Starptautiskais amerikāņu futbols

Latvijā un ne tikai te, ļoti populāra tēze ir tā, ka amerikāņu futbols ir sporta veids, kas interesē tikai amerikāņus, tikai Ziemeļamerikā tiek spēlēts un bez maz vai ir izolēts no pārējās sporta pasaules. Interesanti, bet arī ASV šī sporta līdzjutēji domā līdzīgi, jo uzskata, ka amerikāņu futbols var tikt spēlēts tikai pie viņiem un visi, kas to dara citās valstīs un reģionos ir bezcerīgi amatieri.

Taču vēl interesantāk ir tas, ka kā vieni tā otri kļūdās. Vispārējam ieskatam nedaudz statistikas. Starptautiskās amerikāņu futbola federācijas (IFAF) biedru sarakstā uz šo brīdi ir 64 valstis, no kurām 33 ir Eiropā. Salīdzinājumam, no Latvijai tuvākiem sporta veidiem, var minēt, ka Starptautiskajā ledus hokeja federācijā (IIHF) ir 70 dalībvalstis, Starptautiskajā bobsleja un skeletona federācijā (FIBT) – 62, bet Starptautiskajā Florbola federācijā (IFF) šobrīd, dažādos statusos, ir 55 dalībvalstis.

Uz šo brīdi kā oficiāli turnīri (profesionālas un pusprofesionālas līgas, studenu sacensības, kā arī nacionālie čempionāti) pasaulē darbojas 116 turnīri: ASV – 29 profesionālās vai pusprofesionālās līgas, 11 amatieru/studentu čempionāti, 7 sieviešu amerikāņu futbola turnīri, citur pasaulē – 69 čempionāti (pārsvarā nacionālie čempionāti).

Protams, var teikt, ka viena lieta ir izveidot amerikāņu futbola turnīru, nosaukt to par valsts čempionātu, bet pavisam cita – padarīt to konkurētspējīgu un skatītājiem interesantu. Tam, protams, ir jāpiekrīt, taču arī šajā gadījumā viss nemaz nav tik bēdīgi. Turnīri, kas notiek Eiropā ne tikai ir iekarojuši savu vietu sporta notikumu kalendārā, bet arī izceļas uz citu, daudz ierastāku sporta veidu fona. Piemēram, 2012. gada Polijas augstākās līgas fināls, jeb "Polish Bowl" norisinājās Nacionālajā stadionā un pulcēja 23 tūkstošus skatītāju. Tāpat par sporta veida popularitāti nevar sūdzēties Vācijā, Lielbritānijā un citās valstīs.

Līdz ar to var teikt, ka beigu beigās pasaulē ir izveidojies, lai arī vēl ne pārāk spēcīgs, taču noteikti diezgan plašs "amerikāņu futbola pārklājums", kas agri vai vēlu sāks strādāt tādā līmenī, lai regulāri spētu "piegādāt" spēlētājus NFL.

Tomēr, lai arī pašlaik daudzi vēl tikai gaida masīvu ārpus ASV dzimušo spēlētāju ienākšanu NFL, pēdējās sezonās ir novērota šajā ziņā pozitīva tendence, proti, aizvien vairāk tiek draftēti spēlētāji-"ārzemnieki". Ja 2012. gadā tādi bija pieci – divi kanādieši un pa vienam no Angolas, Lielbritānijas un Vācijas (visaugstāk draftētais tika izvēlēts 3. kārtā), tad šogad tie jau ir astoņi, no kuriem pieci tika izvēlēti pirmajās trijās kārtās, bet divi izpelnījās NFL komandu uzmanību jau pirmajā kārtā. No valstīm vislielākais pienesums ir bijis Ganai, no kuras ir divi draftētie (Ezekils Ansahs un Edmunds Kugbila), bet pa vienam no Zimbabves (Stenslijs Maponga), Tongas (Stārs Lutulelī), Austrālijas (Džese Viljamss), Lielbritānijas (Meneliks Vatsons) , Igaunijas (Marguss Hunts) un Vācijas (Bjorens Verners). Bet tas vēl nav viss, jo jau pēc drafta līgumu ar aizvadītās sezonas "Super Bowl" mača dalībnieci Sanfrancisko "49ers" parakstīja Lielbritānijas diska metējs Lorenss Okoje, kurš līdz šim nav aizvadījis NEVIENU (!!!) oficiālu amerikāņu futbola spēli, taču pirms uzsāka nopietnu karjeru vieglatlētikā, viņš ir spēlējis regbiju. Tiesa, 198 cm garais un 136 kg smagais atlēts piedalījās pirmsdrafta fiziskās sagatavotības testos un parādīja tik augstvērtīgus rezultātus (piemēram, 40 jardus viņš veica 4.78 sekundēs, kas viņu ierindoja starp 10 ātrākajiem savas pozīcijas, DL, spēlētājiem), ka par viņa pakalpojumiem ieinteresējās uzreiz piecas vienības.

Protams, katra atlēta ceļš līdz NFL ir bijis dažāds. Kāds ASV ieradies ar ģimeni kā bērns un sporta veida gudrības apguvis no pamatiem, cits līdz koledžu futbolam tika jau kā divkārtējs pasaules čempions un pasaules rekordists vieglatlētikā, bet vēl kāds – apgūstot spēles prasmes jau mājās un tad pārceļoties uz ASV. Taču fakts paliek fakts, NFL kļūst par patiesi starptautisku līgu. Turklāt, ja agrāk ārzemnieki pārsvarā bija kikeri vai panteri, tad pašlaik starptautiskie talanti papildina arī citas pozīcijas.
Tāpat, mūsdienu NFL, nereti komandās ir novērota arī tāda situācija, ka 53 vīru sastāvā (t.i., regulārās sezonas laikā komandā drīkst būt 53 spēlētāji) ir ne tikai pa kādam vienam "ārzemniekam", bet veseli četri, kā tas bija aizvadītajā sezonā Jaunanglijas "Patriots" komandā. Pie tam, viņi visi bija nevis "soliņu sildītāji", bet pamatsastāva spēlētāji. Daudzi no viņiem ir izpelnījušies arī līgas pirmo zvaigžņu statusu.

Atgriežoties pie statistika, daudziem interesanti varētu likties tas, ka starp 25 visu laiku rezultatīvākajiem NFL spēlētājiem 5 (+ 2 kanādieši) nav dzimuši ASV. Salīdzinājumam – NHL rezultatīvāko spēlētāju TOP-25 ir 3 hokejisti, kuru dzimšanas vieta nav ASV vai Kanāda, bet NBA tādi ir tikai divi – Hakīms Oldžuvons un Dirks Novickis (Dominiks Vilkinss dzimis Parīzē, Francijā, taču ASV pilsoņu ģimenē). Turklāt visu laiku rezultatīvākais NFL spēlētājs ir dānis Mortens Andersens, bet otro vietu šai sarakstā ieņem DĀR dzimušais Garijs Andersons. Savukārt šī saraksta jaunākais vēl joprojām spēlējošais futbolists ir jau pieminētais Sebastjans Janikovskis (35 gadi, 24. vieta).

Rezumējot visu iepriekš rakstīto jāsaka, ka pašlaik gan NFL skauti, gan NCAA futbola sistēmu pārstāvji ne vienā vien intervijā ir atzinuši (ne bez Hunta, Vernera un Okojes ietekmes) – jaunie talanti ir jāmeklē visur. Sākot no ASV mazajām koledžām un netradicionālajiem futbola reģioniem (Eiropa, Austrālija), līdz pat Āfrikai, jo jaunais talants var būt jebkur.