Kā CSKA nevienojās ar NBA

CSKA dīdžejs Kušenko
Krievijas spēcīgākais vīriešu basketbola klubs „CSKA” cenšas veidot amerikāņu pieeju basketbolam. „Dīdžejs Sergejs” jeb 46 gadus vecais CSKA prezidents Sergejs Kušenko pirms trīs gadiem nolēma klubu attīstīt atvērta un brīva tirgus vidē. Tā bija jauna iniciatīva krievu noslēpumainības un stingrās rokas politikas dominētajā valstī.

Kušenko centienus un ambīcijas pamanīja Ziemeļamerikas Nacionālās basketbola asociācijas vadība. Pēdējos trīs gadus Kušenko pacietīgi risināja sarunas par unikālas partnerības izveidi starp CSKA un NBA. Līgas komisārs Deivids Sterns ierasti dod priekšroku laulībām ar starptautiskām federācijām un līgām, taču Kušenko redzējums bija pietiekami nozīmīgs, lai šoreiz šāda sadarbība veidotos ar klubu. 2008. gada februārī NBA bija gatava parakstīt līgumu, kas atvērtu Krievijas iespēju robežas abām pusēm.

Jaunās Pasaules pēdās
Krievijā basketbols ir svarīgs, jo vispirms tas bija svarīgs Savienotajās Valstīs. Savulaik Padomju Savienībā sāka attīstīt basketbolu ar mērķi pierādīt, ka iespējams amerikāņus sakaut viņu pašu spēlē. Viņi sāka ar dominēšanu Vecajā Pasaulē (Eiropā), izcīnot pirmos sešus Eiropas Čempionu kausus. Pirmie trīs kausi ceļoja uz padomju okupēto Latviju, Rīgas ASK, kuru trenēja leģendārais Gomeļskis, trīs nākamos sadalīja Iekšlietu ministrijas atbalstītais Tbilisi „Dinamo” un, protams, Maskavas „CSKA”.

Šodien 1500 amerikāņu basketbolistu spēlē dažādos ārzemju klubos, bet viss sākās Eiropā. Nolūkā apturēt Padomju Savienības klubu dominanci, eiropieši sāka importēt pirmos amerikāņu viesspēlētājus (tiesa, amerikāņu studenti mēdza spēlēt Eiropā, tostarp Latvijā un sieviešu komandās arī pirms Otrā Pasaules kara – eSports.lv).

Haitauers ierodas Madridē
1962. gadā Madrides „Real” kļuva par pirmo Rietumeiropas klubu, kas iekļuva Čempionu kausa, šodien Eirolīgas, finālā („Real” muzejā Santjago Bernabeu stadionā Madridē var atrast liecības par kādreizējo Rīgas ASK un Madrides Real sacensību – eSports.lv). Tas notika pēc tam, kad Real leģendārais treneris Pedro Ferandiss ceļoja uz Filadelfiju Pensilvānijā, lai atvestu uz Spāniju 206 cm garo afroamerikāņu spēka uzbrucēju Veinu Haitaueru (Hightower). Haitauers atstāja Kanzasu Vidējos Rietumos gadu pirms bija derīgs NBA draftam.

Eiropa nekad iepriekš nebija redzējusi tādus atlētus kā Haitauers, un, lai gan nākamās 11 sezonas viņš aizvadīja NBA un Amerikas Basketbola asociācijā, viena sezona Eiropā radīja lielāku pieprasījumu pēc amerikāņiem, lai stātos pretī austrumu sāncenšiem.

Gomeļska sakari Kremlī
Kā jau minēts, Padomju Savienībā bija sācies Gomeļska laikmets. 1969. gadā viņš kļuva par CSKA galveno treneri, 11 gadus to vadīja, vēlāk kļuva par kluba prezidentu un 30 gadu garumā laiku pa laikam vadīja valsts izlasi.

Dens Pītersons, tā laika amerikāņu treneris Itālijā, šādi raksturo Gomeļski. „Politiski izmanīgs, uzskatīts par vienu no 100 ietekmīgākajiem cilvēkiem Krievijā, daudzu neieredzēts, pazīstams ar Komūnistiskās partijas Politiskā biroja bosiem, nežēlīgs uzvarētājs un slīpēts puisis.”

Gomeļska svarīgākais – un pēdējais – triumfs pienāca 1988. gada Olimpiādes spēlēs Korejas galvaspilsētā Seulā, sakaujot Džona Tompsona vadītos Amerikas koledžu studentus. Rezultātā ASV Basketbola federācija (USA Basketball) četrus gadus vēlāk ķērās pie oriģinālās Sapņu vienības – Dream Team - izveides.

Pēdējā padomju komanda, gluži kā pati Padomju Savienība, tolaik jau svārstījās starp etniskajiem strīdiem (1988. gada spēlēs komandas kodolu veidoja baltieši, īpaši lietuviešu basketbola zvaigznes) un prasībām pēc brīvības. Gomeļskis panāca īslaicīgu atkalapvienošanos komandas ģērbtuvē, pārliecinot Mihailu Gorbačovu atļaut spēlētājiem parakstīt līgumus ar citu valstu klubiem pēc zelta medaļu izcīnīšanas.

