Vēsture: O.Dž. Simpsona tiesas prāva

Kas ir O.Dž. Simpsons?

Orentāls Džeimss jeb vienkārši O.Dž. Simpsons septiņdesmitajos gados bija viens no Amerikas populārākajiem sportistiem. Jau pirms profesionāļa karjeras uzsākšanas Dienvidkalifornijas universitātes komandā spēlējošais Simpsons bija pazīstams visā Amerikā. Izvēlēts 1969. gadā ar kopējo pirmo toreizējās AFL futbola līgas drafta numuru, Sanfrancisko dzimušais pussargs Bufalo “Bills” komandā aizvadīja deviņas sezonas, kļūstot par komandas simbolu. Šajā laikā O.Dž. Simpsons laboja vairākus līgas rekordus un tika atzīts gan par NFL līgas (Bufalo tajā iekļāvās gadu pēc Simpsona debijas), gan Visu zvaigžņu spēles labāko spēlētāju. Pēc karjeras beigām Simpsons kādu laiku nodarbojās ar spēļu komentēšanu televīzijā, piedalījās golfa turnīros, kā arī izmēģināja aktiera dotības vairākās Holivudas filmās (“Naked Gun”, “The Klansman”). Simpsons bija precējies divas reizes – 1967. un 1985. gadā. 1992. gadā futbolists izšķīrās no savas otrās sievas Nikolas Simpsones, kuras slepkavība divus gadus vēlāk daudz ko mainīja ne tikai Simpsona, bet visas Amerikas dzīvē.

Dubultslepkavība Losandželosā

1994. gada 13. jūnija agrā rītā kaimiņi Nikolas Simpsones mājas pagalmā Brentvudas rajonā Losandželosā atrada viņas un viņas drauga Ronalda Goldmena līķus. Abi bija nogalināti ar daudziem naža dūrieniem un griezieniem un sakropļoti gandrīz līdz nepazīšanai. Nozieguma vietā iegūtie pierādījumi – apavu nospiedumi, asins un matu paraugi – liecināja, ka iespējamais vainīgais varētu būt Simpsones šķirtais vīrs – O.Dž. Simpsons, kurš tika aicināts labprātīgi pieteikties policijā. Noteiktajā laikā Simpsons neieradās, un tika izsludināta viņa meklēšana. 17. jūnija vakarā policisti ievēroja Simpsona drauga un bijušā komandas biedra Ela Koulingsa automašīnu, kurā kā pasažieris atradās Simpsons, un sāka tai sekot. Simpsona vajāšanai tiešraidē gan radio, gan televīzijā un pat lielceļa malā sekoja daudzi cilvēki. Telekanāls NBC šī notikuma atspoguļošanai pat pārtrauca NBA finālsērijas piektās spēles tiešraidi, nodēvējot Simpsona situāciju par “vienlaikus traģisku un sirreālu”. Ar radio starpniecību Simpsonu padoties policijai aicināja pat viņa bijušais treneris no Dienvidkalifornijas universitātes. Atgriežoties savās mājās Rokingemā, Simpsons beidzot tika apcietināts.

Tiesas process

1995. gada janvārī sākās Simpsona tiesas process – pirmais tik plaši mediju aprakstītais tiesas process ASV vēsturē. Apsūdzības uzturētāji bija sagatavojuši virkni pierādījumu Simpsona vainai, ieskaitot DNS analīzes. Tika atskaņots arī Nikolas Simpsones 1989. gadā veikts zvans policijai, kurā viņa atzina, ka baidās no Simpsona iespējamās vardarbības. Simpsona nolīgtie advokāti savukārt centās šos pierādījumus atspēkot, argumentējot, ka Losandželosas policijas detektīvs Marks Furmans tos viltojis. Furmans šīs apsūdzības noliedza, taču tika atzīts par neuzticamu liecinieku ar apšaubāmu un neobjektīvu liecību, jo gandrīz desmit gadus vecā intervijā, runājot par melnādainajiem, bija vairākas reizes lietojis rasistisko apzīmējumu “nigers”. Šīs intervijas ieraksta publiskošana, kaut saīsināta, vēl vairāk saasināja jau tā psiholoģiski nokaitēto gaisotni ap Simpsona tiesas procesu.

