Vairāk uzmanības fiziskajai sagatavotībai un traumu profilaksei

Par problēmu. Visu vecuma grupu spēlētājiem, sevišķi meitenēm, daudz vairāk jāstrādā pie vispārējās fiziskās sagatavotības (tālāk tekstā VFS). Visa gada garumā, katrā nodarbībā tam veltot 15-20 minūtes iesildoties un, protams, pirms vai pēc treniņa ikdienā. Vismaz 2-3 reizes nedēļā. No pubertātes vecuma līdz 18-19 gadiem ar savu ķermeni būtu jāstrādā vismaz 30% no laika, ko pavadām spēlējot bumbu. Garajiem spēlētājiem – līdz pat 50% no laika, kas tiek pavadīts ar bumbu rokās.

Par skaitļiem. Latvijā pagaidām nav basketbolistu VFS kvalitātes standartu – kas kurā vecumā jāprot, kādi kontrolrādītāji jāsasniedz. Nebūtu pareizi izraut no konteksta ārzemju testu rezultātus. Esmu sācis tādus izstrādāt, bet tam ir vajadzīgs laiks.

Par kvalitāti. Kad jaunais spēlētājs pirmo reizi tiek uzaicināts Latvijas izlasē, gandrīz neviens nav sagatavots darbam. Nevar nostāvēt uz vienas kājas disbalansā, nemāk ne pareizi pievilkties, ne atspiesties, ne piesēdienu uztaisīt. Varu ieteikt, kas darāms, bet jēga nebūs liela, jo nav speciālistu, kas ikdienā ar jauniešiem strādās regulāri un pareizi.

Par cēloņiem. Basketbola treneriem trūkst specifisku zināšanu par VFS un diemžēl neviens basketbolists nav kļuvis par fiziskās sagatavotības treneri. Ar pieredzi vien nepietiek – vēl daudz jāmācās un zināšanas jāsistematizē. Jāsaprot, kā darbojas ķermenis un kā tam palīdzēt.

Par sekām. Traumatisma līmenis diemžēl ir ļoti augsts. Treneri nepievērš pietiekamu uzmanību vingrinājumu pareizai izpildei un traumu profilaksei. Šīm problēmām parasti sāk pievērsties jau pēc savainojuma (piemēram, potīšu, laterālo vai mediālo menisku plīsumiem utt. – visbiežākajām traumām, ar ko bērni sastopas basketbolā).

Par pakāpenību. Pēc pubertātes vecuma sasniegšanas jāpievēršas nopietnam darbam ar savu svaru un hantelēm. Audzēkņiem jāiemāca pareiza vingrinājuma kustība, sākot ar pievilkšanos un atspiešanos, līdz piesēdieniem, spiešanai un raušanai ar hantelēm, kam ir svarīgs tehniski pareizs izpildījums, tāpēc ir vajadzīgs speciālista padoms. Modē ir darbošanās ar svaru stieni, taču līdz tam vajadzīgs četru piecu gadu sagatavošanās darbs. Esmu redzējis, kā 16 gadus vecs bērns šķībi greizi taisa piesēdienu ar 100 kg uz pleciem. Pirmkārt, nekāda jēga, jo dara nepareizi. Otrkārt, palielinās traumu risks. Domāšana pēc principa – jo vairāk kilogramu, jo lielāks efekts – ir kategoriski nepareiza.

Par pārslodzi. Gribu pievērst uzmanību jauno basketbolistu (15-19 gadi) lielajam spēļu skaitam, atņemot laiku treniņa procesam. Sezonas garumā ar tikai 3-4 treniņiem nedēļā ir stipri par maz, lai izaugtu pasaulē konkurētspējīgi basketbolisti. Lai sportā sasniegtu augstu līmeni, desmit gadu laikā jātrenējas pa 10 reizēm nedēļā. Tas attiecas arī uz basketbolu. Supertalantu mums ir maz, tāpēc gudri jāstrādā ar to, kas ir.

Par risinājumu. Katrā sporta skolā un klubā vajadzētu būt fiziskās sagatavotības trenerim, kurš saprot, kas ir iesildīšanās, kā pareizi izpildīt vingrinājumus. Nepieciešams arī īpašs inventārs, bet tie nav milzīgi izdevumi. Ja sporta skola gadā atvēlēs 300 latu, pēc pieciem gadiem būtu viss, kas vajadzīgs. Vajadzētu sākt risināt šo problēmu nekavējoties.

