Facebook
GoogleMesina: "Jaunajiem basketbolistiem galvenais ir prāts"
Basketbola kluba Maskavas "CSKA" galvenais treneris Etore Mesina savā pēdējā blogā atklāj jauno basketbolistu lielāko mīnusu, kas var būt arī viņu pluss - tas ir prātā. Mesina arī atklāj apstākļus, kas var padarīt par zvaigzni.
Mesina savu ierakstu sāk ar stāstu par svaigākajiem notikumiem. Eirolīgas spēlē komanda cīnījās pret "TAU" un tur no jaunajiem spēlētājiem gaidīja nelielu minūšu skaitu un iespējamās kļūdas nokaitētajā atmosfērā un talantīgo pretinieku spiediena rezultātā. Citiem vārdiem sakot - no jaunajiem neko būtisku negaidīja. Rezultātā katrs nospēlēja četras-piecas minūtes un guva vismaz grozu, rūpīgi izpildot savus uzdevumus, jo faktiski nebija psiholoģiskā spiediena būt labiem. Beigās visi bija priecīgi.
Tālāk Mesina paskaidro, kāpēc jaunajiem basketbolistiem viss ir atkarīgs no prāta savešanas kārtībā: "Pieņemsim, ka fiziski un tehniski jaunie ir gatavi spēlēt šajā līmenī. Tālāk tas ir atkarīgs no garīgās sagatavošanās, garīgā darba - no prāta, kas rada neticami lielu atšķirību. Jaunie spēlētāji ir ļoti atkarīgi no sava snieguma. Viņi ļoti iedvesmojas no laba snieguma, bet ir šausmīgi vīlušies un neapmierināti pēc slikta. Viņi nesaprot sava vecuma dēļ, ka labs spēlētājs par tādu kļūst, kad ir stabils gan labās, gan sliktās dienās. Mūsu līmenī [Eirolīgā un Krievijas augstākajā līgā - aut.] nevar atļauties vienu lielisku spēli un otru vāju. Otru vajag vismaz vidējā līmenī."
"Jaunajam spēlētājam labā komandā vienmēr būs iespēja, jo visa uzmanība ir uz galvenajiem spēlētājiem [jeb līderiem]. Tāpēc var dot ieguldījumu spēlējot aizsardzībā, izcīnīt atlēkušās bumbas un mest, esot brīvam. Būs daudz reizes, ka sedzējs jauno atstās brīvu, lai palīdzētu partnerim [nosegt līderi]. Šādos brīžos jābūt noskaņotam mest. Nevajag tērēt laiku domājot, jo tas tikai radīs kļūdas. Parasti tas būs metiens palēcienā, nevis caurgājiens, tāpēc jābūt spējīgam iemest."
"Diemžēl daudzi jaunie nesaprot cik svarīgi ir attīstīt uzticamu pustālo metienu palēcienā. Viņi paļaujas uz caurgājieniem un dīvainiem gājieniem, kustībām. Amerikāņiem ir tās pašas problēmas, kad viņi atbrauc uz Eiropu. Viņi domā, ka lēciens, spēja iziet caurgājienos ar bumbu var atrisināt visu uzbrukuma problēmu. Viņi nesaprot, ka aizsardzība vispirms atļaus metienu palēcienā (jump-shot). Kad tu pierādīsi savu spēju iemest, viņi sāgs agresīvāk segt, dodot iespēju paskriet garām [caurgājienā]."
"Vēl viens iemesls - katra bumbas kontrole (possession) ir ļoti svarīga. Viduvējās komandās tā var atļauties kļūdīties ar domu, ka vēl jau daudz jāspēlē utt. Bet mūsu līmenī tā nevar. Itālijā un Spānijā puikas parasti spēlē viduvējās komandās. Rūdijs Fernandezs - "Badalona", Danilo Galinari - "Milano". Citādāk ar Barnjani - viņš bija pēc talanta, garīgi un fiziski gatavs spēlēt [augstā līmenī]. Viņš ir izņēmums. Parasti jaunie spēlē viduvējā komandā un mācās no savām kļūdām tur. Ja prāts pietiek - izaug, ja nē, tad paliek turpat visu karjeru."