Svarīga epizode tiesas procesā bija 15. jūnijā veiktais eksperiments tiesas zālē. Viens no Simpsona advokātiem Džonijs Kokrens pārliecināja prokurora palīgu likt Simpsonam uzlaikot nozieguma vietā atrasto ādas cimdu, ko tur visdrīzāk bija pametis slepkava. Par spīti agrāk pieņemtajam lēmumam to nedarīt un citu prokuroru iebildumiem, ka cimds bija izmircis asinīs un vairākas reizes sasaldēts un atkal atsaldēts, šāds eksperiments tika veikts. Cimdu Simpsona rokai uzvilkt neizdevās.

Nevainīgs!

3. oktobrī vienos pēcpusdienā zvērināto tiesa beidza apspriedi, kas bija ilgusi tikai nedaudz vairāk kā trīs stundas. Lielākā daļa auditorijas (tiek lēsts, ka pārraidi tiešraidē vērojuši 150 miljoni skatītāju), ieskaitot Simpsona aizstāvjus, bija pārliecināti, ka tik ātra sprieduma pieņemšana var nozīmēt vienīgi vienprātīgu Simpsona atzīšanu par vainīgu. Taču kāds atvieglojums iestājās Simpsona un viņa advokātu, bet kāds apjukums – daudzu jo daudzu pie TV ekrāniem sastingušo amerikāņu sejās, kad tika nolasīts spriedums: “Zvērināto tiesa atzīst apsūdzēto Orentālu Džeimsu Simpsonu par nevainīgu slepkavībā!”...

Pievērstā uzmanība šai prāvai, it sevišķi pēc negaidītā sprieduma pasludināšanas, nerimās vēl ilgi pēc tās beigām. Lielākā daļa juristu uzskatīja, ka savāktie pierādījumi pret Simpsonu bija ļoti pārliecinoši, taču futbolistam par savu attaisnošanu jāpateicas neprasmīgajai apsūdzētāju rīcībai. Vinsents Buljozi, viens no slavenākajiem ASV prokuroriem, pēc prāvas beigām izdeva grāmatu, kurā pārmeta apsūdzībai vairāku svarīgu pierādījumu (Simpsona komentārs policijai par pirksta sagriešanu aizdomīgos apstākļos, viņa atstātā zīmīte pirms bēgšanas, vardarbība pret Nikolu Simpsoni abu kopdzīves laikā) nedemonstrēšanu un apsūdzības runas paviršu sagatavošanu. Nav arī skaidri zināms, kādēļ apsūdzība izšķīrās lietu izskatīt nevis Santamonikā, kur parasti tiek tiesāti aizdomās turamie par šajā apvidū pastrādātiem noziegumiem, bet gan Losandželosā, kur bija daudz vairāk Simpsona atbalstītāju. Tāpat aizstāvība centās nostādīt Simpsonu pozitīvā gaismā kā daudzu ASV melnādaino iedzīvotāju elku un līderi, ko, pēc Buljozi domām, būtu bijis ļoti viegli atspēkot.

Dažādu rasu ASV iedzīvotāju attieksme pret notikušo atšķīrās ļoti krasi. Vēl 2004. gadā, gandrīz desmit gadus pēc notikušā, veiktās aptaujas parādīja, ka tikai nepilna trešdaļa aptaujāto tumšādaino amerikāņu uzskata O.Dž. Simpsonu par vainīgu, turot policiju un tiesu sistēmu aizdomās par aizspriedumainu un nevienlīdzīgu attieksmi pret iedzīvotājiem. Tajā pašā laikā 87 procenti no aptaujātajiem baltajiem bija pārliecināti par Simpsona vainu notikušajā, attaisnojošo lēmumu skaidrojot ar prāvas gaitā mainīto zvērināto sastāvu (spriedumu pieņēma tiesa, kas sastāvēja no 10 tumšādainajiem un tikai diviem baltajiem zvērinātajiem), kā arī iespējamajām varas iestāžu bailēm no 1992. gada Losandželosas grautiņam, kad sešas dienas melnādainie pilsētas iedzīvotāji vardarbīgi protestēja pret balto policistu veikto aizturēta melnādainā piekaušanu, līdzīgu notikumu atkārtošanos.

Ja ne Simpsons... kurš tad?

