Facebook
GoogleRegbija zvaigzne Veids ar pirmo piegājienu gūst piezemējumu NFL
Foto: AFP/Scanpix
Bijušais Anglijas regbija izlases spēlētājs Kristians Veids, kurš pašlaik mēģina veidot karjeru amerikāņu futbolā, Nacionālajā futbola līgā, lieliski atzīmējās savā pirmajā spēlē, proti, jau pirmajā izspēlē, kurā pie viņa nonāca bumba, jaunais Bufalo "Bills" pussargs guva piezemējumu.
Kristians Veids ir ļoti labi zināms regbists, jo ir spēlējis ne tikai Anglijas Premjerlīgas komandā "Wasps", bet arī dažādās Anglijas izlasēs, sākot no U20 komandas, turpinot ar otro ("Saxons") izlasi un pat galveno komandu, kuras rindās aizvadīja divus mačus.
Tiesa, kopš 2013. gada viņš Anglijas izlases vadītājiem nebija interesants, tāpēc Veids, saprotot, ka viņa izaugsmes iespējas regbijā ir ierobežotas, nolēma mainīt nodarbošanos un, līdzīgi kā nu jau daudzi citi regbisti, nolēma izmēģināt spēkus amerikāņu futbolā. Līdz NFL viņš nonāca pateicoties līgas atbalsta programmai, kuras ietvaros, ievērojot vairākus noteikumus, komandas var savās rindās paņemt vienu "ārzemnieku". Veidu šajā pavasarī izvēlējās Bufalo "Bills" vienība.
Bufalo komandas sastāvā viņš arī gatavojās šai sezonai, bet aizvadītajā naktī, spēlē pret Indianapolisas "Colts", piedzīvoja debiju amerikāņu futbolā. Jāsaka, ka tā izdevās vairāk nekā pārliecinoša, jo jau ar pirmo piegājienu, tikko saņemot bumbu, viņš, paralēli izvairoties no "Colts" aizsargiem, veica 65 jardus un nogādāja bumbu ieskaites zonā.
Interesanti, ka tas arī bija vienīgais uzbrukums, kurā Kristians Veids tika pie bumbas.
Atgādināsim, ka ik pa laikam regbija zvaigznes un arī ne tik zināmi spēlētāji izmēģina savus spēkus amerikāņu futbolā, tiesa, nebūt ne visiem izdodas palikt Ziemeļamerikas sporta industrijas lielākajā līgā. Bez Veida šogad savus spēkus amerikāņu futbolā izmēģina arī regbija-13 zvaigzne, 2017. gada Pasaules kausa labākais piezemējumu guvējs (12 piezemējumi, kas ir visu laiku labākais rādītājs) Valentains Holmss, kurš pārstāv Ņujorkas "Jets" komandu. Arī viņš vakardien tika pie iespējas paskriet, taču trijos mēģinājumos guva vien sešus jardus.
Kristians Veids gūst piezemējumu savā pirmajā uzbrukumā
Izmantotie resursi:
https://www.espn.com/
[+] [-]
[+] [-]
Ja ir materiāls, tad kāpēc to nedara. A varbūt dara?
[+] [-]
Piemēram, Jaunzēlandes izlases viens no populārākajiem spēlētājiem Sonijs Bils Viljamss sākotnēji bija regbija līgas (regbija-13) spēlētājs.
Uz pagājušo PK angļi lielas cerības lika uz Semu Burdžesu, kas arī bija uz laiku pārslēdzies uz lielo regbiju. Kriss Eštons, arī anglis, no līgas pārgāja uz savienību un aizpagājušajā sezonā pat kļuva par Francijas TOP14 čempionāta labāko piezemējumu guvēju. Piemēru ir daudz.
Lai arī neesmu pētījis visu izlašu aktuālos sastāvus, gan jau, ka arī pašlaik tur ir tādi, kas spēlējuši regbiju-13 un atnākuši uz klasiku.
