Patiess stāsts: NBA miljonu vietā – cietums

Tonijs Fārmers 2012. gada pavasarī bija viens no valstī labākajiem 100 vidusskolēnu basketbolistiem, pie tam priekšā vēl bija pēdējais gads vidējās izglītības iestādē. ESPN jau tobrīd starp visiem ASV skolēniem, arī gadu vecākajiem, Fārmeru novērtēja kā 17. labāko vieglo uzbrucēju. Jau desmitajā klasē Fārmera ģimenei uzbāzās koledžu treneri ar aicinājumiem nopietni apsvērt iespējas pieņemt bezmaksas augstāko izglītību savās universitātēs. Pirms pēdējā vidusskolas gada desmit koledžas, tostarp no spēcīgās „Big East” konferences, piedāvāja Fārmeram stipendiju. 201 centimetru garais un 99 kilogramus smagais jaunietis ar izvēli nesteidzās – galu galā vēl priekšā bija viens gads vidusskolā, kura laikā varētu ienākt vēl vairāki kārdinoši piedāvājumi.

Fārmers mācījās un savu basketbolista talantu atrādīja Gārfīldhaitsas vidusskolā Ohaio štatā – nepilnu divdesmit minūšu braucienā no Klīvlendas. Pilsētas, kas ekonomiskās lejupslīdes kontekstā meklē varoņus savās sporta komandās, lai kaut uz dažām stundām spētu izrauties no ikdienas problēmām. Pilsētā, kas šovasar piedzīvoja Lebrona Džeimsa atgriešanos mājās.

Vienmēr var teoretizēt un sapņot par to, kā būtu, ja būtu. Ja Fārmers pirmajā koledžas gadā būtu attaisnojis cerības basketbola laukumā, pastāvētu ļoti reāla iespēja, ka basketbolists būtu pieteicies draftam jau 2014. gada vasarā. „Cavaliers” šovasar bija pirmās izvēles tiesības draftā, kas ļāva draftēt Endrjū Viginsu un beigu beigās iegūt Kevinu Lavu, kā arī 33. izvēle otrās kārtas sākumā. Varbūt Džo Herisa vietā „Cavs” būtu izvēlējusies mājinieku Toniju Fārmeru, varbūt to būtu izdarījusi kāda cita komanda jau krietni agrāk, jau pirmajā kārtā. Kas to lai zina, bet potenciāls, lai tur nonāktu, Fārmeram bija pietiekams, ja vien...

Ja vien Fārmers 2012. gada aprīlī nebūtu izdarījis kļūdainas izvēles savā dzīvē. Agrā 23. aprīļa rītā, ap pulksten 7, tobrīd 18 gadus vecais Fārmers sagaidīja savu bijušo draudzeni Andrea Leinu viņas dzīvokļa mājā. Abu attiecībās bija iestājusies krīze un tās tuvojās šķietami loģiskām beigām. Tikai Tonijam tas nešķita loģiski, puisim to bija grūti pieņemt, bet tas neattaisno rīcību, ar ko jaunais basketbolists izcēlās dažus mirkļus pēc jaunās sievietes parādīšanās viņa redzamības zonā. Fārmers uzsāka skaļu vārdu apmaiņu un bija tik saniknots, ka nespēja sevi vairs valdīt. Vidusskolēns pacēla roku pret Andrea – tas vēl būtu maigi teikts. Tonijs piekāva savu bijušo draudzeni un, dodoties projām, paņēma viņas mobilo tālruni, datoru, maksājumu karti un automašīnas atslēgas...

Pēc nepilnām divām nedēļām medijus pāršalca vēsts par talantīgā basketbolista arestu un apsūdzību uzrādīšanu. Fārmers pieļāva vēl vienu kļūdu gandrīz uzreiz – tā vietā, lai atvainotos un meklētu iespējas, kā izlīgt, Tonijs, līdz izmeklēšanas beigām un tiesai palaists nosacītā brīvībā, sūtīja Leinai draudu īsziņas ar tekstu, ka viņam būtu vajadzējis izdarīt vēl vairāk. Stāsta turpinājumā atklājoties šausmām, ko Fārmers paveica, katrs pats var izdarīt secinājumus par šī cilvēka psihisko stāvokli, vismaz tajā brīdī...