"Treniņos šeit CSKA jaunajiem grūti turēties treniņos, jo pārāk respektē veterānus - tā nevajag. Un pie sevis domā, ka tāpat nedabūs spēles laiku - arī tā nedrīkst domāt! Tā viņi attīsta sevi kā treniņpartneru mentaliāti. Un tad viņi nav gatavi spēlēt, kad pienāk tā iespēja. Galvenais ir būt pastāvīgam (spējīgam katru dienu sevi turēt rāmjos) pašdisciplīnā gan laukumā, gan ārpus tā. Tālāk jāpilnveido aizsardzības mentalitāte (domāšana), kas reizēm ir tuvu nullei."
"Jaunie reizēm nezina, kas vispār ir aizsardzība. Viņi nesaprot, ka jābūt agresīviem aizsardzībā. Krievijā, diemžēl, aizsardzība nav spēlētāju stiprā puse. Visi ir talantīgi uzbrukumā, bet manuprāt viņiem pietrūkst 1) agresivitāte aizsardzībā un 2) spēja piespēlēt uzbrukumā. Trūkumi aizsardzībā traucē iegūt vairāk spēles laika. Pie manis CSKA jāspēlē labi aizsardzībā, lai tiktu laukumā un dabūtu minūtes. Jo punktus tāpat daudz viņš nemetīs, vienalga kādas būs uzbrukuma spējas. Pat sedzot lielāku un spēcīgāku pretinieku, jāmēģina viņam neļaut izvērsties jebkurā gadījumā. Diemžēl jaunie vienkārši pieņem, ka viss notiek pēc pretinieka prāta. Beigās viņiem ir visi pasaule alibi un attaisnojumi..."
Noslēgumā Mesina piebilst, ka visgrūtākā spēle vienmēr ir nākamā. Un skaitās nevis mirkļa uzplaiksnījumi, bet stabilitāte, pastāvīgums (consistency). Rezumējot - viss ir atkarīgs no spējas noskaņoties, agresiviātes, gatavības mentāli (garīgi) un fiziski. Treneris tur neko nevar izdarīt- var tikai spiest un provocēt.
"Tikai viens no desmit var kļūt par labu spēlētāju. Agrāk basketbols bija iespēja padarīt savu dzīvi labāku, nevis kā tagad, kad ir nodrošināta mediju uzmanība un lielas algas gandrīz jebkuram. Agrāk bija vairāk izsalkuma tieši basketbola ziņā [nevis naudas]. Mums jāpalīdz viņiem atrast ceļu, lai viņi paši kritiski skatītos uz sevi. Diemžēl gandrīz visur jaunajiem ir grūtības uzņemties atbildību. Reizēm šķiet, ka viņi strādā man - trenerim - nevis sev. Tie kas strādā sev, kļūst par zvaigznēm."
Izmantotie resursi:
www.sports.ru
+3 [+] [-]
[+] [-]
Holdens brīžiem izceļas ar nestandarta situācijām, bet lieliski to izlabo ar savu negaidīto metienu, kas tik ļoti patīk Mesinam. J.R. Holden var iemest no jebkuras vietas, pāri pretspēlētāja rokām un tik pat negaidīti var atdot arī piespēli.
Tā kā jāskatās uz visu kopumā, nevis uz atsevišķām epizodēm...
[+] [-]
Starpcitu, kuru spēli tu domā, kurs CSKA zaudēja???
+5 [+] [-]
piemeeram Dikembe Mutombo - "spēlētājs ir pabeidzis medicīnisko universitāti un pārzina septiņas valodas, tādējādi apgāžot mītu par to, ka basketbolisti ir mazizglītoti cilvēki, kuri tiecas tikai pēc slavas un naudas"
Vinsh ir viens no spilgtaakajiem piemeriem bet taadu netruukst .
7 klases varbuut ir tev
+1 [+] [-]
+2 [+] [-]
+2 [+] [-]
tu rasist, pasaki man kas ir augstskolu un koledzu liiga!!!! No turienes jau naak lielaaka dalja melnadaino basketbolistu!!!! Un kas tad winjiem ir par izgliitiibu???? Protams ka augstaakaa!!!!! pac esi pabeidzis knapi 7kl. un te weel spreega
[+] [-]
+4 [+] [-]
+2 [+] [-]