Par kadriem. Sporta pedagoģijas akadēmijā nav tādas specialitātes. Fiziskās sagatavotības treneris basketbolā parasti ir vieglatlētikas speciālists. Bet ar to ir stipri par maz, lai saprastu basketbolista izaugsmes specifiku. Basketbola fiziskās sagatavotības trenerim jāzina viss, kas saistīts ar darbu zālē – iesildīšanās, sprinta un kustību koordinācijas vingrinājumi, dinamika utt. Darbs svaru zālē, visāda veida vingrinājumi uz nelīdzenas virsmas, lai trenētu līdzsvaru un saišu elastību. Darbs ar savu ķermeni un pareiza kustību izpilde, sākot ar atspiešanos, izklupieniem un ātrumspēka vingrinājumiem gan ar hantelēm, gan bez tām. Seko pirmstraumu rehabilitācijas vingrinājumi dažādām muskuļu grupām un, protams, pati rehabilitācija – ja tāda nepieciešama. Jāsaprot atjaunošanas process – sākot ar stiepšanas vingrinājumiem, Foam rolleri un the Stick, kā arī ledus vannu izmantošana. Un, protams, viss, kas saistās ar sabalansētu uzturu – līdz pat vitaminizācijai, jo profesionāls sportists nevar saņemt visas organismam nepieciešamās vielas ar parasto ēdienu. Jāsaprot atjaunošanas process – sākot ar stiepšanas vingrinājumiem, Foam rolleri un the Stick (masāžas rullītis ar ko sportists darbojas pats), kā arī ledus vannu izmantošana. Un, protams, viss, kas saistās ar sabalansētu uzturu – līdz pat vitaminizācijai, jo profesionāls sportists nevar saņemt visas organismam nepieciešamās vielas ar parasto ēdienu.

Par ietekmi. LBS atbild par izlašu sportiskajiem rezultātiem, bet mūsu rīcībā nav reālu sviru, lai ietekmētu šo rezultātu sagatavotājus – jaunatnes trenerus. Pirms dažiem gadiem Basketbola savienībai bija laba ideja pārņemt no Izglītības un zinātnes ministrijas jauniešu basketbola treneriem atvēlēto finansējumu, vienlaikus uzņemoties metodisko vadību, taču to noraidīja. Atliek tikai pārliecināšana cilvēcisko kontaktu ceļā.

Par sadarbību. Esmu gatavs dalīties zināšanās, taču pretī jābūt ieinteresētībai. Līdz šim laba sadarbība veidojusies ar Aigaru Neripu un Rīdzeni, ar Mudīti Zanderi (Kolibri), ar Pēteri Ozoliņu Ogrē, Vari Krūmiņu Jelgavā, Iecavas sporta skolas treneriem (ja kādu esmu aizmirsis, lūdzu, piedodiet). Piemēram, jaunais treneris Ēriks Visockis pie manis skolojās pusotru gadu un esmu pārliecināts, ka viņš tagad zina, ko dara. Esmu gatavs strādāt arī ar citiem, kurus interesē šī problēma. Ceru, treniņu videosižetus ar laiku publicēt LBS mājaslapā

Par kritērijiem. Labākais pārliecinātājs ir darbs un rezultāti. Pie manis jau ilgi regulāri trenējas Rolands Freimanis, Edmunds Dukulis, Kaspars Vecvagars utt. –  tie ir spilgtākie piemēri ar atzīstamiem rezultātiem basketbolā. Viņiem nav bijušas traumas un uzskatu, ka viņi ir sagatavoti turpmākajiem dzīves izaicinājumiem – iemācīti valdīt pār savu ķermeni, bet, protams, visiem vēl jāattīstās kā basketbolistiem. TTT komandā pērn nebija nevienas muskuļu traumas. Protams, kontakta spēlē nevar būt garantija pret dažādām nejaušībām, taču ķermeni var sagatavot tā, lai risks būtu mazāks pat asu sadursmju brīžos.

Par darba organizāciju. Olimpiskajā centrā esmu katru dienu, manu darbu ar izlašu dalībniekiem apmaksā LBS, audzēkņiem jāmaksā tikai par zāles izmantošanu. Ja vien ir vēlēšanās, iespējasvar atrast gan spēlētāji, gan treneri.