Viedoklis: Interneta laikmetā noslēpumus nenosargāt

Interneta mediji ir pārveidojuši Latvijas komunikāciju telpu, bet lielākā daļa mūsu sporta organizāciju lēmumu pieņēmēji to vēl nav pamanījuši. Publikai pieejamais iekšējai lietošanai paredzētais informācijas daudzums pēdējā gada laikā ir kļuvis daudz plašāks, turklāt izplatās zibenīgi. Šie apstākļi organizācijām liek pilnībā pārskatīt savu komunikācijas stratēģiju, tomēr līdz šim Latvijas sportā esmu novērojis tikai dažus pozitīvus piemērus.

Kā bija 20.gadsimtā?

Nedomājiet, ka latviešiem pirms 10 gadiem klačoties kāre mazāk kā tagad. Tomēr toreiz baumas klejoja krietni šaurākā cilvēku lokā, turklāt to ticamība bija zemāka. Sākumā jūtīgo informāciju zināja, piemēram, uz rokas pirkstiem attēlojams cilvēku skaits. Puse no viņiem to izstāstīja vēl vismaz vienam draugam. Viņš jaunumus pavēstīja brālim, kurš savukārt to padeva tālāk kolēģim. Tā vēsts pamazām izplatījās, bet tas notika gausi, turklāt daudzie soļi neglābjami ieviesa “labojumus” saturā. Tāpat ticamības līmenis nebija augsts – kā lai zina, vai kolēģis tiešām kaut ko zina, vai tikai zīmējas.

Kas ir mainījies šodien?

Vienā vārdā – internets. Gan toreiz, gan tagad Latvijas informācijas telpu veidoja tradicionālie mediji – TV un radio ziņas kā arī dienas laikraksti. Ko pikantu vai skandalozu gan šajos izdevumos atrast ir grūti, jo žurnālistiem ir gandrīz neiespējami “legalizēt” pa draugam uzzināto informāciju. Pa retam dienas laikrakstos gadās kāda atklātāka intervija, kura tad arī izraisa lielāku vai mazāku rezonansi. Soli priekšā minētajiem vienmēr ir bijusi “Sporta Avīze”, kas nav baidījusies no skaļākiem viedokļiem un faktiem, tomēr arī šis kvalitatīvās žurnālistikas medijs ir ierobežots formātā un apjomā.

Tagad par to, kas nācis klāt. Pēdējā gada laikā krietni aktīvāka ir kļuvusi Latvijas lielākā sporta kopiena internetā. Salīdzinot ar 2008.gadu, komentāru un foruma ierakstu skaits portālā Sportacentrs.com ir gandrīz dubultojies, savukārt lietotāju vēlme padalīties ar padzirdēto baumu – šķietami četrkārtojusies. Arvien biežāk kāds no daudzajiem portāla veidotājiem saņem sporta sabiedrības pārstāvju lūgumu pastāstīt vairāk par vienu vai otru lietotāju. Parasti šī interese saistīta ar to, ka publiskā vidē ir izsprukuši ne visiem domāti fakti. Pateicoties Sportacentrs.com lietotāju aktivitātēm, tagad informācija līdz parastajiem mirstīgiem nonāk daudz biežāk, mazāk pārveidota, krietni operatīvāk, turklāt nereti to apstiprina arī citi foruma lietotāji.

Ja Sportacentrs.com forumā lietotāju publicētajām klačām kredibilitāte vismaz sākotnēji ir zema, tad savādāk ir ar šovasar sevi twitter.com vidē itin skaļi pieteikušajiem labi informētajiem sporta sabiedrības pārstāvjiem. Viens tvītiem papildus uzticamību piešķir, tos rotājot ar savu foto basketbola laukumā visuvarenajā CCCP formā. Cits izvēlas palikt anonīms un reputāciju audzē, izceļoties ar precīzu informāciju par publiskajos ziņu avotos vēl nenonākušiem jaunumiem. Lai arī šobrīd šādu zinošu čivinātāju skaits nav liels, toties viņu sniegtā informācija ir aktuāla un bieži skar būtiskākos sporta notikumus valstī, ievērojami paplašinot publikas redzesloku.

Abos divos minētajos avotos atrodamo informāciju šogad jo aktīvi sākuši apkopot dzeltenie interneta mediji – pirmām kārtām jau vipi.lv, kasjauns.lv un mango.lv. Šajos portālos publicētie stāstiņi reti kad ir 100% ticami, toties tajos ir uzsvars uz notikumu skandalozāko pusi un publikai tas patīk.

Minētie interneta resursi ir kardināli izmainījuši attiecību starp publiski pieejamo un noklusēto informāciju Latvijas sporta vidē. Ja senāk lielākā daļa aizkulišu notikumu tā arī palika aiz priekškara, tad tagad ko noklusēt ir kļuvis ļoti sarežģīti. To lieliski pierāda nesen “Sporta Avīzē” lasītā skandalozā basketbola izlases menedžera Edgara Buļa atskaite. Ja pirms desmit gadiem šāda publikācija būtu kā zibens spēriens no debesīm, tad šogad atskaitē verīgāks izlases līdzjutējs nozīmīgus jaunus faktus patiesībā nevarēja atrast. Buļa domraksts tikai apstiprināja un nedaudz detalizētāk aprakstīja agrāk internetā jau izskanējušo informāciju, to ietērpjot interesantā stāstījumā un apaudzējot ar kontekstu.

Kāda ir mācība?

Sporta organizācijām savā komunikācijā ir jābūt daudz drosmīgākām. Ņemot vērā jaunos informācijas telpas apstākļus, mēģinājums neatklāt faktus ir kļuvis daudz riskantāks un arvien retāk šāds risks ir attaisnojams. Sporta organizācijām ir jāstāsta kā par veiksmēm, tā par problēmām un sarežģījumiem. Veicot pirmo soli, funkcionāriem jāmēģina kontrolēt komunikācijas gaita un publikas viedoklis. Ir jāaizmirst par sausajām preses relīzēm par “izskatītajiem jautājumiem” un “pieņemtajiem lēmumiem”. Tā vietā sporta darbiniekiem ir detalizēti jāstāsta par nozīmīgākajiem jaunumiem un, pats galvenais, jāpamato savas darbības. Kā ikviens drosmīgs solis, īstermiņā šāda komunikācijas stratēģija radīs papildus satraukumus, tomēr ļaus sporta organizācijām izvairīties no nepatīkamiem pārsteigumiem un, pats galvenais, ilgtermiņā ievērojami uzlabot savu reputāciju.

Lai parādītu piemēru pozitīvajā virzienā, plānoju nākamreiz jau detalizētāk ar jums padiskutēt par vienu no retajiem interesantajiem komunikāciju piemēriem Latvijas sportā.

Latvijas sporta draugam noderīgi twitter.com profili

twitter.com Ģirts Kalniņš. Bijušais ASK Rīga menedžeris
twitter.com Rūdolfs Petrovs. Sporta draugs, kurš vienmēr ir klāt
twitter.com Uzminiet kurš!? Vērtīga basketbola sabiedrības iekšējā informācija
twitter.com Valdis Valters. VEF Rīga galvenais treneris
twitter.com Arvīds Rasa. SK Cēsis ģenerālmenedžeris
twitter.com Sportacentrs.com svarīgākā informācija twitter.com