K. Kambala: "Atgriezīšos labāks"

Intervijas laikā netika skartas tēmas par kokaīnu un ģimenes problēmām, tā kā Kambala jau iepriekš bija paudis konkrētu viedokli par šīm lietām. Toties tika runāts par pavadīto laiku boksā un nākotnes iecerēm basketbolā. 207 centimetrus garais un aptuveni 127 kilogramus smagais basketbolists gan šobrīd ir noslēpumains saistībā ar iespējamo klubu, kurā varētu spēlēt.

Tava aiziešana no boksa un atgriešanās basketbolā bija negaidīta ne tikai līdzjutējiem, bet arī boksa trenerim Ričardam Stīlam. Cik ilgā laikā tu pats pieņēmi šo lēmumu?
Nezinu, kāpēc treneris pasniedza manu aiziešanu kā negaidītu, jo nekā tamlīdzīga tur nebija. Mums jau iepriekš bija saruna, kurā mēs vienojāmies, ka ja nenotiks apsolītais, tad atgriezīšos basketbolā, kad būs beigusies diskvalifikācija. Tā arī notika.

Kas bija apsolītās lietas?
(izvairīgi) Nevēlos ieiet niansēs. Bija apsolīts vairāk darba un iespēju no viņa puses. Stīls man bija gan treneris, gan menedžeris, bet visus sponsorus es būtībā sameklēju pats. Šeit palīdzēja tas, ka man bija kontakti Lasvegasā. Par fiziskajiem treniņiem es maksāju pats, un sanāca, ka vairāk es tērēju nekā pelnīju nodarbojoties ar boksu.

Pirmajā cīņā saņēmi 500 dolāru lielu honorāru (pēc nodokļu nomaksas). Vai pēdējā cīņā šī summa bija lielāka?
Nē, būtiski lielāks honorārs nebija. Es nopelnīju desmit reizes vairāk no sponsoriem nekā ar honorāriem. Meklēt sponsorus ir menedžera darbs, bet bija tā, ka es pirms cīņām pats skraidīju apkārt un meklēju viņus. Es ticu, ka, ja es boksētos, tad divu gadu laikā sasniegtu tikpat augstu līmeni kā basketbolā. Tam ticēja arī treneris.

Lēmumu pamest boksu pieņēmi pirms vai pēc pēdējās cīņas?
Par atgriešanos basketbolā biju sācis domāt jau pirms cīņas. Apziņa, ka drīz beigsies diskvalifikācija netraucēja, jo es arī ar boksu nodarbojos ar sirdi un dvēseli. Joprojām nezinu nevienu cilvēku, kas boksā no amatieriem līdz profesionāļiem aizgāja sešos mēnešos. Pusotra gada laikā es ne tikai to paveicu, bet arī uzvarēju vairākas profesionālās cīņas.

Kas bija galvenās lietas, ko ieguvi boksā?
Noteikti lielu pārliecību par sevi. Atkal izjutu darba garšu. Iepriekš es basketbolā jau biju diezgan daudz sasniedzis, un darbs bija palicis vienmuļš.

Vai pavadītais laiks boksā palīdzēs arī basketbolā?
Noteikti. Koordinācija tagad man palikusi daudz labāka. Vakar (intervija notika sestdien – aut.) biju aizgājis pie sava bijušā trenera Valda Valtera uz treniņu. Valters bija pārsteigts, cik man ātri kustas kājas un cik labā fiziskā kondīcijā es esmu.

Vai arī boksā tiki pakļauts dopinga pārbaudēm?
Jā, gan pirms cīņām, gan pēc. Pārbaudīt varēja jebkurā brīdī. Pēc katras cīņas dopinga testi notika obligāti, reizēm arī pirms.

Vai šobrīd treniņos piestrādā pie lietām, kas agrāk tev basketbolā nebija tik labas?
Vairāk metu pustālos metienus. Domāju, ka nākotnē man tas noteikti noderēs. Trīspunktniekus gan nemetu, vajag visu pa vienam solītim uz priekšu veikt (smaida).

Nesen aizvadīji treniņus ar Latvijas izlasi. Kādi iespaidi par spēlētājiem?
Negribu runāt par konkrētām personībām, bet kopumā izlasē ir daudz jaunu un talantīgu spēlētāju. Ja viņi daudz laika veltīs tam, lai smagi strādātu un pilnveidotu sevi, viņiem ir iespējas sasniegt daudz. Mums Latvijā diemžēl ir tā, ka tiklīdz mēs zināmu līmeni sasniedzam, tad aizmirstam, ka jāturpina strādāt tikpat cītīgi kā iepriekš.