Tiesas procesā kā pierādījums galdā un videoatskaņotājā tika likts ieraksts no video novērošanas kameras konkrētajā dzīvokļu mājā. Leinai ienākot pa durvīm, Fārmers ilgi negaidīja līdz izdarīt pirmos fiziskos aizskārienus, brīdi vēlāk sekoja vilkšana aiz matiem, sitieni ar kājām, kamēr jaunā sieviete sarāvās vienā no stūriem... Neraugoties uz to, kam šī meitene izgāja cauri, tiesā viņa aicināja tiesnesi Pamelu Bārkeru nepiespriest Fārmeram reālu cietumsodu. „Nezinu, kāda veida palīdzība viņam ir vajadzīga. Nezinu, kas viņam bija iekodis tajā dienā. Zinu, ka viņš ir labs cilvēks. Ceru, ka viņš joprojām ir. Ceru, ka viņš no šī visa mācīsies,” sacīja Leina.

Par Fārmeru iestājās arī viņa vidusskolas komandas treneris Sonijs Džonsons: „Esmu šeit, lai no sirds teiktu, ka šis jaunais cilvēks, ja dosiet viņam iespēju, piecu gadu laikā, liks jums būt lepniem. Es to zinu. Es pazīstu viņu.” Iespējams, Džonsona acīs mirdzēja dolāru banknotes, ko Fārmers iegūtu, tuvāko gadu laikā nonākot NBA. Trenera rīcība jau tad, kad Fārmers bija cietumā, liek domāt, ka Džonsons nav zaudējis cerību saglabāt labas attiecības ar spēlētāju. Par to mazliet vēlāk, bet, atgriežoties pie tiesas sēdes, sprieduma pasludināšanas dienā zālē bija ne vien Fārmera un Leinas tuvinieki, bet arī vidusskolas skolotāji. Tas, kas notika brīdi pēc sēdes sākuma, šokēja visus.

Mēdz teikt, ka ASV ir otro iespēju zeme, bet tiesnesei Pamelai Bārkerei pēc iepazīšanās ar pierādījumiem nešķita, ka šis būtu tam piemērots gadījums. Fārmers varēja saņemt cietumsodu no diviem līdz astoņiem gadiem, bet, acīmredzot, Tonijs cerēja uz ko krietni maigāku. No Bārkeres lūpām izskanot vārdiem „trīs gadi cietumā”, Fārmers neticīgām un izmisušām acīm vērsās pie labajā sānā stāvošā advokāta, pārjautājot: „Man iedeva trīs gadus?” Dažas sekundes vēlāk apjēdzis, ko tas nozīmē, Tonijs saļima uz tiesas zāles grīdas.

Tā vietā, lai, iespējams, jau šoruden uzsāktu savas NBA gaitas, Fārmers vēl gadu pavadīs cietumā. Cerības uz priekšlaicīgu atbrīvošanu, visticamāk, ir zaudētas, un tas atkal noticis paša Fārmera un viņa trenera Džonsona dēļ. Proti, Fārmers no cietuma rakstīja vēstules kādai nepilngadīgai vidusskolas meitenei, taču adresēja tās Džonsonam, kurš savukārt vēstules nodeva meitenei. Meitenes māte, uzzinājusi par vēstulēm, vērsusies policijā. „Tonijam bija dzimumattiecības ar manu meitu skolas teritorijā, kad viņam bija 18, bet viņa vēl gāja pamatskolā,” sacīja meitenes māte. „Mana meita informēja direktoru, ka par to teikusi trenerim Džonsonam, kurš nekādi nereaģēja.” „Fox 8” ziņu dienesta uzrunāts, Džonsons nevēlējās īpaši komentēt situāciju.

20 gadus vecais Tonijs Fārmers cietumsodu izcieš Loreinas labošanas iestādē, kas ir viens no pārblīvētākajiem cietumiem Ohaio štatā. Tajā tiek pāraudzināti gandrīz pusotrs tūkstotis ieslodzīto, lai gan būvēts priekš ne vairāk kā 1089 personām.

„Tiesāšanas vadlīnijās nekas nav teikts par basketbola zvaigznes statusu un iespējām attīstīt savu potenciālu un karjeru,” pēc sprieduma nolasīšanas medijiem norādīja tiesnese Bārkere. „Meitene uzskatāmi tika traumēta šajā situācijā. Viņš draudēja viņai, sakot, ka vajadzēja izdarīt kaut ko vairāk, kas kopā ar video redzēto mani pārliecināja par šādu lēmumu. Iespējas, ko viņš zaudējis...es teiktu, ka viņš pats tās zaudēja.”