiku. Pēdējā spēlē mēs redzējām, kāda ir atšķirība starp 1 un 2 sastāvu. Puikas vienkārši nespēj iemest pat spēlē, kas jau ir vinnēta. Kāpēc laist laukumā tos, kuri jūtas nedroši, nevar pabeigt uzbrukumus, nenosedz savus sedzamos? Es redzu pilnīgi normālu pamatotu spēles laika sadali, Kurucs, Žagars, Vēveris, Šnipke, Berķis(kamēr netiek izsists no līdzsvara), pēdējās divās spēlēs Mišķa un tad tikai tie pārējie.
[+] [-]
2. Par to , ka nedroši jūtās kā jūs to saucat "otrais sastāvs" (pēc manām domām nepareizs formulējums , jo komanda ir tikai tad īsta komanda , kad visi ir kā viens ) man liekas , ka ir atbildīgs treneris.
3. Kā piemēru varu minēt kaut vai to , Žagars DSN 2015/2016 sezonā nebūt nebija rezultatīvākais. Žagaram sezonas laikā vidēji bija 16.08 punkti , 4.7 atl. 4.6 asist. Salenieks LJBL caurmērā bija rezultatīvāks par Žagaru 19.82 punkti 5.4 atl., 2.9 asist. Līdz ar to , šeit runāt par kaut kādu baigo līmeņa starpību ir pilnīgs absurds. Es personīgi nevaru iedomātie kādēļ , lai Salenieks pats domātu , ka viņš ir sliktāks par Žagaru. Te vairāk ir jautājums kā treneris katram iedala lomas un prot nodrošināt šīs lomas veiksmīgu izpildi arī no psiholoģiskās puses.
4. Esmu pilnīgi drošs , ka mums starp 2000 gada spēlētājiem vel bez Žagara atrastos kādi 4-6 spēlētāji , kas ar tādu pašu foru no treneru puses un spēles laiku būtu ar līdzīgu rezultativitāti un pienesumu komandai.
5. Saprotiet pareizi , es nesaku , ka Žagars ir slikts , bet to , ka viņš galīgi nav galvas tiesu pārāks par citiem , lai runātu par kādu līmeņa atšķirību. Es šeit vairāk runāju par to , ka komandā kaut kas nav kārtībā ar psiholoģiju un tā jau ir treneru korpusa atbildība.
6. Vel kā piemēru var minēt Raineru Hermanovski , kas LJBL Valmieras sastāvā spēlēja ļoti rezultatīvi , vidēji 18.17 p. Finālspēlē kuru Valmiera vinnēja DSN ar to pašu Žagaru sastāvā , Rainers guva 21 p , bet eiropas čempionātā pēkšņi nespēj paspēlēt. Un tādu piemēru trenera Visocka vadībā ir vairāki. Jautājums , kas tam ir pie vainas ???
[+] [-]
[+] [-]
+1 [+] [-]
Es gan ļoti priecātos , ja viņš vai jebkurš cits no mūsu LV spēlētājiem tādu līmeni sasniegtu !
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
Kāpēc lai man būtu kauns rakstīt par to, ka Žagars ir talantīgs jauns spēlētājs? Ja ir acīmredzami,ka viņš ir galvastiesu pārāks, labi redz situāciju, pats ar savu darbību spēj radīt situācijas komandas biedriem? viņš ir pēdējo 4-5 gadu talantīgākais saspēlnieks. Jā, viņam bija kļūdu sērijas arī, bet kopumā iespaids ļoti labs. es neesmu īpaši reliģijas nomākts, man īsti nav aizspriedumu rakstīt dievu ar mazu burtu. pilnīgi vienalga, patiesībā.
vispār, man liekas šādi turnīri ir labākais atlases instruments, lai saprastu, kas patiesībā šie puiši ir, kam viņi gatavi. Tiklīdz viņus izmet no ierastās atmosfēras, no daudzkārt piesauktā latvju bezaizsardzības basketbola, tā pēkšņi skaidri parādās, kas ir līderi, kas spēj arī pret nopietnām komandām iemest, apspēlēt, piespēlēt, nosegt. un var arī redzēt, ka ne visi spēlētāji jūtas labi, un spēj stabili spēlēt, jo acīmredzot ir kāda psiholoģiskā barjera, pārliecības trūkums.
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
un es tieši visu pareizi sapratu un pateicu, kāpēc tā sanāca, ka šnipke bija baigi rezultatīvs līdz brīdim, kad jāsāk spēlēt pret nopietniem pretiniekiem?? tad viņa rezultivitāte strauji pazūd un uzrodas atkal spēlē, kas tiek pārliecinoši vinnēta?
[+] [-]
[+] [-]
bet diemžēl interneta laikos tā ir, tagad var noskatīties spēli un ne tikai izlasīt pēcspēles aprakstu, statistiku ziņas, bet arī uzrakstīt savu viedokli, iespaidus. Mans viedokli ir tāds, kā pāris vai mazliet vairāk spēlētāji nospēlēja labi, brīžiem lieliski vai tuvu tam, bet citi tā arī nespēja parādīt cerēto sniegumu, dažī sāka rādīt šādu sniegumu tad, kad jau bija par vēlu. Kādi kuram bija iemesli, vells viņ zina. It kā treneris būtu jāzin. Treneris, starp citu, it kā skaitās viens no labākajiem jaunās paaudzes treneriem.
Varbūt sagatavošanās posmā vajadzēja mazāk raustīt sastāvu, vairāk iespēlēt vienus un tos pašus spēlētājus, lai viņi saspēlējas un iegūst pārliecību. Lai meklē un atrod iemeslus, kļūdas, lai analizē. Uzkrītošs arī bija kvalitatīvu garo pienesuma trūkums, kā aizsardzībā, tā uzbrukumā.