Kā sapraties ar galveno treneri Nenadu Trajkoviču?
Man ļoti patīk viņa mentalitāte. Viņš neaizraujas ar "es esmu gudrāks ciemā par visiem". Trajkovičs lieto vienkāršus paņēmienus, lai uzvarētu. Ja viņš uzskata, ka varam uzvarēt ar vienu pick n roll, tad tā arī tiks darīts. Nav jāskraida daudz riņķī, ja punktus var gūt arī vieglākā ceļā. Basketbola izpratne viņam ir ļoti laba. Mēs ļoti labi sapratāmies.

Pēc gada Latvijas izlasē varētu būt tu un Biedriņš, bet abi spēlējat vienā pozīcijā. Vai varēsiet sadalīt spēles laiku?
Atklāti sakot, šobrīd par to nemaz nedomāju. Biedriņš var spēlēt arī ceturtā numura pozīcijā. Mēs abi varam būt groza apakšā. Taču tas būs jāskatās vairāk treniņos, kad man jau būs beigusies diskvalifikācija. Šobrīd par agru par to domāt.

Vai dzīvodams ASV esi klātienē apmeklējis pagājušajā sezonā kādu spēli ar Biedriņa piedalīšanos?
Nē, neizmantoju šādu iespēju. Diezgan aktīvi trenējos boksā, tā ka citām lietām atlika mazāk laika.

Iepriekš tika ziņots par klubu lielo interesi par tevi. Cik un kādi piedāvājumi no klubiem tev šobrīd ir?
Piedāvājumi un iespējas ir, bet šobrīd nevēlos vēl neko atklāt. Skatāmies ar aģentu, kur izdevīgāk ir finansiālajā un sportiskajā ziņā. Pagaidām neskrienam notikumiem pa priekšu. Šobrīd esmu labākajā fiziskajā formā savā dzīvē. Man nebūs vajadzīga iespēlēšanās, jo basketbols ir tas, ko es esmu darījis visu dzīvi jau no trīs gadu vecuma, kad pirmo reizi paņēmu bumbu rokās. Divu gadu laikā nevar arī aizmirst kā ar riteni jābrauc (smejas). Sliktāks kā iepriekš es noteikti nebūšu, tātad paliek tikai viens variants.

No Latvijas klubiem interese ir?
(viltīgi smaida) Varbūt.

Nevēlies atklāt?
Kā lai saka – labāk viens zaķis rokā nekā divi kokā (sirsnīgi smejas). Tajā sakāmvārdā gan nebija runa par zaķiem, bet doma ir skaidra. Piedāvājumu izskatīšana ir aģentu kompetencē, un viņi vēl nevēlas, lai es par to šobrīd runātu. Man pret to nav iebildumu, visam savs laiks.

Ko darīsi, kad Eiropas čempionāta kvalifikācijas spēles būs izspēlētas un spēlētāji dosies uz klubiem? Vai līdz tam laikam jau būsi ticis skaidrībā par nākamo klubu?
Tad es došos tālāk... vai tuvāk (smaida). Domāju, ka līdz tam laikam klubs jau būs izvēlēts, jo vēlos sākt trenēties ar komandu vismaz divus mēnešus pirms diskvalifikācijas beigām. Tas būtu tikai loģiski. Tiem, kas teiks, ka man nav bijis spēļu pieredzes, es likšu pretī argumentu, ka trenējos no augusta un esmu labā kondīcijā.

Vai tev ir vismaz aptuvens priekšstats par Latvijas basketbola līmeni šobrīd?
Neesmu redzējis, lai spriestu par to. Esmu redzējis tikai izlasi darbībā. Priecājos, ka mans bijušais treneris Valdis Valters atkal strādā ar jaunajiem spēlētājiem. Viņam vienmēr ir bijis talants uzlabot un nostiprināt spēlētāju individuālo meistarību. Daudzi no bijušās Valtera Basketbola skolas (VBS) tagad spēlē augstā līmenī. Ja tiktu izveidota komanda no kādreizējiem VBS spēlētājiem, tad domāju, ka mēs varētu būt Eiropas TOP līmeņa komanda.

Vai pēc boksa nebūsi kļuvis agresīvāks basketbola laukumā?
Noteikti būšu enerģiskāks, taču nedomāju, ka man būs, piemēram, piezīmju problēma. Drīzāk esmu palicis mierīgāks, ieguvis vēl lielāku pārliecību par sevi. Neesmu pārliecināts, ka pretinieki mani gribēs provocēt uz asumiem (smejas). Uz laukuma no manis neko tādu nesagaidīsiet. Laukumā jāspēlē basketbols.