Mantinieks atrodas Permā
1991. gadā Padomju Savienība sabruka. 8. decembrī mazā baltkrievu ciemā Belovežā-Viskuļos pie Polijas robežas Krievijas, Ukrainas un Baltkrievijas vadītāji vienojās, ka padomju valstij nav nākotnes, Baltijas valstis atguva neatkarību jau trīs mēnešus ātrāk, pēc augusta apvērsuma mēģinājuma Maskavā. Talantīgākie spēlētāji devās uz labākajiem Eiropas un vēlāk NBA klubiem. Nākamos desmit gadus Krievijas basketbolā bija naudas trūkums. Arī CSKA bija grūti samaksāt rēķinus, lai gan klubs izcīnīja deviņus Krievijas Superlīgas titulus pēc kārtas.

Gomeļska meklējumi, lūkojoties pēc jauna komandas vadītāja, aizveda viņu uz kādreiz slēgto militārās rūpniecības pilsētu Permu, kas līdz 1989. gadam bija nepieejama ārzemniekiem. Perma bija mājvieta „Ural Great” klubam, kas 2001. gadā gāza „CSKA” no Krievijas troņa. „Ural Great” vadīja neviens cits kā Sergejs Kušenko. 2002. gadā Kušenko kļuva par CSKA komandas vadītāju un četrus gadus vēlāk par CSKA sistēmas prezidentu.

Trīs Krievijas basketbola paradoksi
1) Tas netiek pārvaldīts kā bizness
2) Kušenko grib to pārvaldīt kā biznesu
3) Krievijā šobrīd nav nepieciešamības pārvaldīt sportu kā biznesu

Trešo punktu raksturo CSKA piemērs. Klubu atbalsta miljardieris Mihails Prohorovs (42), pasaules vadošā niķeļa un pallādija ieguvēja Noriļskas „Nickel” kādreizējais īpašnieks un tā meitas firmas, Krievijas lielākā zelta ieguvēja, „Polyus Gold” īpašnieks. „Forbes” pasaules bagātāko cilvēku saraksta 24. vietā ar 19,5 miljardu Savienoto Valstu dolāru īpašumu, Prohorovs reti apmeklē basketbola spēles.

2006. gadā Maskavā, NBA Europe Live izrāžu laikā, notiekot daudzveidīgajiem NBA pārtraukumu priekšnesumiem, Prohorovs uzrunāja nedaudzos ārzemju viesus ar vārdiem „Tas viss ir buļļa s...”

Prohorova mazā interese nekavēja klubam kļūt par labāko ārpus NBA. CSKA sešas reizes – rekords! – pēc kārtas sasniedza ULEB Eirolīgas „Četru finālu” un nākamnedēļ Madridē vēlas izcīnīt otro titulu trīs gadu laikā.

Ņūorleānas mīkla
Kušenko palīdz fakts, ka par miljonāru viņš kļuva pirms pievēršanās basketbolam. 1990.-ajos gados Kušenko kopā ar draugiem privatizēja elektroenerģijas kabeļu uzņēmumu „Kamas kabelis” ar 5000 darbinieku. Šodien Kušenko ar sievu Svetlanu un trīs bērniem dzīvo itāļu dizaineru modelētā četrstāvu mājā ar apsildāmām grīdām Maskavas pievārtē.

2006. gadā Kušenko kļuva par CSKA sistēmas, kurā ir 41 sporta struktūra, prezidentu. Īsi pirms ceļojuma uz Ņūorleānas „Superdome” CSKA atklāja, ka ir gatavs ieguldīt gandrīz 10 miljonus dolāru, lai uzņemtu NBA pasākumus Maskavā, ieskaitot labdarībai veltīto jaunatnes pasākumu „Basketbols bez robežām” un pirmssezonas izrādes, iesaistot NBA komandas. NBA eksperti strādātu Maskavā, palīdzot pārveidot basketbolu tirgū balstītā uzņēmējdarbībā. CSKA spēles rādītu NBA TV. Galu galā netika izslēgta iespēja CSKA kļūt par daļu no NBA franšīzes, ņemot vērā nākamajās desmitgadēs plānoto līgas izplešanos Eiropā.

Tikšanās Ņūorleānā. Tai vajadzēja kļūt par formalitāti – parakstīt dokumentus, paspiest rokas, kopīgi fotografēties ar Sternu, bet Kušenko negaidīti pavēstīja, ka nespēj piekrist nosacījumiem. Viņš arī nespēja izskaidrot – kāpēc? Viņš satvēra NBA komisāra vietnieka Ādama Silvera roku un čukstēja „Neuztraucies. Mēs to nokārtosim.”

NBA nav atmetusi cerības.

„Krievija paliek svarīgs NBA tirgus,” saka Silvers. „Esam iedvesmoti pēc diskusijām ar Sergeju un viņa kolēģiem. Ceram kopā ar viņu strādāt pie ilgtermiņa darījuma.”

Taču kaut kas ir mainījies. Vai Kušenko nespēja pārliecināt politiķus vadīt sportu kā biznesu? Vai viņi, par spīti tam, ka paļaujas uz ārzemju basketbola zvaigznēm, nevēlējās veidot partnerību ar amerikāņiem? Stāsts par dīdžeju Sergeju, lai gan nepabeigts, liecina, ka Krievija ar visiem jaunajiem solījumiem tik viegli nenovirzās no vecajām takām.

Tulkojums, apakšvirsraksti un komentāri – Māris Noviks, eSports.lv

Izmantotie resursi:
cnnsi.com