2000. gada nogalē amerikāņu privātdetektīvs Viljams Dīrs publicēja grāmatu “O.Dž. ir vainīgs – bet ne slepkavībā” (O.J. Is Guilty - But Not Of Murder), kurā izklāstīja savu versiju par to, kas patiesībā bija noticis 12. jūnija vakarā. Pēc viņa domām, Simpsons nenoslepkavoja abus upurus, taču neilgi pēc notikušā patiešām atradās nozieguma vietā un, visticamāk, zināja, kas ir īstais vainīgais, taču citiem nezināmu iemeslu dēļ izvēlējās to noklusēt. Dīrs kā iespējamo vainīgo minēja tobrīd 24 gadus veco futbolista dēlu no iepriekšējās laulības – Džeisonu Simpsonu. Savu teoriju par Džeisona vainu detektīvs pamatoja ar vairākiem faktiem. Džeisons Simpsons esot bijis grūti audzināms bērns ar noslieci uz vardarbību un naida lēkmēm, kuru novēršanai tika lietotas pat īpaši izrakstītas zāles. Slepkavības laikā Džeisonam neesot bijis alibi, kā arī liecībās sniegtā informācija, ko īsti viņš darījis 12. jūnijā pēc desmitiem vakarā, bijusi ļoti pretrunīga. Simpsona dēls arī mēdzis sev līdzi nēsāt nažus, kas bijuši ļoti līdzīgi slepkavības ierocim. Pēc Dīra grāmatas tika arī uzņemta dokumentāla filma “Neievērotais aizdomās turamais” (The Overlooked Suspect).

Eļļu ugunij vēl vairāk pielēja pats Simpsons, 2006. gada nogalē paziņojot par saviem plāniem izdot grāmatu “Ja es to izdarīju, tas notika šādi” (If I Did It, Here's How It Happened) ar Nikolas Simpsones un Ronalda Goldmena slepkavību iespējamo aprakstu, vienlaikus par notikušo sniedzot interviju “Fox” televīzijas kanālam. Simpsona paziņojums, saprotams, izsauca visdažādāko aprindu cilvēku agresīvu un nosodošu reakciju, pārmetot Simpsonam vēlēšanos iedzīvoties uz slepkavību rēķina. Izskanēja un plašu atsaucību rada aicinājums boikotēt gaidāmo grāmatu vai pat vispār nepieļaut tās izdošanu, kas galu galā noveda pie projekta atcelšanas. Gandrīz gadu vēlāk, 2007. gada augustā, ASV tiesa tomēr atļāva izdot Simpsona grāmatu. Tiesības uz grāmatu un lielāko daļu no ienākumiem tika piešķirtas Ronalda Goldmena ģimenei, kas to neilgi pēc tam izdeva ar nosaukumu “Slepkavas atzīšanās” (Confessions of the Killer).

Atkal nepatikšanas...

Skaļākā un ASV medijos visvairāk iztirzātā deviņdesmito gadu krimināllieta tomēr neizrādījās bijušās futbola zvaigznes pēdējās problēmas ar likumu. Zvērināto tiesas attaisnots dubultslepkavībā, 1997. gadā Simpsons civiltiesā tika atzīts par vainīgu miesas bojājumu nodarīšanā abiem nogalinātajiem un Ronalda Goldmena nāvē, piespriežot viņam samaksāt 33,5 miljonus dolāru kā kompensāciju cietušo ģimenēm. Savukārt 2007. gada 13. septembrī, pēc policijas sniegtās informācijas, O.Dž. Simpsons kopā ar vēl trim bruņotiem vīriešiem ielauzās kāda sporta trofeju kolekcionāra un tirgotāja Lasvegasas “Palace Station” viesnīcas numurā un nolaupīja sporta suvenīrus, kas, kā Simpsons vēlāk apgalvoja, esot viņam tikuši nozagti. Bijušais futbolists tika arestēts trīs dienas vēlāk Nevadas štatā. 19. septembrī pēc 125 tūkstošu dolāru lielas drošības naudas iemaksas viņu atbrīvoja no apcietinājuma, taču vēlāk tiesa lēma, ka Simpsons tiks apsūdzēts bruņotā laupīšanā un vairākos citos noziegumos, par ko kopā var piespriest līdz 60 gadiem ieslodzījumā.

Izmantotie resursi:

www.law.umkc.edu

www.usatoday.com

www.wikipedia.org

www.thecanadianencyclopedia.com