Jautājums ir tieši par to par ko runāji - vai ir materiāls? Un vai šim "materiālam" gribas sev liekas galvassāpes mainot spēles noteikumus? Paturpinot jautājumu sēriju - kāpēc kādam lietaskokam sisties par Tongu, Fidži, Samoa, ja viņi to var darīt par Jaunzēlandi vai Austrāliju?
Savukārt, ja ņemt tos, kas lielajām izlasēm neinteresē, tad kāda jēga no tādiem? Iepriekšminētais salu valstu trio ir gana labā līmenī arī tāpat un viduvēji līgas spēlētāji viņiem nez vai interesē.
Apkopojot atbildi īsumā - jā, pāriet var, ir arī daudzi veiksmīgi vai ne tik veiksmīgi gadījumi, taču katrai pārejai jābūt ar jēgu (abām pusēm).
[+] [-]
Vnk grūti iebraukt tajā jēgā, kāpēc šamie tā sadalījušies tik radniecīgoss sporta veidos. Un gribas domāt, ka tas regbija 13 pasākums tomēr ir klasi zemāks, ne tā? Skatos, PK pusfinālos Tonga un Fidži, 1/4f vispār jau Libāna un Papua, tas laikam to nozīmē. Un ja Tongas pusfinālisti pārietu uz klasiku, tas nebūt nenozīmē, ka liela daļa vispār izlasē tiktu, kur nu vēl 1/2f materiāls, droši vien tā.
[+] [-]
Uz šī pamata izraisījās skandāls, kā rezultātā tika izveidota jauna regbija federācija, kas tādējādi nošķīra naudu par spēlēšanu nesaņemošos (amatierus) un saņemošos (profesionāļus). Lai piesaistītu lielāku auditoriju saviem mačiem, profesionāļi arī izmainīja spēles noteikumus, lai spēle būtu dinamiskāka. Tā arī izveidojās regbija līga. Klasikā par maksāšanu saviem spēlētājiem izšķīrās vien 1995. gadā.
Par to vai pasākums ir klasi zemāks... jā un nē. Regbija līga, lai arī to pasaulē zina teju tikpat ilgi kā "junionu", nav guvusi tik plašu izplatību pasaulē. Protams, ka visās regbija lielvalstīs regbijs-13 kaut kādā līmenī gan tiek spēlēts, taču ārpus šīm robežām - jau ļoti un ļoti mazāk. No regbija spēles grandiem tikai Austrālijā regbijs-13 ir populārāks par regbiju-15.
Savukārt nevar runāt par kaut kādu ievērojamu spēles vieglumu un zemāku līmeni tāpēc, ka tas jau ir izveidojies par citu sporta veidu, kur arī no spēlētājiem prasa atšķirīgas kvalitātes. Piemēram, regbija līgā grupcīņu, jeb raku, nemaz nespēlē, tikai to apzīmē, bet laiks uzbrukumiem ir ierobežots ar piecām fāzēm pēc kurām jāatdod bumba pretiniekam utt.
Tā nosacīti, ja skatāmies klasiskā regbija izlases, tad visi šie salinieki ar ko atšķiras? Ar ātrumu, ar spēli, kas balstīta uz spēku, ar ofloudiem utt. Viss tieši tas, kas vajadzīgs arī trīspadsmitniekā. Tāpēc šīs izlases arī ir spēcīgākas dinamiskajos regbija spēles veidos - līgā un septītniekā. Klasika ir cits stāsts, jo tā ir daudz sarežģītāka, lai gan arī tajā nav tā, ka viņiem baigi neietu. Salīdzinoši, protams.
Tāpēc, ja tādu ekstrēmo pāreju taisīt, tad noteikti, ka atsevišķās pozīcijās, piemēram 15. numura pozīcijā, varētu paņemt arī kādu līgas spēlētāju un viņš būtu pat ok, varētu paņemt arī citās, taču ar līgas kadriem būtu daudz par maz, lai veiksmīgi spēlētu klasiku, jo tur nav tikai "skrien un sper" (vienkāršoti, protams).
[+] [-]