BK Ķekari sāk ar uzvaru

DAL Pretendentu līga

29. septembris – 49. vidusskola

BK Ķekari – Hipotēku banka

68:50 (25:10, 17:11, 14:19, 12:10)

Dzenis 31, Vāvere 15, Škute 8, Portnovs 6, Lūkins 4, Turkins, Aizporietis 2

Galvenā trenera Artūra Portnova komentārs pēc spēles.

Kāpēc izvēlējies tieši šo starta piecinieku?

Sākuma sastāvā izgāja Portnovs, Vāvere, Dzenis, Lūkins un Škute. Izvēle nebija no vieglajām, bet šoreiz es uzticējos pieredzei! Un šādi mēs uzsākām spēli arī pārbaudes turnīrā pirms sezonas, tikai šoreiz Nikonova vietā nāca Vāvere, un tas strādāja. Šie pieci tomēr ir spēlētāji ar lielāko pieredzi. Nav noslēpums, ka spēlēs sākumā uztraukums jaunajiem ņem virsroku un sasien kājas. Viņi labāk iejūtas spēlē no soliņa un arī tas šodien bija redzams. Nav izslēgts, ka citās spēlēs starta piecinieks mainīsies!

Vai spēlētāji izpildīja spēles plānu?

Lielākoties jā. Ar izņēmumiem, bet jā. Bet godīgi sakot, Latvijas basketbolā neesmu redzējis vispār tādu komandu, kas izpilda spēles plānu par visiem 100%. Bet Ķekari šodien spēlēja tieši tā kā es teicu sapulcē pirms spēles. Dažam aizmirsās spēles laikā kombinācijas, kuras pirms tam it kā zināja, dažs aizmirsa kur jāskrien kurā brīdī, bet tas viss ir saprotams, jo šī ir tikai pirmā spēle. Teikšu tā, puiši aizsardzībā spēles plānu izpildīja gandrīz pilnībā, uzbrukumā būs jāpieliek!

Kurus spēlētājus uzteiktu un kuri vēl nebija īsti gatavi?

Protams vēlos uzteikt Dzeni! 31 punkts ir ļoti nozīmīgs devums uzvarai. Bija arī kļūdas, bet tādas būtu visiem tik lielā spēles laikā. Vairāk jāpiestrādā aizsardzībā, jāceļ rokas zonas aizsardzībā, pie trīnīša. Jānostāv, nedrīkst izlekt! Vāvere izskatās gatavs sezonai, cerams tas noturēsies visu sezonu, jo atcerēsimies pagājušo gadu uz sezonas otro pusi viņš spēlēja epizodiski traumes dēļ. Šoreiz viņa devums gan aizsardzībā, gan uzbrukumā bija ļoti svarīgs. Škute ar Lūkinu padarīja savu darbu zem groziem, kas lielākoties balstīja mūsu aizsardzību un cīņu par bumbām. Un kā zināms uzbrukums sākas no aizsardzības. Protams, bija arī viņiem bērnišķīgas kļūdas, bet saka jau ka uzvarētājus netiesā. Netiesāsim, bet viņi manu viedokli dzirdēja un lai mācās. Rezervistu sniegumu uzbrukumā ziņā varētu vēlēties labāku, bet aizsardzībā cepuri nost! Turkins divas dienas iepriekš bija noskrējis Valmieras pusmaratonu un to arī jutu un redzēju, tamdēļ spēles laiks viņam bija salīdzinoši mazāks, bet savas minūtes viņš nostrādāja godam – gandrīz bez kļūdām un pašaizliedzīga cīņa aizsardzībā. Nikonovs labi uzbrukumā saraustīja pretinieku aizsardzību, kas deva iespējas gūt vairākus brīvus punktus. Aizsardzībā arī neiekrita. Labi organizēja uzbrukumus! Kuzmins ļoti labi iekļāvās spēlē, kad atpūta bija jādod Škutem. No Kuzmina tieši to arī gaidu, lai savās dažās minūtēs, kad Škutem jāatpūšas, viņš nostāv aizsardzībā, savāc bumbas un nepieļauj kļūdas. Tieši to arī Biedriņš izdarīja. Runājot par Aizporieti, likās ka viņš bija nedaudz pārdedzis. Varbūt tā bija mana vaina neuzlaižot viņu ātrāk laukumā vai neļaujot iespēlēties, jo kā zināms norāvu viņu malā pēc trešās kļūdas piespēlē. Bet patika, ka viņš arī radīja kustību laukumā, kas mazajiem arī ir jādara. Zinot Oskaru, viņš var spēlēt daudz labāk un tas arī nedaudz nomierina. Vienkārši nebija viņa diena. Pateicoties lielajam spēles rezultātam laukumā tika arī Porietis un nospēlēja ap divām minūtēm, kuru laikā nepieļāva nekādas redzamas kļūdas un ļoti labi nostāvēja zem groza. Cepuri nost Rolandam, jo nosēdēt malā visu spēli un beigās veiksmīgi iekļauties ir labs rādītājs viņa izaugsmē. Un protams Samtiņš… Es domāju visi redzēji ar kādu enerģiju viņš spēlēja. Un ja nemaldos pirmajās trīs viņa minūtēs, es pats saskaitīju 5 atlekušās bumbas. Un arī aizsardzībā ar tikpat lielu degsmi viņš strādāja. Varētu likt visiem par piemēru, kā ir jākoncentrējas spēlei. Ļoti pietrūka Eiduka spēles gaitā un it sevišķi nobeigumā. Jo nevienam nav noslēpums, kā viņš māk šokēt ar saviem trīspunktu metieniem. Un vēl malā palika rokas īkšķa traumu guvušais Dainis. Viņš spēli vēroja no tribīnēm kopā ar faniem.

Sezonu sākāt ar uzvaru, kas tālāk?

Mācoties no pagājušā gada spēlēm, kad domājām par visu sezonu kopumā, šogad ejam uz katru spēli kā pēdējo. Pirmā spēle savās mājās, protams, ir labāk. Izbraukumā būs grūti. Jo īpaši nākamā, kas notiks Ādažos. Man personīgi ļoti nepatīkama zāle. Cik esmu dzirdējis puišiem arī. Blakus ir baseins un viss ir mitrs arī laukumā, skaņa zālē ir tāda, liekas, ka karš sācies. Arī izgaismojums tur ir dīvains un sākumā acīm ir jāpierod. Bet tāpēc jau ir mājas spēles un izbraukuma spēles. Un tas ir normāli.

Un šogad ļoti daudz man ir palīdzējusi menedžere Madara. Ne tikai šajā spēlē, bet (visu iepriekšējo sezonu aktīvi apgūstot basketbola pamatus) jau pirms sezonas treniņos. Man, esot laukumā, ir grūti redzēt katra spēlētāja plusus un mīnusus, bet viņa regulāri visu piefiksē un nodod man informāciju, pēc kuras es atkal pastiprināti pievēršu uzmanību katram atsevišķi. Un šogad varu droši pateikt, ka uz soliņa man ir ideāla labā roka. Paldies viņai par lielo darbu. Un domāju spēlētāji arī to novērtē.

Par pirmo uzvaru nav ko sapriecāties. Mēs pagājušo gadu bijām tādi paši kā šogad Hipotēku banka. Izgājām uz pirmo spēli taustoties, bez pieredzes. Šogad jau gājām ar taktiku, kas nostrādāja. Un domāju šis Hipotēku bankai būs viens no retajiem zaudējumiem, jo neviens no viņu līderiem neparādīja uz ko viņš ir spējīgs. Paredzu viņiem stabilu vietu pirmajā sešiniekā. Tamdēļ vēlreiz vēlos uzsvērt, lai arī iesākt sezonu ar uzvaru ir ļoti patīkami, gribētu visiem likt atcerēties – šī uzvara bija vakar un šodien viņu varam aizmirst. Nedrīkstam iedomāties, ka tagad nu tik iesim visiem pāri. Tā nebūs. Ir jāturpina tikpat smagi strādāt treniņos. Visiem!

Vai jutāt spēles laikā līdzjutēju atbalstu?

Jau pirms spēles, Ķekaru meitenes bija sarūpējušas patīkamu pārsteigumu puišiem – katrai bija uztaisīts krekliņš ar uzšuvi „Ķekariene” uz vēdera un sava mīļotā spēlētāja numuru uz muguras. Paldies viņām saku visu spēlētāju vārdā.

Kā jau minēju traumas dēļ nespēlēja Dainis un varēja viņa balsi dzirdēt tribīnēs. Un, protams, izjutām un dzirdējām, kā Ķekarienes atbalsta komandu. Lieli paldies visiem faniem, kas bija atnākuši. Viņi mums ir labākie! Tiekamies nākamajā spēlē.

kekari.lv